Uzņēmēji: Ieguldījumus Vāgnera zālē nevar atpelnīt

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies.

SIA "Rīgas koncertzāle" vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

"Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli," sacīja Millers.

Salīdzinājumam Millers minēja, ka Latvijas Zinātņu akadēmijā esošās koncertzāles "Rīga" atjaunošanā ieguldījis 0,5 miljonus eiro un šajā zālē ir 850 skatītāju vietu. "Ar daudz lielāku skatītāju skaitu un krietni mazāku ieguldījumu rēķināju, ka investīcijas atmaksāsies piecu gadu laikā," skaidroja Millers.

Viņaprāt, Vāgnera zāle varētu būt tikai valsts finansēts un uzturēts objekts, kurā varētu iznomāt telpas, piemēram, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim vai Valsts akadēmiskajam korim "Latvija", taču privāto investoru interesi šīs telpas neraisīšot.

Arī mūzikas nama "Daile" direktore Anda Zadovska aģentūrai LETA skaidroja, ka neredz iespēju, kādā veidā ieguldījumi Vāgnera zālē varētu atpelnīties.

"Ieguldījumi tur ir nepieciešami lieli un ar kultūras pasākumiem vien, ņemot vērā biļešu cenas, maksu par autoratlīdzībām un citus izdevumus, šos ieguldījumus atpelnīt nebūs iespējams. Jāņem vērā, ka šī zāle ir arī kultūrvēsturiskais piemineklis, tāpēc tur ir dažādi apgrūtinājumi, kas sarežģī atjaunošanu. Varbūt, ja Vāgnera zālē būtu iespējams vēl kāds bizness, piemēram, restorāns, tad tas varētu izdoties," sacīja Zadovska.

Savukārt koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors aģentūrai LETA sacīja, ka nav interesējies par Vāgnera zāles nomas noteikumiem, jo viņam jau ir sava koncertzāle un nav intereses par vēl kāda objekta iegādi vai nomu. Majors vienīgi piebilda, ka gadījumā, ja Vāgnera zāles nomas noteikumi nespēs ieinteresēt nevienu privāto uzņēmēju, visticamāk, tie tiks mainīti un izsludināta jauna izsole.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, saskaņā ar valdības lēmumu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 3.augustā izziņoja pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Potenciālajam nomniekam jārēķinās ar ievērojamiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā, norādīja VNĪ.

"Ēka esošajā stāvoklī nodota VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama. Tas nav vienkārši, ņemot vērā, ka nosacījums ir ēkai saglabāt kultūras funkciju un vienlaikus nodrošināt prasīto, zinot, ka ēka ir ļoti sena un tās sakārtošana prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc apsveicams ir valdības lēmums un izšķiršanās par vienu no pieciem iepriekš apspriestajiem attīstības scenārijiem," sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās (saglabājot to valsts īpašumā), taču pretendentiem izvirzīti pietiekami stingri nosacījumi. Ēkas nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves-restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā no īpašuma nodošanas un pieņemšanas dienas izstrādāt būvprojektu, saskaņojot ar iznomātāju un Rīgas būvvaldi būvniecības ieceres un visu būvniecībai nepieciešamo dokumentāciju, kā arī veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic vērienīgi ēkas atjaunošanas darbi - pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena ir 2222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Šī gada 10.jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem; īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību; īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku; īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora, nosakot 2018.gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai.

Kā otro potenciālo ēkas attīstības scenāriju minēja ēkas pielāgošanu VSIA "Latvijas Koncerti" darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī "Latvijas Koncertu" māksliniecisko struktūrvienību - valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda - mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Ņemot vērā stingros nosacījumus, ko nosaka ēkas kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, ja gadījumā sākotnējā izsolē nomnieks nepieteiksies, VNĪ izziņos atkārtotu izsoli. Ja arī atkārtotā izsolē par nomas tiesībām pretendents nepieteiksies, VNĪ gatavos ziņojumu valdībai, kurai, iespējams, būs atkārtoti jālemj par kādu no citiem alternatīvajiem scenārijiem. Gaidot tālāko notikumu virzību un valdības lēmumus, VNĪ turpina Vāgnera nama uzturēšanu.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781.gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839.gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa - no 1988.gada līdz savai slēgšanai 2006.gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006.gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots pārvaldīšanā VNĪ kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.