Iluta Alsberga. Krāšņums un papildinājums
Lai gan uz skatuves centrālajās lomās vienmēr ir solisti, klausītāju uzmanība nereti tiek arī fona vokālistēm. It īpaši, ja tās ir trīs tik vokāli un vizuāli spilgtas meitenes kā trio Limonāde, kuras piedalās arī latvju supergrupas Prāta vētra koncertos.
Kopā ar Prāta vētru
Limonādes sastāvā ir Iluta Alsberga, Ieva Katkovska un Kristīne Tkačuka, bet vismaz šogad pamanāmākā no trio bijusi Iluta, kura ar labiem panākumiem kā solodziedātāja piedalījās arī konkursā Supernova. «Pašlaik man aktuālākais ir piedalīšanās Rīgas svētkos 13. augustā, kur krastmalā uz lielās skatuves uzstāšos ar Limonādi - neliels solokoncerts ar mums mīļām dziesmām, kaverversijām, bet vakara lielkoncertā esmu viena no solomāksliniecēm, turklāt būšu arī kā īpašais viesis ar kādu pārsteigumu, kas saistās ar dīdžeja setu,» par aktuālākajiem plāniem stāsta Iluta. Nupat Limonāde atgriezās no Pērnavas Weekend Festival Baltic, kur jau ierasti kā bekvokālistes papildināja Prāta vētras programmu, bet 20. augustā meitenēm uzstāšanās Prāta vētras koncertā Liepājā. Vai šobrīd vairāk laika atvēlēts mēģinājumiem ar Prāta vētru vai arī pilsētas svētku programmai? «Grūti tā uzreiz noformulēt…» aizdomājas dziedātāja. «Enerģija tiek veltīta visam, arī laiks jāspēj sadalīt visiem projektiem vienlīdzīgi un ar vienlīdz lielu atdevi. Domās esmu ar abiem projektiem, taču šonedēļ aktīvāki mēģinājumi būs tieši pilsētas svētku dēļ. Par Prāta vētras koncertu man nav tāda stresa, jo repertuārs jau ir apgūts. Protams, ka koncerts Liepājā būs īpašs un nozīmīgs. Prāta vētra ir Latvijā unikāla grupa, un dziedāt kopā ar viņiem vienmēr ir īpašs prieks un pagodinājums, taču, ja skatās no iekšējā satraukuma viedokļa, pašreiz esmu vairāk koncentrējusies uz Rīgas svētku koncertiem.»
Par savu šā gada sarežģītāko projektu Iluta sauc Laimas Vaikules Rendez Vous, kurā viņa nodrošināja fona vokālu kopā ar Lady’s Sweet meitenēm Karīnu Tropu un Vinetu Elksni, kā arī Antru Bindi. «Tas bija četru dienu festivāls, kuram es veltīju tik daudz laika no savas dzīves, cik, šķiet, vēl nekam savā mūžā neesmu veltījusi! Programma aptuveni simt dziesmu garumā tika apgūta divu nedēļu laikā, dažas dziesmas pat dienu pirms uzstāšanās - tāds stress un nogurums vēl nebija izjusts, bet tajā pašā laikā arī gandarījums! Lielākais pārbaudījums bija dziesmas krievu valodā - tā nav mana stiprā puse. Lai varētu tās izdziedāt, krievu tekstus rakstīju uz lapām ar milzīgiem latviešu burtiem.»
No fona solofrontē
Pēc Supernovas ‘2016, kurā Iluta Alsberga piedalījās ar Jāņa Stībeļa dziesmu On Hold, par viņu kā par ļoti talantīgu solodziedātāju sāka runāt arī aprindās, kas līdz šim viņu bija manījušas tikai aiz līdervokālistu mugurām. «Kā soliste esmu dziedājusi dažādos koncertos un koncertiņos, taču neesmu veikusi ierakstus un popularizējusi sevi plašākai publikai kā solomākslinieci. Šī bija debija tādā ziņā, ka parādījos televīzijā tūkstošiem cilvēku lielas auditorijas priekšā, cilvēki vairāk dzirdēja manu vārdu,» skaidro Iluta. «Daudz iemācījos un guvu ļoti daudz atziņu. Protams, tikai pēc tam izvērtēju, ko vajadzēja darīt citādi. Piemēram, pēc uznākšanas uz skatuves vajadzēja gaidīt četras minūtes, kamēr bija reklāmas pauze, bet man šajās studijas gaismās un dūmos pilnībā izkalta mute - sākoties dziesmai, pēc pirmajām četrām taktīm baiļojos, kā es izķepurošos līdz sava priekšnesuma beigām. Es taču varēju palūgt, lai kāds atnes ūdens pudelīti, bet tajā brīdī tik ļoti koncentrējos startam, ka tas nebija ne prātā! Arī savdabīga pieredze.»
Uzstāšanās solo prasa pavisam citas iemaņas nekā fona vokālistēm. «Bekvokāls ir kā papildinājums, kā krāšņums turpat blakus uz skatuves notiekošajam - gan muzikālā, gan vizuālā ziņā. Savukārt solomāksliniekam viss cits ir papildinājums, bet galvenais esi tu pats, tieši uz tevi primāri skatās auditorija, līdz ar to solistam ir atbildība par katru kustību, vārdu un mīmiku, visam jābūt pārdomātam un reizē dabiskam. Gadiem ejot, ar lielāku pieredzi, piedzīvojot vairāk uzstāšanos, tas notiek brīvāk. Supernovā es biju par daudz ieciklējusies uz horeogrāfiju, arī pēkšņā tērpa maiņa deva lieku stresu. Apjuku un beigās, iespējams, pat pazaudēju savu dabiskumu,» kritiska pret sevi ir Iluta. Pēc Supernovas apritē parādījās viņas dziesma Mēnessgaisma, ir doma par soloalbumu, taču Iluta nesteidz solīt tā izdošanu. «Ir jāsakrīt visiem apstākļiem, lai tas notiktu. Esmu vēl tikai ceļā uz to, lai saprastu, ko īsti vēlos šajā dzīvē darīt. Gribētu būt atvērta visam, bet es pilnībā paļaujos uz Dievu, ka viņš mani aizvedīs tieši tur, kur man jābūt. Mūzika šobrīd noteikti ir aktuālākais un svarīgākais dzīvē - pat nezinu, ko vēl citu darītu bez mūzikas. Taču man ir arī ģimenes plāni un citas lietas, kas ar to jāsaskaņo.»
Pēc profesijas kordiriģente
Iluta ir no Dobeles rajona Naudītes pagasta, arī viņas vecāki ir ļoti muzikāli - mamma bijusi mūzikas skolotāja un kora vadītāja, bet tēvs kādreiz spēlējis gan vijoli, gan trompeti, gan ģitāru vietējā grupā. «Esmu mācījusies Dobeles bērnu mūzikas skolā, arī Jelgavas mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasē. Par vokālistu klasi tolaik nedomāju, jo man šķita, ka esmu spējīga uz lielākām lietām, jo kordiriģentu profesija ir plašāka un sarežģītāka. Esmu diriģējusi kori, esmu vadījusi arī baznīcas ansambli, arī pati dziedājusi dažādos profesionālos koros un vairākkārt piedalījusies Dziesmu svētkos, taču, beidzot mūzikas vidusskolu, jau pēdējā kursā sapratu, ka klasiskā mūzika tomēr nebūs tas žanrs, kurā vēlos darboties. Sāku dziedāt Gunāra Kalniņa gospeļu korī,» atminas dziedātāja. Korī viņa iepazinās ar abām pārējām meitenēm. «Pie vīna glāzes vienkārši sākām trīsbalsīgi dziedāt un uzreiz sapratāmies. Šo ideju [par trio izveidi] pēkšņi izmetu gaisā - taisām grupu? Kāpēc ne! Man bija dziesmas pamatideja, to pēcāk ierakstījām studijā jau kā grupa. Kādu gadu uzstājāmies, un nākamajā vasarā Lady’s Sweet mūs jau uzaicināja aizstāt viņas Intara Busuļa tūrē, jo meitenes piedalījās Jaunajā vilnī.»
Latvijā ir diezgan daudz spēcīgu dziedātāju, kas sākušas kā fona vokālistes, taču izsisties sologaitās īsti izdevies nav nevienai. «Manuprāt, fona vokāls ir ļoti savdabīga profesija, bagātīga un visaptveroša. Projekti, kuros piedalos kā bekvokāliste, man dod lielu gandarījumu. Taču, ja jāsadala savs laiks, kas pavadīts pie šiem projektiem, paliek ārkārtīgi maz laika pašai sev. Un vienkārši nav spēka! Kā šovasar: kad ir divas vai trīs dieniņas brīvas un nav mēģinājumu, pat nezini, ar ko sākt - gribas aiziet uz kino, jāaizstaigā vēl citur! Šajā brīdī nav vēlmes sēsties pie klavierēm, jo esi iztukšots savā radošajā būtībā, gribi nedarīt neko. Klusums ir labākā mūzika. Protams, paiet pāris dieniņas, un atkal sāc gribēt visu šo radošo procesu - es bez mūzikas ilgi nevaru, tad man sākas depresija. Lai apņemtos no A līdz Z izdarīt visu, kas nepieciešams solokoncertiem - tur nepieciešama liela apņemšanās,» skaidro Iluta. «Turklāt - ja esi solists, tad būtībā arī produkts, kuru jāmāk pasniegt un pārdot, līdz ar to tam visam apakšā ir jābūt tavam stāstam, lai kāds atnāktu uz koncertu, lai kāds nopirktu tavu albumu. Vai kādam būs vajadzīgs Ilutas Alsbergas soloalbums, ja neviens pat nezinās, kas tā tāda ir, ko viņa dzied?! Ā, bekvokāliste, uzrakstījusi pāris dziesmas... Un tad? Ir jāuzkrāj pieredze, jāizdzīvo daudzi un dažādi pasākumi, jāpilnveidojas vokāli. Galu galā jārada interese par sevi un jāprot to noturēt. Tas ir ļoti daudzpusīgs un grūts darbs.»
Dīdžejs un meikaps
Viņai ir vēl vairāki radošie talanti - pazīstama arī kā DJ Valle (no meitas uzvārda Valtere), kas tagad dīdžejo kā Iluta Alsberga. «Pievēršanās dīdžejošanai bija atkal pavisam nejauša - kā viss, kas ar mani notiek,» smejas dziedātāja. «Mans tagadējais vīrs strādāja Pienā. Viņam beidzās darbadiena, pasēdējām, bet tajā vakarā tur bija gaidāma grupas The Killers koncerta Mežaparkā preparty. Šajā ballītē uzstājās man pazīstams dīdžejs. Mēs ar viņu pie lielās Pioneer pults papļāpājām, es viņam palūdzu, lai parāda kaut ko no dīdžejošanas gudrībām - mani jau no bērnības ir interesējusi šī lieta. Dīdžejs iedeva austiņas, flešos skanēja viņa mūzika, parādīja, kas un kā darāms, un atļāva pamiksēt. Pamācījos, turpat garām staigāja The Killers dalībnieki... Beigās dīdžejs saka - nu, tu jau visu saprati, varbūt varētu vēl mazlietiņ uzspēlēt?! Un viņš aizbrauca mājās un atstāja mani pie pults!» Pēc tam pāris mēnešus Iluta trenējusies - Pienā viņai ceturtdienās ļauts spēlēt pie lielās aparatūras ar kluba dīdžeju kontrolieri, bet tad «Ziemassvētku vecītis man atnesa pašai savu dīdžeja kontrolieri, un neilgi pēc tam sāku spēlēt kā dīdžejs - par honorāru». Protams, tas nav bijis viegli. «Ja man patīk kaut ko darīt un sanāk, ja cilvēki nāk klāt saka - o, cik forša mūzika!, tad tas dod ļoti lielu gandarījumu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir ļoti nogurdinoši izturēt tās garās naktis, it īpaši Piena trešdienas, kad var iegadīties spēlēt no deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā.»
Vēl - viņa glezno un strādā par meikapa mākslinieci. «Esmu mācījusies Starptautiskajā Grima mākslas skolā, daudzus gadus esmu nostrādājusi kosmētikas un parfimērijas veikalā Douglas. Kādu gadu vai divus nevis uzstājos koncertos, bet aizskatuvē grimēju māksliniekus. Daudzi solisti mani atcerējās no tiem laikiem - o, tu arī dziedi?!» smejas Iluta. «Māksla mani ir saistījusi jau no bērnības. Pamatskolā nespēju izvēlēties, vai tālāk skoloties gleznošanā vai mūzikā, taču pēdējā brīdī mūzika ņēma virsroku.» Dziedātāja, diriģente, māksliniece, prot spēlēt arī klavieres - vai nav par daudz talantu vienai?! «Es nezinu, vai tie ir mani talanti, tās ir manas intereses un tas, ko spēju darīt,» nopietni atbild Iluta Alsberga. «Tikai bekvokāla ziņā varbūt, bet tikai varbūt varētu teikt, ka esmu profesionāla, bet pārējās jomās gan nē. Mana latiņa ir uzstādīta ļoti augstu: vēl daudz jāmācās un jābūt arī pārliecinātākai par sevi, pat pašpārliecinātākai. Latvijā tas daudzām māksliniecēm pietrūkst, arī man. Esmu nedroša. Lai gāztu kalnus, vajadzētu iet pāri līķiem un būt pilnīgi trakai. Es tāda neesmu. Iespējams, daudzi no manis gaidītu lielākas ambīcijas, bet mana psiholoģiskā barjera liek turēties pie zemes.»
Iluta Alsberga (dzimusi Valtere)
• Dzimusi 1987. gada 13. martā Rīgā. «13. datums, piektdiena. Starp citu, burtiski nupat, savas mammas dzimšanas dienā, uzzināju, ka mana mamma nemaz nezina, kur es piedzimu! Es visu mūžu domāju, ka esmu dzimusi Rīgas 2. slimnīcā. Bet mamma saka - nu, tur, tajā dzemdību nodaļā, kas ir saistīta ar stradiņiem, Vienības gatvē! Pag, bet stradiņi taču ir Āgenskalnā, bet Vienības gatvē ir Bērnu klīniskā slimnīca, kur tad īsti?! Izrādās, ka viņa nemaz neatceras - bijusi doma braukt uz Bulduriem, taču slimnīca tajā dienā nestrādāja, un ātrā palīdzība viņu aizveda uz kaut kurieni Rīgā. Kad vajadzēja mani vest mājās, atbrauca vectētiņš, mamma tajā pavasara žļurgā iekāpa mašīnā un aizbrauca, pat neapskatoties, no kurienes. Tā ka joprojām nezinu, kur esmu piedzimusi!»;
• Izglītība: Naudītes pamatskola un Dobeles bērnu mūzikas skola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Starptautiskā Grima mākslas skola. «Man ir vidējā profesionālā izglītība.
Es gan iestājos Ekonomikas un kultūras vadības augstskolā, kurā pabiju divas vai trīs reizes un sapratu, ka tas nav man»;
• Muzikālā karjera: Dzied trio Limonāde sastāvā (izveidots 2009. gadā). Sadarbojusies ar tādiem Latvijas mūziķiem kā Raimonds Pauls, Prāta vētra, Gustavo, Intars Busulis, Jānis Stībelis, Linda Leen, Dons un citiem.
• Ģimenes stāvoklis: precējusies.