Agate Bankava. Un tur pa vidu esmu es

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

«Teātris ne brīdi man neļauj atslābt, katru dienu ir kādas jaunas prasības un ieteikumi, tāpēc visu laiku esmu nemitīgā, bet veselīgā stresā,» atzīstas laikmetīgās dejas horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava. Viņai šovakar liels notikums – pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē, kur tapusi 50 minūšu gara laikmetīgās dejas izrāde Nature Morte.

Kad 2015. gadā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves mākslas festivālā Patriarha rudens par laikmetīgās dejas izrādi Rauts jaunā horeogrāfe Agate Bankava ieguva Latvijas Nacionālā teātra specbal-

vu - iespēju veidot izrādi 2016./2017. gada sezonā, viņa pusgadu domāja, ar ko gribētu dalīties. «Palēnām izkristalizējās doma, ka vēlos apskatīt cilvēka attiecības ar dabu, ar Visumu, viņa attiecības pašam ar sevi un saviem līdzgaitniekiem,» atklāj jauniestudējuma autore, uzskaitot, kas, viņasprāt, šajās attiecībās ir raksturīgākais: tā ir gan draudzība un mīlestība, tas ir gan prieks, gan uzvara, gan naids. Emociju spektrs ir ļoti plašs, un horeogrāfe domā, ka ikkatrs izrādes skatītājs kaut ko varēs vai asociēt ar sevi, vai ar situāciju, ar ko ir sastapies.

«Laiks skrien vēja spārniem. Vasara, rudens, ziema, pavasaris... Dzīves kā kustīgas gleznas nomaina cita citu un sākas no jauna. Viss pakļaujas laikam un dabai. Un tur pa vidu esmu es - mazs, niecīgs, stiprs, varens, un šķiet, ka arī citi ir tādi paši, bet tad kāpēc viņi bieži tomēr ir tik sveši?» jautā Agate Bankava. Viņas jauniestudējumā piedalās ne tikai dejotāji Rūdolfs Gediņš, Eva Kronberga, Andris Kačanovskis, Modris Opelts un Anastasija Lonšakova, bet arī aktieri Madara Botmane, Evija Skulte, Ainārs Ančevskis un Jurģis Spulenieks. «Jā, izrādē būs daudz dejas, bet aktierim kustība jau nav sveša lieta. Jāatzīst gan, ka, salīdzinot ar citiem projektiem, šis nāca grūtāk - ja citās izrādēs strādāju ar cilvēkiem, kurus zinu, tad teātrī pagāja laiks, kamēr katru iepazinu. Bet no aktieru puses tas ir ļoti drosmīgs solis - piedalīties šajā izrādē. Jo viņi tomēr ir pieraduši strādāt ar tekstu, ar konkrētu lugas materiālu, bet šeit mēs visu domājām uz vietas. Varbūt sākumā bija zināma nedrošības sajūta, bet, jau tik ilgi esot kopā, esam iepazinušies un sapratušies,» Agate Bankava ir gandarīta.

Jau rīt, tūliņ pēc pirmizrādes, viņa ķersies klāt nākamajam projektam - šoreiz kā dejotāja piedalīsies horeogrāfes Olgas Žitluhinas jaunajā laikmetīgās dejas izrādē Neatskaties, kuras pirmā atrādīšana plānota decembrī. «Pēc tam sekos mans nākamais aizraujošais projekts teātrī - kā horeogrāfei režisora Elmāra Seņkova jauniestudējumam M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, kur viņš iestudēs Bertolda Brehta lugu Krietnais cilvēks no Sečuānas. Un vēl pēc tam man jāuzraksta un jāizveido maģistra darba izrāde. Domāju, ka taisīšu dejas izrādi, apskatot to, kas cilvēkiem nepatīk laikmetīgajā dejā, kas skatītājus nesaista mūsu izrādēs. Katrā ziņā darba pietiek,» nosaka talantīgā jaunā horeogrāfe un dejotāja.

Viņa sāka dejot jau trīs gadu vecumā - vispirms tautas dejas Uguntiņā, pēc tam baletu Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, kuru absolvējot sāka apgūt laikmetīgās dejas horeogrāfiju LKA. Taujāta, vai izvēle par labu Rīgas Horeogrāfijas vidusskolai bija saistīta ar sapni par baletu, Agate Bankava neslēpj: «Varbūt tas bija sapnis, bet ne mans. Drīzāk omītes.» Viņa pasmaida un atzīst, ka balets, lai arī ļoti skaista profesija, tomēr nav īpaši draudzīga nerviem. Laikmetīgajā dejā ir mierīgāk? «Jā, ir gan, taču šobrīd, mirkli pirms pirmizrādes, liekas, ka ir tikpat traki...».



Kultūra

Rietumu Bankas galerijā ir atklāta izstāde “Ludolfs Liberts Rietumu Bankas kolekcijā”. Izstādē ir eksponēti vairāki desmiti izcilā latviešu mākslinieka gleznu no Rietumu Bankas mākslas kolekcijas, tajā skaitā ainavas, portreti un klusās dabas. Izstāde bankas telpās norisinās vienlaicīgi ar Ludolfa Liberta vērienīgu darbu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā “Art Deco hipnotiskais spožums”, kuras ekspozīcijā arī ir iekļautas vairākas mākslinieka gleznas no Rietumu Bankas kolekcijas. “Rietumu Bankas Latvijas vecmeistaru gleznu kolekcijā Ludolfs Liberts ir viens no visplašāk pārstāvētajiem māksliniekiem. Izstāde bankas galerijā organiski papildina ekspozīciju Mākslas muzejā un sniedz apmeklētājiem vienreizēju iespēju ielūkoties meistara darbos, kuri ikdienā atrodas bankas biroja telpās. Var droši teikt, ka mākslas cienītājiem šobrīd ir unikāla, iepriekš nekad nebijusi iespēja maksimāli plaši iepazīties ar brīnišķīgo Ludolfa Liberta daiļradi,” uzsver abu izstāžu kuratore, Dr. Art. Natālija Jevsejeva. Ludolfs Liberts, neskatoties uz savu aizņemtību teātrī (no 1924. līdz 1937.gadam viņš bija viens no vadošajiem scenogrāfiem un režisoriem Latvijas Nacionālajā operā), bija ļoti ražens mākslinieks un viņa gleznoto darbu skaits ir ļoti liels. Ainava ir bijis vadošais žanrs Liberta glezniecībā. 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē un 30. gados viņš aktīvi ceļoja, un par sava veida liecībām šiem ceļojumiem kļūst daudzi itāļu, franču, vācu un citu Eiropas zemju pilsētu gleznotie skati. Viens no iemīļotākajiem Liberta motīviem – Venēcijas un Parīzes ainavas. Bez ainavām viņu saistīja arī klusās dabas žanrs, pārsvarā Liberts gleznoja ziedus. 20. gs. 30. gados tapa virkne portretu, kuru vidū ir slaveno vēsturisko personu, piemēram komponistu, vai senvēstures tipāžu portreti. Šajos gleznojumos atbalsojās Liberta režisora un scenogrāfa pieredze teātrī. Izstādē šo portretu sēriju pārstāv Bēthovena ģīmetne (1936). Gleznošana pēc atmiņas kopumā bija tipiska Libertam. Savas ainavas viņš arī pārsvarā gleznoja darbnīcā, nevis brīvā dabā. Iespējams, tā ir liecība tam, ka Libertam bija scenogrāfa domāšana – savā iztēlē viņš varēja uzburt jebkuru ainu, veidot ainavu kā iespaidu par jebkuru vietu un tamdēļ viņam nevajadzēja to redzēt savām acīm. Ludolfa Liberta darbu izstāde Rietumu Bankas galerijā (Rīgā, Vesetas ielā 7) ir atvērta katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ieeja ir bez maksas. Izstāde norisināsies līdz 16. martam.