Teātris

«Pats atlasīju dzejoļus, pats to izpildu. Tie, kuri iekļauti šajā programmā, ir tie, kas šobrīd man «trāpījuši» ne tikai pa galvu. Un trāpījis ir tas, ka, lai kā būtu, lai kas notiktu, dzīvot vajag šeit un šobrīd, un divatā dzīvot ir labāk nekā vienam,» saka aktieris un režisors Leons Lešcinskis. Viņš ir idejas autors Klāva Elsberga dzejas iestudējumam Par mīlestību, kas kopš 24. februāra tiks spēlēts Liepājas koncertzāles Lielais dzintars eksperimentālajā zālē.

2017. gada 6. martā un 30. aprīlī plkst. 19.00 Dailes teātra Mazajā zālē notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 4. kursa studentu diplomdarba izrāde “Trakās asinis” Mārtiņa Eihes režijā.

Mišela Velbeka romānu "Pakļaušanās" neesmu lasījusi, taču, izpētot vairākas recenzijas, var noprast, ka romāna autors to ir veidojis kā sarkastisku un skaudru stāstu par Eiropas un kristietības vērtību bojāeju. Taču es esmu noskatījusies Alvja Hermaņa tāda paša nosaukuma izrādi un to, par ko ir viņa stāsts, es tā arī līdz galam nesapratu. Pareizāk sakot- sapratu, bet nevaru noticēt, atkal un atkal sev uzdodot jautājumu: "jūs to nopietni?!"

Idejas brīvdienām

Džanni Rodāri pieder tiem autoriem, kuru darbus un to varoņus mūsu platuma grādos augušie bērni pazīst vismaz divās trīs paaudzēs, un tur, kur vecāki saglabājuši savas bērnības grāmatas, nu jau šodienas bērni atkal lasa Sīpoliņa piedzīvojumus vai Dželsomīno melu zemē.

Liepājā pierakstītā Goda teātra Bļitku skatos Salaspils kultūras namā Rīgava, nevis vēju pilsētā, bijušajā kinoteātrī Viktorija, kur oktobra sākumā notika iestudējuma pirmizrāde. Nojaušu, kā ir neapkurinātajā Viktorijā, bet siltajā Rīgavas foajē aktiera Egona Dombrovska performance – prologs, cienājot skatītājus ar šņabi teicami tēlotā skurbulī, noskaņo uz izrādes nosaukumam atbilstošā viļņa. Jo alkohols un bļitka ir kā Siāmas dvīņi.

«Kur ir tā robeža – būt ar bērnu vai nebūt? Un ko tas maksā, piemēram, aktrisei? Ko tas nozīmē – būt vai nebūt mammai...» mēģinot rast atbildes uz šiem jautājumiem, Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise Inese Pudža iestudējusi Augusta Strindberga drāmu Pelikāns. Pirmizrāde piektdien.

Par godu 20.gadsimta izcilās latviešu teātra un kino aktrises Elzas Radziņas simtgadei Latvijas Pasts izdod īpašu aploksni – tās speciālā zīmogošana notiks 2017.gada 10.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī, Kronvalda bulvārī 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 18, ziņo "Latvijas Pasts".

Šovakar pirmizrāde Dailes teātrī, kur Lielajā zālē skatītāju vērtējumam tiek nodots Oskara Vailda romāna Doriana Greja portrets (vai kā latviešiem pierastāks vecmodīgajā Jāņa Ezeriņa tulkojumā Doriana Greja ģīmetne) iestudējums, kuru radījušas Evita Mamaja un režisore Laura Groza-Ķibere.

«Manuprāt, labas un gudras valsts uzdevums ir aizsargāt vājos un citādos, aizsargāt tos, kuri nevar paši par sevi parūpēties. Jo tie, kuri ir spēcīgi, paši tiks uz priekšu,» uzskata režisors Mārtiņš Eihe. Dailes teātra Kamerzālē viņš iestudējis dramaturga Jāņa Baloža stāstu Mana māsa. Pirmizrāde svētdien.

«Ir viena lieta, kas mums ar Kristoferu ir nedalāmi kopīga – es arī biju un esmu spītīgs. Ceru tikai, ka vairs ne tik izteikti kā pusaudža gados,» saka aktieris un režisors Kārlis Krūmiņš.

«Manuprāt, šajā darbā nav slikto tēlu – viņi visi ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj tikt galā ar savām problēmām, un nav arī neviena, kurš spētu palīdzēt. Patiesībā mums katram ir ļoti vajadzīgs otra cilvēka atbalsts un klātesamība, jo tas purvs, kas ir mūsos, nav nekāda mazā ikdienas problēma,» domā Daugavpils teātra jaunā aktrise Zanda Mankopa. Viņa spēlē galveno lomu iestudējumā Purva bridējs (i), ko iestudējis režisors Juris Jonelis.

Pirms nedēļas Latvijas televīzijā tika demonstrēta filma par latviešu aktrisi Esmeraldu Ermali. Sarunā ar laika biedriem aktrise atklājusi, ka no pirmā augusta vairs nestrādās "Dailes teātrī".

«Visi latvieši Skroderdienas Silmačos zina no galvas, bet vienalga nāk un skatās kā brīnumā. Tā, it kā nebūtu redzējuši. Kāpēc tas tā ir? Manuprāt, tāpēc, ka dzīve ir grūta, jo sevišķi tagad, kad ir pilns rūpju un raižu, bet Silmačos satiekas gaiši cilvēki, un ar savu pozitīvismu viņi padara dzīvi saulaināku un smaidīgāku,» domā Latvijas Nacionālā teātra aktrise un skroderdienu veterāne Inta Tirole.

Marina Rebeka ir viena no latviešu operdīvām, kuras starptautiskā karjera šobrīd atrodas zenītā. Dziedātājas balss sasniegusi pilnbriedu, kombinējot rūpīgā darbā slīpētu tehniku un gadu gaitā iegūtu tembrālo kolorītu, kas nule ļauj pievērsties arī dramatiskākam repertuāram.

«Šīs izrādes ideja sākās ar kādas mazas meitenes jautājumu, vai no nāves ir jābaidās un kas tas vispār ir. Un es domāju, ka materiāls, ko esam izveidojuši, tiekoties ar bērniem un sarunājoties ar bērnu ārstu un reanimatologu Pēteri Kļavu, varētu radīt labu augsni bērnu sarunām ar vecākiem un reizē aizpildīt arī vecāku tukšos laukumus,» saka režisore Laura Čaupale.

«Ja aktieris saka, ka teātri negrib redzēt ne par ko, tad viņam ir kāda cita sāpe. Jo šajā profesijā katrs izmanto iespēju būt uz skatuves. Tas gan nenozīmē, ka katrs iet un piedāvājas, vismaz manas paaudzes aktieri tādā ziņā ir lepni,» saka kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anta Krūmiņa.

Sestdien, 21. janvārī, mūžībā devusies aktrise un režisore Maija Apine (4.04.1961.–21.01.2017.).

Piektdien Aizkraukles kultūras namā savu ziemas ceļojumu pa sešām Latvijas pilsētām uzsāks Muzikālā teātra 7 un režisora Voldemāra Šoriņa veidotā izrāde Muļķe sirds.

Kā iepriekš ziņots, sestdien, 21. janvārī, mūžībā devās Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un režisore Maija Apine (4.04.1961.-21.01.2017). JRT publicējis Apines kolēģu režisoru un aktieru atvadu vārdus, aktirsi mūžībā pavadot. Atvadīšanās no mākslinieces notiks ceturtdien, 26. janvārī, plkst. 11.00-12.30 Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē.

Idejas brīvdienām

Bērnu muzikālā izrāde Vējš vītolos tapa vasarā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vasarnīcai Cēsīs, pēc tam kļūstot par skolēnu brīvlaika kultūras programmas piedāvājuma sastāvdaļu gan rudenī, gan tikko, jaunā gada sākumā.