Inta Lase: man bija iespēja iepazīt Latvijas liekulības paraugstundu
Kādreizējā Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase, kura teju uz gadu bija pazudusi no Latvijas "smalko aprindu" hronikām, tagad, atceroties darbu pie prezidetna, atzīst: viņai bijusi iespēja izbaudīt Latvijas liekulības paraugstundu visā tās krāšņumā. "Bija jāiemācās atšķirt liekulību no patiesa paldies. Atšķirt iedomātu, savtīgu svarīgumu no īsta valstiskuma,” tā I. Lase atzīst intervijā žurnālam "Santa".
Pēc tam, kad 2008. gada oktobrī Valsts prezidenta kanceleja pārtrauca darba attiecības ar Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāri Intu Lasi, viņa teju gadu nestrādāja algotu darbu, apceļojot pasauli, aplūkojot Indiju, Ameriku un piedaloties Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijā. Mēnesi Inta uzturējuās Āfrikas valsts Malāvijas attālā reģionā, kur neesot bijis nedz elektrības, nedz telefona vai interneta.
Bijusī Valsts prezidenta preses sekretāre, kādreizējā analītiskā raidījuma „De facto” un laikraksta "Diena" žurnāliste I. Lase intervijā žurnālam "Santa" stāsta, ka pēc gadu ilgas atpūtas – šī gada septembrī - viņa atgriezās televīzijā un šobrīd veido sižetus raidījumam "Vides fakt".
Runāt par darbu pie Valsts prezidenta viņa nevēlas, vien atzīstot: "Tā bija kaut niecīga, tomēr iespēja strādāt savas valsts labā. Un vēl es to atceros kā lielisku dzīves skolu. Iespēju uzzināt un izprast, kā praksē funkcionē starptautiskā politika un iepazīt tā saucamo Latvijas vanity fair (liekulības paraugstundu). Man bija iespēja izbaudīt to visā krāšņumā, un man bija jāiemācās atšķirt liekulību no patiesa paldies. Atšķirt iedomātu, savtīgu svarīgumu no īsta valstiskuma.”
Savukārt, raksturojot savu dzīvi pēc Valsts prezidenta preses sekretāres amata pamešanas un mēnesi ilgo ceļojumu pa Indiju, I. Lase atzīst: „Pēkšņi tev vairs nekur nav jāsteidzas, nav lietišķu tikšanos, sarunu un ārprātīgi ātra dzīves ritma. Tā vietā vari vienkārši ļauties dzīves notikumiem. (...) Pagājušie Ziemassvētki man bija pirmie pēc ilgiem laikiem, kad sapratu: man ir laiks padomāt, kā gribu iepriecināt savus tuvos cilvēkus. Man bija laiks pašai tā smuki uztaisīt katram apsveikuma kartīti (...) un pašai izgatavot dāvanu.”