Indra Roga. Vakcīna pret rutīnu
«Jonesko bija pret unificētu pasauli, mēģināja uzspridzināt domāšanu, bet viņa provokācijas ir ļoti veselīgas,» uzskata režisore Indra Roga. Šodien Nacionālā teātra Aktieru zālē režisores jaunākā darba – rumāņu izcelsmes franču dramaturga Eižena Jonesko lugas Plikpaurainā dziedone jauniestudējuma – pirmizrāde.
«Šis darbs ir burvīga vakcinācijas pote pret visu ierasto, ko redzam - pret pakļaušanos, pret vienaldzību, pret dogmām, pret atsvešināšanos. Un par iespēju no jauna atklāt «satriecošas patiesības»: piemēram, ka nedēļā ir septiņas dienas,» saka režisore Indra Roga. Neesot īpaša pamatojuma tam, kāpēc pēc ilgāka pārtraukuma režijā viņa izvēlējusies strādāt pie Eižena Jonesko lugas, kas viņas radošajā biogrāfijā ir pirmā sastapšanās ar absurda dramaturģiju. «Meklējot lugas, nejauši uzdūros šim darbam. Tieši tas arī patika - absurds,» savu izvēli raksturo režisore. Iestudēšanas procesu viņa dēvē kā «jautru, veselīgu un vieglu», kurā, protams, neiztikt bez profesionāliem izaicinājumiem un grūtībām ne tikai viņai, arī aktieriem, kuriem nav bijis iespējams strādāt «uz jušanu», bet nācies strādāt konkrētā metodē, lai būtu precīzi ievēroti absurda teātra spēles noteikumi.
Indra Roga ir pārliecināta, ka Eižena Jonesko pirmā luga, kas datēta ar 1950. gadu un bija sava veida izaicinājums sava laika sabiedrībai, ir izaicinājums arī mūsdienu skatītājam. «Jonesko savā lugā cilvēkam, kurš uzbūvējis savu sistēmu, uzreiz to nobrucina, un, tiklīdz viņš uzbūvējis nākamo, atkal sistēma nobrūk. Cilvēks mēģina sakārtot un tikt skaidrībā, viņam ir ļoti grūti ļauties dzīvei, notiekošajam, jo visu vajag ļoti pareizi. Varam daudz runāt par to, ka Jonesko bija pret unificētu pasauli, kā mēģināja uzspridzināt domāšanu, bet viņa provokācijas ir ļoti veselīgas. Arī mūsdienās sabiedrība ir manipulējama, cilvēki ir kā skrūvītes un arī klausa, ko saka vara, pat nedomā paši ar savu galvu... Un pat nevar pieņemt, ka kaut kas notiek citādāk, nekā pieņemts par pareizu, lai gan dzīve ir pilna ar dīvainībām,» ir pārliecināta izrādes Plikpaurainā dziedone režisore. Šim iestudējumam īpaši piemērota Nacionālā teātra aktieru zāle - tur varot atļauties profesionāli radoši dauzīties, kas nav iespējams, veidojot izrādi lielajai skatuvei ar 800 vietām skatītājiem. «Dauzīšanās profesijā reizēm pietrūkst, tā vajadzīga arī režisoriem un aktieriem - tikt ārā no rutīnas un saprast, ka nav tikai viena pareiza ceļa, kā ar teātri nodarboties. Cits skatījums uz profesiju ir svētīgs,» uzskata Indra Roga un izsaka cerību, ka arī skatītāji jau ir pieraduši pie eksperimentiem teātra mazajos spēles laukumos.
Izrāde Plikpaurainā dziedone ir Indras Rogas pēdējais režijas darbs šajā sezonā, jo pēc pirmizrādes sākas gatavošanās jaunam vērienīgam iestudējumam, kas Nacionālajā teātrī būs skatāms jau nākamajā sezonā - Ingas Ābeles romāna Klūgu mūks skatuves variants. «Tas ir skaists un arī optimistisks stāsts, tas piešķir vērtību ikvienam mazam, sīkam, nepamanītam, smagam liktenim. Pēc romāna izlasīšanas gribas dzīvot.».