Iekšlietu ministrijai pieder virkne būvju, kas ir sliktā stāvoklī un kas jau gadiem stāv tukšas. Par Atveseļošanas fonda līdzekļiem daļu no tām nojauks. Demontāžas darbi jau ir sākušies, taču trauksmes cēlējs raidījumam norāda uz konkursā izraudzīta būvnieka negodprātīgu rīcību, ziņo "Nekā personīga".
Valsts pasūtījumā nojauktas ēkas būvgružus izgāž ezera krastā
Būvnieks par Eiropas fondu līdzekļiem nojauc Iekšlietu ministrijai piederošu ēku. Būvgružus aprok pie Babītes ezera.
No Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda Latvija saņēma 36,6 miljonus eiro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras uzlabošanai. Par šo naudu līdz 2028. gadam izbūvēs 9 jaunus katastrofu pārvaldības centrus, un nojauks Iekšlietu ministrijai piederošās vidi degradējošas ēkas 18 īpašumos.
Valsts nodrošinājuma aģentūra izvēlējās demontāžas darbu veicējus četros reģionios. Zemgalē uzvarēja firma “Demontāža Pro.” Jūnijā tā nojauca Jūrmalas Ķemeru posteņa pirts ēku.
Eiropas projekts un iepirkums paredzēja striktas prasības. Būvniekam jānodrošina demontāžas atkritumu nogādāšana poligonā utilizācijai vai pārstrādei.
Lai būvgružus varētu izmantot būvniecībā atkārtoti, tie jāpārstrādā. Piemēram, betons un ķieģelis jāsasmalcina gabalos līdz 10 centimetriem diametrā.
Taču daļa Ķemeru pirts demontāžas būvgružu tika izgāzti Babītes ezera krastā (“Jaunvarkaļi”), nevis atkritumu poligonā. Pie ezera, nepārstrādātos konstrukciju gabalus izbēra šahtā. Te viens no zemes īpašniekiem būvē ceļu.
Aculiecinieka video un citi pierādījumi rāda, ka firma pārkāpj līguma nosacījumus, kas liek būvgružus utilizēt poligonos.
BAIBA VĪKSNA
žurnāliste
Ar firmu noslēgtais līgums paredz tai nojaukt vēl trīs objektus. Vai fiksētie pārkāpumi ļaus tai turpināt darbu pārējos Iekšlietu minstrijas īpašumos?
Nodrošinājuma valsts aģentūra apgalvo, ka par pārkāpumiem nav dzirdējuši. Tagad pēc informācijas saņemšanas viņi plāno vērsties Valsts Vides dienestā.
RITVARS REISS
Nodrošinājuma Valsts aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs
Tāda varbūtība pastāv, protams. To ir arī grūti aprēķināt. Tie apjomi, kas objektā tiek noteikti kubikmetros, galā fiksējās tonnās. Un līdz ar to pastāv kaut kāds risks, ka mēs kaut ko nevaram izkontrolēt.
Aģentūra vēl nav maksājusi par pirmā objekta nojaukšanu, jo firma nebija iesniegusi atskaites par utilizēto būvniecības atkritumu veidu un apjomu. Ja Vides dienesta pārbaudē atklāsies, ka būvnieks pārkāpis līgumu, aģentūra plāno to lauzt. Taču, kamēr pārbaudes rezultātu nav, būvnieks turpinās darbu. Jūrmalā vēl jādemontē Centralā apsardzes pults ēka (Dzirnavu ielā 43, Jūrmalā ), Dobelē — izolatora ēka (Edgara Francmaņa iela 5A, Dobelē) un
Bauskā — atpūtas un sporta komplekss (Zaļā ielā 12, Bauskā)
RITVARS REISS
Nodrošinājuma Valsts aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs
Pārējos trijos situācija ir tāda, ka vienā ir izstrādāta šī dokumentācija, bet būvdarbu uzsākšanu vēl nav iespējams uzsākt par cik tā ēka vēl nav atbrīvota, atlikušajiem diviem vēl patreiz notiek būvprojekta izstrāde uz demontāžu.
“Demontāža Pro” pieder Gatim Būmanim. Tā strādā jau 9 gadus, un piedāvā nojaukt ēkas, iznomāt tehniku, izvest būvgružus un labiekārtot teritorijas. Uzņēmums regulāri piedalās arī valsts un pašvaldību iepirkumos.
Uzņēmuma īpašnieks vairākkārt tika uzrunāts intervijai, tomēr aicinājumam neatsaucās.
NP: Mēs mēģinam sazināties ar jūsu uzņēmumu, lai saprastu, kā būvgruži no objekta Bišu ielā 3A, Jūrmalā, nonāca privātīpašumā?
Gatis Būmanis: Varbūt jūs mūsu būvgružus neesat fiksējuši, varbūt kādas citas kompānijas būvgruži tie ir. Bet mūsu noteikti atkritumi nav nonākuši Babītes ezera krastā, kā jūs man rakstījāt. Diemžēl jums ir kļūdaina informācija.
Objekta būvuzraugs Alvis Krauklis stāsta, ka redzējis, kā atkritumi būvlaukumā tika sašķiroti, salikti konteineros un izvesti.
ALVIS KRAUKLIS
būvuzraugs
Būvdarbus veic sertificēts būvuzņēmējs, viņiem ir līgums par atkritumu apsaimniekošanu, un būvlaukumā bija konteineri, nu kur būvuzņēmējs ir aizvedis tos būvatkritumus, es īsti nevaru jums atbildēt. Es jau pārbaudu to, kas notiek būvlaukumā. Kur aizbrauc transporta mašīna, es jau īsti jums nevaru atbildēt.
NP: Tātad jūs neko nezināt par to Babītes ezera lietu, es tā saprotu?
Būvuzraugs: Jūs man esat pirmā persona, kas to paziņo. Man nav par to nekādas nojautas vispār.
Teritorija, kurā nonāca pirts demontāžas būvgruži, pieder vairākiem īpašniekiem. Daļa zemes atrodas Babītes ezera aizsargjoslā, tajā skaitā jaunizbūvētais ceļš.
MĀRIS RUĢELIS
“Jaunvarkaļu” līdzīpašnieks
NP: Mūsu rīcībā ir informācija, ka jūsu īpašumā pie Babītes ezera nonāca un tika izgāzti atkritumi no ēkas demontāžas, no Bišu ielas 3A. Es gribēju saprast, kā tas varēja notikt? Kura firma jums tos atveda?
Līdzīpašnieks: No atkritumiem man nenonāca, man nonāca drupināts ķieģelis, drupināts materiāls, un nu es uzliku uz ceļa pagaidu, piebraucamā ceļa.
NP: Kura firma jums to nogādāja?
Līdzīpašnieks: Man ir jāpaskatās. Man ir tāda lapiņa. “Demontāža Pro”, man liekas. [..]
Līdzīpašnieks: Viņi veda tādu drupinātu materiālu. Viņš it kā ir legāls, man tā firma apliecināja, ka ir dokumenti, viņš ir sadrupināts ķieģelis. [..]
NP: Un kā jūs iepazināties ar firmas pārstāvi, kas jums piedāvāja šo materiālu?
Līdzīpašnieks: Nu man veicās “SS.com” reklāma. Man vajadzīgs bija tāds drupināts materiāls, ko uz ceļa likt, un tad es ar viņu sazinājos.
KALVIS AVOTIŅŠ
Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors
Šobrīd vēl tiek izvērtēti visi tie apstākļi, bet pirmsšķietami ir saskatāmas šīs te neatbilstības noteiktajām normām. Skaidrs, ka nav atbilstošā kārtībā deklarēta informācija šajā būvniecības informācijas sistēmā.
Ja vides dienests konstatēs pārkāpumus, iesaistītie saņems administratīvo sodu. Vides dienests var arī likt aizvākt jau ceļa pamatnē ieklātos būvgružus. Dienestam būs jāvērtē arī tas, vai ezera aizsargjoslā tādi darbi vispāt drīkstēja notikt.
Vides dienests pastiprināti uzrauga sludinājumu vietnes, kur tirgo šādu preci. Tas ļaujot identificēt arī pārdevējus un noteikt būvniecības atkritumu izcelsmi.
KALVIS AVOTIŅŠ
Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors
Normatīvais regulējums nav paredzējis, ka mēs no viena būvobjekta varētu tirgot .. to materiālu.
Šāda veida materiālu sagatavošanu tajā pamata kārtībā veic mūsu atkritumu apsaimniekotāji, viņi sagatavo šāda veida materiālu, tur ir saņemtas speciālas atļaujas.
Un attiecīgi pēc šo te visu prasību izpildes atkritumu apsaimniekotāji gan ir tiesīgi šo materiālu tādā veidā pārdot, bet ne būvnieki no konkrētiem būvobjektiem. Tas tā nav paredzēts.
Vides zinātņu pētnieks Jānis Brizga uzsver, ka būvniecības atkritumi var saturēt krāsas, smagos metālus, azbesta piejaukumus un citas vielas, kas var radīt vides piesārņojumu.
JĀNIS BRIZGA
Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis, LU vecākais pētnieks
Tīram ķieģelim vai betonam nevajadzētu saturēt bīstamās ķīmiskās vielas. Runa var būt par javu, kas ir izmantota, vai arī bieži vien tie ir materiāli no senākas pagātnes, kur mēs īsti nezinām, kas tur ir bijis iekšā, ja. Tas, protams, rada jautājumus, bet jebkurā gadījumā — ja pat tur nav bīstamas vielas, piejaukumi, jebkurā gadījumā šie materiāli ir jāved uz tam paredzētajām vietām, kur viņi tad tālāk tiek attiecīgi arī apsaimniekoti.
Specializētiem būvatkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jānokārto īpaša atļauja. Tā apliecina uzņēmuma spēju nodrošināt atkritumu loģistiku, pārstrādi un utilizāciju.
JĀNIS BRIZGA
Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis, LU vecākais pētnieks
Tā var tikt, manā skatījumā, klasificēta arī kā nelegālas izgāztuves veidošana.
Būvniekam būs jāmaksā kaut kas par to atkritumu savākšanu. Nu būvniecības uzņēmumam tad būs izmaksas, ko viņi, protams, mēģina mazināt.
Pavasarī Nodrošinājuma valsts aģentūra piemēroja būvniekam līgumsodu par kavēšanos ar būvniecības dokumentācijas izstrādi. Tas novilcināja darbu sākšanu. Četru objektu demontāžu Zemgalē bija paredzēts pabeigt šomēnes, taču darbu izpildes termiņš ir pagarināts līdz nākamā gada martam.
