VAKARA ZIŅAS: Plēpis zina, kā nenotrallināt dzīvi, bet nodzīvot to pilnvērtīgi
Ar tautā populāro un mīlēto aktieri Rūdolfu Plēpi (67) »Vakara Ziņas« satikās Rīgas Centrāltirgū, kur skatuves mākslinieks iegādājās produktus sava firmas ēdiena – gaļas pankūku –pagatavošanai. Pārdevējas, atpazinušas Plēpi, mīļi viņu sveicināja. Tirgus somu aktieris piepildīja ar cūku ribiņām, ķiplokiem, sīpoliem, burkāniem, miltiem, olām, kā arī pavasarīgu padzērienu – kļavu sulu.
Rūdolfs Plēpis, staigājot pa tirgu, atsauc atmiņā senu notikumu. Pēc kara krievu laikos dīvainā veidā aktiera vecmāmiņa nopirkusi tirgū koka būdiņu, ko izveidoja par puķu pārdotavu. «Mammiņa tirgojās ar ziediem, tāpēc tā smarža man joprojām ir nāsīs. Tā bija īsta smarža! Viņa pina kroņus un veidoja ziedu buķetes. Un pusdienas pauzē omīte vārīja sardeles uz petrolejas plītiņas,» nostalģisks kļūst Plēpis, taču ilgi kavēties pagātnes atmiņās nav laika, jo tālāk ceļš ved uz aktiera mazo dzīvoklīti, kas atrodas Rīgas klusajā centrā. Dzīvesvietu aktierim par īpašiem nopelniem piešķīrusi Rīgas dome. Aktieris te dzīvo un saimnieko viens. Arī rosās pa virtuvi un gatavo sev maltītes.
Uz plīts skatuves mākslinieks liek lielo katlu, lai sāktu gatavot pusdienas.
Ko aktieris uz kārā zoba liek
Kamēr vārās gaļa, ar ko pildīt pankūkas, aktieris dalās pārdomās par dzīvi. Plēpis stāsta, ka viņa desmit gadus vecā mazmeita Marija [Viktorijas meita] izdomājusi, ka tagad būs veģetāriete un neēdīs vairs gaļas ēdienus. Tikai suliņas dzers. «Viņai mazliet ir tāds resnumiņš. Arī manām meitām mazotnē bija tāds tuklumiņš, bet izauga lielas, skaistas un slaidas. Labi, ka mazmeita vismaz ēd manas kotletes, kuras gatavoju no cūkgaļas un liellopa gaļas. Tās ir garšīgas. Pats cepu arī reņģes un lieku marinādē. Tuvākajā laikā ciemos brauks manas māsas dēls Žerārs, kas dzīvo Austrālijā. Viņš jau zvana un lūdz, lai pagatavoju marinētās reņģes. Savukārt man pašam garšo svaigs lasis uz maizītēm. Ļoti iet pie sirds žāvētas vistiņas, kuras ir labi nožāvētas,» savus ēst gatavošanas noslēpumus atklāj aktieris.
Vienmēr nomodā par meitām un mazbērniem
Vissvarīgākie dzīves cilvēki aktierim ir abas meitas un mazbērni. Plēpis ir ļoti priecīgs, ka meitām iet labi, jo viņš katru dienu par saviem bērniem lūdzot Dieviņu. «Vecākā meita Astra ir beigusi fotogrāfu kursus Edinburgā Skotijā, kur arī dzīvo ar ģimeni. Viņa ir profesionāla fotogrāfe. Bija pašķīrusies ar vīru, bet nu atkal ir kopā. Astra ar 12 gadus veco dēlu Ernestu jūlijā ieplānojusi atbraukt ciemos, tādēļ ar nepacietību gaidu vasaru,» par atkalredzēšanos ar saviem mīļākajiem cilvēkiem bezgala priecīgs ir Plēpis. Kad Ernests atbrauc uz Latviju, viņš divas dienas runājot tikai angliski. Tomēr, kad iejaucas vectēvs, mazdēls pāriet uz latviešu valodu. Arī Marija perfekti runā angļu mēlē un varētu ar brālēnu sazināties angliski, bet vectēvs uzstāj, ja reiz Latvijā - tad runāšanai jābūt latviešu valodā.
«Ar Mariju un Ernestu pirms diviem gadiem bijām Daugavas peldvietā Lucavsalā. Ļoti forša peldvieta! Mazbērni ņēmās pa ūdeni un pēkšņi saka: «Rūdi, nāc, mēs tevi slīcināsim!» Un tad viņi mani slīcināja,» amizantu atgadījumu ar mazbērniem atceras aktieris.
Savukārt jaunākā meita Viktorija strādā iepirkšanās centra «Spice» zeltlietu nodaļā par pārdevēju. Tomēr tētim sāp sirds, ka meita, kuras lielā mīlestība ir dziesma, neturpina dziedāt un attīstīt savu balsi.
Lai aizslēdz visus alkohola veikalus
Rūdolfs Plēpis smejas, ka beidzamajā laikā viņam nemitīgi zvanot cilvēki, kas vaicā: «Kā jūs tikāt vaļā no alkohola?» «Man vairs nav spēka atbildēt. Vienmēr atvaicāju: «Vai kādu manu izrādi esat redzējuši?» Nekā nezina. Saku, lai sazinās ar dakteriem. Nē, dakteri nepalīdzēšot, vajag lai padomu iesaka populāri cilvēki. Līdz smieklīgumam. Iesaku, lai aizslēdz visus alkohola veikalus, nevis man zvana. Es kā tāds prokurors. Paldies Dievam, es vēl varu par to visu pasmieties, jo esmu optimists,» piedzīvoto atklāj populārais aktieris.
Runājot par bohēmisko dzīvesveidu, kurā ir arī alkohols, aktierim atmiņā ir stāsts par mūžībā aizgājušo aktrisi Antru Liedskalniņu, kuru pazudināja spirtotie dzērieni. «Reiz zvana man Antra: «Rūdi, braucam uz baznīcu!» Es saku: «Jā, braucam uz baznīcu pie Jura Rubeņa.» Antrai nav naudiņas, bet man - tāpat. Viņa mani gaida pie stacijas pulksteņa, un zinu, ka viņai tuvojas dzimšanas diena. Kaut kā jāapsveic. Sagrabināju kapeiciņas un nopirku kafiju plastmasas krūzītē. Es to visu mūžu atcerēšos. Viņa man prasa: «Tev ir ko uzpīpēt?» Es atbildu, ka nav. Sameklējām činčikus, uzpīpējām un devāmies uz baznīcu pie Rubeņa. Antra bija ļoti atraktīva, viņa neatlaidās, gribēja pabūt pie Rubeņa. Viņa gribēja saprast, kāpēc un kas ar viņu notiek. Es atkal kā tāds miegamice no malas. Rubenis mums saka: «Jūs esat kā švammes vai sūcekļi, kas sasūc visu sevī un tad izliek uz skatuves. Pēc tam ir tukšums, tādēļ arī gribas dzert.»
Aktiera dzīves filozofija
Vaicājot Rūdolfam Plēpim, vai viņš vēl gribētu spēlēt uz Nacionālā teātra skatuves, viņš norāda, ka tas atkarīgs no režisora. «Ja būtu režisors, kuru es cienu un kuram uzticos - labprāt. Tomēr līdz šim neesmu redzējis šādu režisoru. Neesmu sluņķi nolaidis, varu darboties. Tagad esmu brīvs un man ir ļoti laba sajūta. Reiz nācu no «Galerijas Rīga» ar iepirkumiem un pie luksofora blakus stāv kāda sieviete. Viņa saka: «Vai, piedodiet, es jūs nepasveicināju!» Es zinu, ka cilvēki ir ļoti labi. Ja ir briesmekļi, tās jau ir viņu problēmas. Esmu laimīgs, ka man ir labi bērni un mazbērni,» savu dzīves filozofiju atklāj Plēpis.