Šodien Rīgā, Mazajā Ģildē, ar mūzikas un dzejas uzvedumu "Rīgas iedzimtais" tiks atzīmēta dzejnieka Aleksandra Čaka 109.dzimšanas diena.
Jubilejas pasākumā Čaka dzeju lasīs Dailes teātra jaunie aktieri Gints Andžāns un Kristaps Rasims, bet par muzikālo noformējumu gādās Rīgas 6.vidusskolas simfoniskais orķestris diriģenta Haralda Bārzdiņa vadībā un folkmūziķes Anta Eņģele un Zane Šmite. Pasākumu vadīs Čaka muzeja direktore Antra Medne.
Pasākums sāksies plkst.18, un tā apmeklējums būs bez maksas.
Savukārt grāmatu apgāds "Zvaigzne ABC dzejnieka" dzimšanas dienu atzīmē ar Andreja Miglas un Valda Rūmnieka romāna "Čaks" iznākšanu, kas izseko dzejnieka dzīvei un četriem liktenīgiem mīlestības stāstiem.
Čaks, īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, dzimis 1901.gada 27.oktobrī Rīgā. Čaks ir viens no pirmajiem latviešu literātiem, kas pievērsies pilsētas tēmai - pirmo reizi latviešu dzejā parādās pilsētas nakts dzīve, prostitūtas, klaidoņi un nabadzība nevis kā nožēlojami liktenīga nolemtība, bet kā daļa no dzejnieka pilsētas mīlestības. Viņa pirmie dzejoļi publicēti 1925.gadā.
Čaks raksta arī teātra recenzijas un īsos stāstus, bet tie negūst tik lielu publikas atsaucību. Brīvvalsts laikā viņa vārds saistīts ar jauno autoru žurnāliem "Jauno Lira", "Trauksme" un mākslinieku apvienību "Zaļā vārna". Čaks ir izcilākais 20.gadsimta 20. un 30.gadu latviešu modernists un dzejas reformators.
1940.gadā, īsi pirms kara sākuma, par latviešu strēlnieku eposu "Mūžības skartie" dzejnieks apbalvots ar Annas Brigaderes balvu. Politika un personīgā pieredze ikreiz uzliek nodevas zīmogu intelektuālajam mantojumam. Pēc pirmā pasaules kara emigrācijas Krievijā un izciestās tīfa epidēmijas Čaks raksta poēmu par latviešu strēlniekiem. Pēc otrā kara tās ir sociālismu slavinošas dzejas rindas, lai gan ar tām dzejnieks tomēr negūst padomju kritikas atzinību.
Dzejnieks miris 1950.gadā 48 gadu vecumā. Šobrīd viena no centrālajām Rīgas ielām ir nosaukta Čaka vārdā, un šajā ielā atrodas arī viņam veltīts muzejs un piemineklis Ziedoņdārzā.