Tautā mīlētais aktieris Rūdolfs Plēpis (66) atkal ir labā formā un nemaz vairs nedomā par «zaļo pūķi». Viņš ir ļoti emocionāls un tāpēc tik smagi pārdzīvoja drauga aktiera Jāņa Reiņa nāvi. Bet nu Plēpis ir gatavs darboties tālāk teātra mākslas jomā. Būtu tikai piedāvājumi! »Vakara Ziņas« kādā pievakarē sastapa Plēpi kādā kafejnīcā, draudzīgi tērzējam un atceroties bijušos laikus ar studiju biedru, kolēģi Enriko Avotu.
Rūdolfs Plēpis 4. decembrī piedalīsies labdarības koncertā Sāpju Dievmātes baznīcā, bet 24. decembrī plānojas koncerts kopā ar «Dzeguzēniem». 11. novembrī, Lāčplēša dienā, aktieris viesojies Madonā, kur reizē ar valsts svētkiem atzīmēja arī dzejnieka un rakstnieka Jāņa Poruka 145. jubileju. Plēpis ar Valdi Zilveri spēlējuši Poruka izrādi «Sapņu spēles». Un vietējie ļaudis priecājušies, ka Plēpim izdevies pievārēt alkohola problēmas un viņš atkal ir uz strīpas. Tiesa gan, ne viss bijis gludi pēc drauga Jāņa Reiņa aiziešanas. Plēpis bēdas par mūžībā aizgājušo draugu remdēja ar stiprāku dzērienu palīdzību, tādēļ arī par sevi lika manīt veselības problēmas. Mēnesi aktieris pavadīja slimnīcā, arī māsa palīdzēja tikt galā ar problēmām.
«Brīvajā laikā šo to palasu, bet daudz ne. Skatos filmas, kuras iesaka kino industriju zinoši cilvēki. Mazmeita Marija, kura 17. novembrī nosvinēja devīto dzimšanas dienu, bieži ir pie manis, jo mamma aizņemta darbā. Mazmeita ir ļoti muzikāla. Šogad iestājās Jēkaba Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Pasniedzēja iestājoties prasījusi: «Vai tu, meitiņ, spēlē klavieres, vai esi kaut ko darījusi?» Marija atbildējusi: «Nē, es tikai kopā ar vectēvu uzstājos.» Kādreiz es viņu paņemu līdzi uz baznīcām dziedāt,» ar mazmeitu lepojas vectēvs.
Plēpis piebilst, ka viņam esot daudzas radošas ieceres un domas, bet negribot par tām stāstīt - citādi nepiepildīsies. Turklāt bez draugiem jau nevar. Plēpis allaž bijis sirsnīgs un atvērts pret saviem kolēģiem. Tādēļ arī viņš kādā pievakarē tikās ar savu studiju biedru Enriko Avotu, lai gremdētos pagātnes atmiņās un atcerētos jautros un humora pilnos brīžus, kad abi uzsāka aktiera karjeru. Zīmīgi, ka pagājuši tieši 40 gadi, kopš kādreizējo Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultāti beidzis režisoru Lūcijas Baumanes, Feliksa Deiča un Ādolfa Šapiro vadītais Jaunatnes teātra kurss, kurā bija gan Plēpis, gan Avots. «Iestājoties Teātra fakultātē, es vidusskolas priekšmetos dabūju trijniekus, un man noņēma stipendiju. Četrus gadus man nebija stipendijas. Paldies Dievam, bija draugs, kurš restorānā «Ruse» strādāja par direktora vietnieku, un viņš mani iekārtoja tur par mākslinieku noformētāju, kur es veidoju sienas avīzi,» stāstīt sāk Plēpis un turpina. «Darbs restorānā bija arī pa naktīm, un, protams, dienā, kad bija mācības fakultātē, man nāca miegs. Atceros, bija kaut kāda nodarbība ar bumbu, un es biju piemidzis. Šapiro saka: metiet viņam ar bumbu, lai pamostas! Tas ir viss, ko atceros no paša sākuma.» Enriko Avots, turpinot studiju biedra sarunas tēmu, stāsta: «Es pirmajā eksāmenā - partijas vēsturē - dabūju trijnieku, un arī man nepienācās stipendija. Naktīs par pavāru strādāju - esmu savulaik Rīgā beidzis kulinārijas skolu.»
Plēpja draugs aktieris Enriko Avots beidzamajā laikā filmējies TV3 seriālā «UgunsGrēks», kā arī sadarbojas ar teātri «Austrumu robeža». Pēdējā loma bijusi pie režisora Kārļa Anitena izrādē «Slepkavība ar mandeļu garšu». 20. decembrī pirmizrādi pieredzēs «Sapnis par virszemi».