PASĀKUMI LIELDIENU BRĪVDIENĀS: Šūpošanās, krāsošana, saules daudzināšana

Klāt dienas, kad kristīgā pasaule svin Kristus augšāmcelšanos, kad cilvēki krāso olas un šūpojas, kad ikviens ir aicināts svinēt šo laiku. Dienas kļuvušas garākas par nakti, un saule pakāpusies augstāk debesu jumā, atliek vien to izbaudīt.

Olu krāsošana un ripināšana

Svētdien, 5. aprīlī, Jūrmalas brīvdabas muzejā notiks Lieldienu svinēšana – šūpošanās, mīklu minēšana, olu ripināšana. Varēs uzzināt un pamēģināt krāsot olas pēc senlatviešu tradīcijām. Gan olas, gan sīpolu mizas (un citus dažādus dabiskos materiālus krāsošanai), gan lielo olu vārāmo katlu un ugunskuru sarūpēs pasākuma rīkotāji, bet svinētājiem nepieciešams tikai darbošanās prieks. Kā zināms, pavasaris ir arī putniņu ligzdošanas laiks, un tiem pietrūkst dabisko ligzdošanas vietu – koku dobumu. Šajā reizē būs iespēja izgatavot arī putnu būrīti, ko ikviens varēs paņemt sev līdzi un izlikt to mežā, lauku sētā vai piemājas dārziņā.

Svētdien 5. aprīlī, arī Kultūras pils Ziemeļblāzma parkā notiks svētku pasākums Lieldienas Ziemeļblāzmā. Svētku koncerts, rotaļas un danči kopā ar folkloristiem Ivetu un Vidvudu Medeņiem, Teikas muzikantiem un tautas deju kolektīviem. Pils parka laukumā būs tautas deju un folkloras priekšnesumi, tautas tradīcijas, olu krāsošana un ripināšana, kā arī Lieldienu rotaļu darbnīca.

Savukārt Otrajās Lieldienās, pirmdien, 6. aprīlī, pie sevis aicina Turaidas muzejrezervāts uz svētkiem Saule kāpa augstu kalnu. Tur Lieldienu svētki tiks svinēti latviskās tradīcijās – ar saules daudzināšanu un šūpoļu atvēršanas rituālu, olu krāsošanu ar dabas materiāliem, nelaimju un likstu dzīšanu, dziesmām, pavasara spēlēm un rotaļām. Norises vadīs Siguldas folkloras kopas Senleja un Senlejiņa. Notiks arī olu kaujas un ripināšana, podu sišana un dažādas citas nodarbes, kuru laikā ola – Lieldienu svētku simbols – tiks zīmēta, izrakstīta, meklēta un izzināta. Neiztrūks arī vienas no galvenajām tradīcijām – šūpošanās, kas vairo auglības spēku un simboliski palīdz saulei celties arvien augstāk debesīs. Svētku dalībnieki aicināti ņemt līdzi pūpolu, plaucētu bērzu zariņus, košus dzīparus šūpoļu rotāšanai un krāsotas olas, ar kurām mainīties, spēlēties un dāvināt citiem svētku priekam. Arī Kultūras centra Iļģuciems pagalmā un Amatu namā no pulksten 11 notiks pasākums Lieldienas Iļģuciemā. Par pozitīvu atmosfēru rūpēsies pasākuma vadītāji Ināra Čakste un Pēteris Vilkaste, būs koncerts, darbosies olu dekorēšanas darbnīca, neiztrūks arī olu ripināšanas sacensību, tautas tradīcijās ieturētu rotaļu, kopīgu dziesmu un deju.

Izzinoši jeb porcelāns un tēja

Lieldienu laikā muzejā Rīgas Jūgendstila centrs aplūkojama izstāde Lieldienas rīdzinieka mājās, kurā eksponēti 20. gs. sākumam raksturīgi interjera dekori, kas tapuši mākslinieces Tamāras Čudnovskas vadībā. Svētdien, 5. aprīlī, tur notiks koncerts, kurā postfolkloras grupa Vecpilsētas dziedātāji iepazīstinās ar latviešu tradicionālajām dziesmām mūsdienīgā skanējumā. Savukārt

4. un 5. aprīlī Rīgas Porcelāna muzejā notiks pasākums Lieldienu zaķis, porcelāns un tēja. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar Lieldienu tradicionālo tēlu – zaķi – un viņa draugu – mākslinieku no porcelāna dzimtenes Ķīnas. Kopā ar zaķi mazie pasākuma dalībnieki pastāstīs meistaram no tālās austrumu zemes par Lieldienu tradīcijām Latvijā, savukārt meistars piedāvās piedalīties tējas dzeršanas ceremonijā. Būs arī iespēja kopīgi zīmēt muzeja servīzi uz papīra siluetiem, risināt atjautības uzdevumus, iesaistīties spēlēs un piedalīties porcelāna apgleznošanas darbnīcā.

Aktīvi un sportiski

Sestdien, 4. aprīlī, Babītes novadā notiks jāšanas sporta svētki Lieldienu kauss 2015 – ikgadējie jāšanas sporta svētki ģimenēm. Kausa dalībnieki sacentīsies vadības–iejādes disciplīnā, kā arī šķēršļu pārvarēšanā maršrutos ar barjeru augstumu no 50 līdz 120 centimetriem. Tāpat dalībnieki aicināti piedalīties karnevāla tērpos, jo interesantāko kostīmu autori saņems pārsteiguma balvas. Pērn šajās sacensībās startēja 300 dalībnieku.

Pirmdien, 6. aprīlī, Dzirciema un Dzegužkalna apkaimē risināsies tradicionālās orientēšanās sacensības Lieldienu balva 2015, kurās par balvu cīnīties aicināti gan Elites grupas sportisti, gan ikviens orientēšanās sporta piekritējs, kā arī paraolimpiskās grupas sportisti. Orientēšanās sacensības Lieldienu balva notiks jau 14. reizi. Ikgadējo sacensību aizsākums bija 2002. gadā Bastejkalna apkārtnē, un turpmāk tās notikušas katru gadu Otrajās Lieldienās dažādās Rīgas vietās – Kronvalda parkā, Vecrīgā, Ķīpsalā, Uzvaras parkā, Āgenskalnā, Grīziņkalnā, Vecāķos, Pētersalā. Kopš 2009. gada paralēli sprinta sacensībām notiek arī taku orientēšanās sacensības, kurās dalībnieki sacenšas navigācijas prasmē un precizitātē. Taku–O sacensībās kopējā konkurencē sacenšas arī dalībnieki ar kustību traucējumiem, jo šajā disciplīnā pārvietošanās ātrumam nav nozīmes. Šogad sacensībās piedalīsies arī labākie Latvijas orientieristi, kā arī vairāki spēcīgi sportisti no ārvalstīm. Pērn sacensībās piedalījās ap 700 dalībnieku. Arvien populārākas kļūst atklātās grupas, kurās dalībnieki var, nesteidzīgi pastaigājoties, apgūt pirmās orientēšanās sporta iemaņas, lai vēlāk, iespējams, pievienotos kuplajam Latvijas orientieristu pulkam.

Muzikāli

Šodien Rīgas Domā uz īpašu koncertu aicina Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga. Programmā – šā gada jubilāra, pasaules slavenā komponista Arvo Perta sarakstītā Jāņa pasija, šo darbu no citiem liturģiskiem darbiem atšķir klusums un daudzās pauzes. «Klusums vienmēr ir pilnīgāks nekā mūzika,» saka Arvo Perts. «Vajag tikai iemācīties to saklausīt.» Programmā iekļauta arī Ērika Ešenvalda Lūkas pasija – 21. gadsimta stāsts par Lieldienu notikumu. Savukārt programmas trešo darbu – Pētera Vaska The Fruit of Silence – pats autors raksturo šādi: «Uz šā ceļa stabiņiem ir piecas norādes – lūgšana, ticība, mīlestība, kalpošana, miers. Ar šo darbu vēlos atgādināt par šāda ceļa esamību.» Koncertā piedalās arī solisti Ieva Parša, Jānis Kurševs, Daumants Kalniņš, Rihards Millers, Liepājas simfoniskā orķestra kvartets, diriģents Sigvards Kļava. Lielajā piektdienā izskanēs arī senākā oratorija latviešu valodā – Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā tiks pirmatskaņota Kārļa Heinriha Grauna (1704–1759) oratorija Jēzus nāve Vecā Stendera tulkojumā. Šo oratoriju Vecais Stenders iztulkojis latviešu valodā 1774. gadā, kas tādējādi to ierindo kā senāko zināmo vokāli simfonisko darbu latviešu valodā. Tā par 15 gadiem apsteidz Liepājā sarakstīto Johana Ādama Hillera kantāti Ta simtaa Dzeesma, kas tapusi 1789. gadā un kas līdz pat 1999. gadam tika uzskatīta par neeksistējošu, līdz to pēc vairāk nekā 15 gadu meklējumiem atrada senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs. Līdz ar šo oratoriju var uzskatīt, ka profesionālas mūzikas esamībai latviešu valodā jau 18. gadsimtā nebija gadījuma rakstura, īpaši Kurzemes hercogistē, kur darbojās arī Vecais Stenders. Svētā Jāņa baznīcā Lielās piektdienas koncertā dziedās kamerkoris Ave Sol kopā ar solistiem un pūtēju orķestri Rīga diriģenta Andra Veismaņa vadībā. 4. aprīlī Klusās sestdienas dziedājumi skanēs Svētā Jāņa baznīcā, bet 5. aprīlī Svētā Pētera baznīcā būs koncerts Lieldienu pārdomu stāsts, Lieldienu koncerts notiks arī Svētā Jāņa baznīcā, bet Torņakalna baznīcā apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt Džakomo Pučīni Messa Di Gloria.

Pirmdien, 6. aprīlī, jeb Otrajās Lieldienās ar koncertu Prieks. Miers. Mīlestība. Rīgas Kongresu namā uzstāsies Rīgas Gospeļkoris. Programmā: dzīvespriecīga afroamerikāņu baznīcas mūzika angļu un latviešu valodā. Koncertā piedalīsies arī Kristīne Prauliņa, taustiņinstrumentālists un ģitārists Edgars Jass, taustiņinstrumentālists Dāvis Bindemanis, basģitārists Andris Ivančiks, bundzinieks Andris Buiķis, ģitārists Jānis Kalniņš, trompetisti Oskars Ozoliņš un Gatis Gorkuša, saksofonists Kristaps Lubovs un trombonists Nauris Strežs. Ar šo koncertu koris arī aicinās kļūt par atbalstītājiem Kauguru pagasta Jaunpalejās izveidotajai mājai – vietai, kur pamestām, nepilngadīgām grūtniecēm un jaunām māmiņām rast patvērumu brīdī, kad nepieciešams ģimenes siltums, kad nepieciešams rast emocionālu atbalstu un praktisku atspērienu visai turpmākajai dzīvei.