Šopiektdien Arēnā Rīga uzstāsies romantiskā franču dziedātāja ZAZ – tā būs pirmā īpaši aizsmakušā balss tembra īpašnieces viesošanās mūsu zemē.
Lai gan 35 gadus vecās francūzietes Izabellas Žefruā skatuves vārdam ZAZ ir savs pamatojums – viņa tā vēlējusies akcentēt savu muzikālo daudzveidību, proti, darbošanos visu veidu mūzikas stilos no A līdz Z un pēc tam atpakaļ no Z līdz A, mūsu cilvēkiem šāda abreviatūra drīzāk gan atgādina Zaporožjes pilsētas autobūves sasniegumus. Tāpēc dēvēsim viņu par Zaz, kas nebūs kļūdaini.
Tātad. Popularitāti Zaz būtībā ieguva ar savu pašu pirmo hitu Je veux (2010), taču līdz klausītāju ausīm tas gāja nežēlīgi lēni.
Jau piecu gadu vecumā Izabella mūzikas skolā sāka apgūt ģitāru, klavieres, vijoli un kora dziedāšanu (paralēli tam viņa gan profesionāli trenējās... kungfu), vēlāk izglītojās Mūsdienu mūzikas un mākslas centrā, taču netika pat pie savas grupas. Pirmā bija blūza grupa Fifty Fingers (2001), tad – džeza kvintets, tad – basku estrādes orķestris IzarAdatz, pēc tam latino rock izpildošie Don Diego (2002). Aizbraucot uz Parīzi (2006), viņa dziedāja dažādos klubos un pat Monmartras ielās, vēlāk pievienojās repa grupai Le 4P (2007). Nudien – no A līdz Z un vēl arī atpakaļ...
Jau 2007. gadā viņa internetā atsaucās komponista Keredina Soltani sludinājumam – producents meklēja dziedātāju ar aizsmakušu balsi. Viņš speciāli Zaz sarakstīja vēlāk slaveno Je veux – jau minētajā 2007. gadā! Viņš sameklēja arī izdevējus, taču Zaz joprojām bija spiesta meklēt darbu. 2008. gadā dziedātāja kopā ar grupu Sweet Air ierakstīja koncertalbumu, taču tas tika izdots tikai pēc tam, kad Zaz jau kļuva slavena solofrontē. Plus pie visa 2009. gadā Zaz vinnēja lielāko Francijas jauno izpildītāju konkursu, kura galvenajā balvā bija iespēja ierakstīt debijas albumu un 5000 eiro tā reklāmai, bet vienalga nācās gaidīt 14 mēnešu, līdz tā klajā nākšanai. Pēc tam jau visi bija gudri: Zaz tika aicināta piedalīties šovos un TV pārraidēs, kritiķi bārstīja cildinošus epitetus, aptuveni 400 000 kopiju apmērā pārdotais albums bija Top 1 Francijā, Beļģijā, Šveicē un Austrijā, tikai pusgada laikā vien Zaz sniedza aptuveni 70 koncertu. Bonusā tam nāca grēda ar dažādām balvām, tostarp European Border Breaker Awards kā veiksmīgākajam franču mūziķim ārpus dzimtās zemes robežām.
Nu jau viņai vairs nevienam nekas nav jāpierāda. 2013. gadā tika izdots Zaz otrs albums Recto Verso, savukārt pērn – disks Paris. Lai gan savā mūzikā francūziete mēdz krustot šansonu, estrādi, folku, džezu, akustiku utt., jaunais albums ir nedaudz atšķirīgāks – tajā iekļauti praktiski tikai franču šansoni, un katrs no tiem ir kā veltījums Francijas galvaspilsētai. Strādājot pie sava jaunākā studijas garadarba, dziedātāja sadarbojusies ar leģendāro amerikāņu komponistu un producentu Kvinsiju Džonsu, kurš savulaik palīdzējis dziedātāja Maikla Džeksona albumam Thriller kļūt par visvairāk pārdoto pasaulē. Kad pirmo reizi Kvinsijs Džons izdzirdējis Zaz dziesmas, viņš esot teicis: «Viņas balsī dzīvo blūzs... Un es varu apzvērēt, ka viņas saknes nāk no geto.»
Jaunā albuma ierakstā piedalījies arī slavenais franču šansona izpildītājs Šarls Aznavūrs, džeza basģitārists Džons Kleitons un jaunā kanādiešu džeza/popa dziedātāja Nikija Janovski. Pirmais albuma singls Paris Sera Toujours Paris ir stāsts par nedalāmo saikni starp pagātni un tagadni. Kad franču dziedātājs un aktieris Moriss Ševaljē to izpildīja okupācijas laikā 1939. gadā, tā bija dziesma, kas «palīdzēja stiprināt brīvības garu visā pilsētā».
Tiesa, koncertā Arēnā Rīga franču dziedātāja Zaz gan plānojusi piedāvāt noklausīties savu jaunāko albumu Parīze, taču arī labākās dziesmas no iepriekšējiem diviem albumiem. Tātad nebūs tikai šansoni vien, būs arī kaut kas cits.