RECENZIJA: Izlase - "Odekolons Nr. 14”

© publicitātes foto

Pēc desmit gadu pārtraukuma (ārprāts, kā skrien laiks...) klajā nākusi jaunākā Latvijas neatkarīgo grupu izlase „Odekolons”, ko kopā, kā jau vienmēr, stiķējis grupas Inokentijs Mārpls līderis Dambis.

Nāk prātā, ka pašas pirmās izlases, kas tolaik vēl saucās „Eau de Cologne”, tika izdotas audiokasetēs un briesmīgā kvalitātē, taču pamazām „pagrīdnieki” evolucionēja līdz ierakstiem labās studijās, bet „Odekolons” – līdz CD versijai. Interesanti, ka četrpadsmitā neatkarīgo grupu izlase „Odekolons” seko 2004. gadā izdotajam apkopojumam Nr. 12. „Trīspadsmitajai izlasei dziesmas tika savāktas, apkopotas, bet tā nepiedzīvoja izdošanu. Tomēr neizslēdzu iespēju to kādreiz īstenot,” izlašu numerāciju skaidro Dambis, piebilstot, ka jaunā izlase piedāvā augstvērtīgāku muzikālo un ierakstu kvalitāti. „Man pašam šķiet, ka jaunajā „Odekolonā” ir daudz vairāk dziesmu ar hita potenciālu.” Jaunajā albumā apkopotas 24 dziesmas – visas latviešu valodā. Izpildītāju vidū tādi vārdi kā Oranžās brīvdienas, Gaujarts, Bērnības milicija, Jūdas graši, Hipstokrātija, Manta, Starmetis, Ēnu kaleidoskops, Čipsis un dullais, Martas asinis, Baložu pilni pagalmi, ISMS un daudzi, daudzi citi – pat tādi neatkarīgās mūzikas skatuves veterāni kā Zig Zag (ar dziesmu „Sveiciens no debesīm”) un Ingus Baušķenieks („Acīm ciet”). Kā jau ierasts, arī pats Dambis bagātina šāda veida izlases ar kādu jaunu „mārplu” dziesmu – šoreiz „Klucīti”. Ierakstu papildina grāmatiņa, kur pārskatāmā formā apkopota īsa informācija par izlasē iekļautajām grupām, tādējādi buklets nākotnē varētu kļūt par uzskatāmu Latvijas neatkarīgās mūzikas kustības liecību.

PAR. Šādas izlases parasti rada divu veidu interesi – izglītojošo un muzikālo. No pirmā viedokļa bija interesanti uzzināt, kas, piemēram, ir grupa Anna Kijevā. No otrā viedokļa – ir vairāki teicami gabali. Trīs ir pieskaitāmi pie parodijmeistariem: grupa 7 Pieauguši vīrieši ar pārdomām par Olgas Rajeckas „Kad man vairs nebūs 16” (viņu versijā dziesma saucas „Vai tu mani”), Striķis ar Laura Reinika tekstu popūriju („Bail no salnām”) un vieni no labākajiem tekstu meistariem visā latviešu mūzikā Smeldze ar dziesmu „Indija”. Prieku rada arī grupas, kas mauc uz robežas ar hārdkoru, piemēram, Židrūns un vecmeistars Gundars Rullis jeb Alis P (kā viņš panāk tik „motorhedisku” ģitārskanējumu?!), arī „Klucītis” ir gana lipīgs. Lielāko pārsteigumu sagādājis tas, no kura šo rindu autors to vismazāk gaidīja, proti, Ingus Baušķenieks – ļoti eleganta dziesma! Starp citu, arī Māra Šverna „baložiem” ļoti labs gabals („Mans lepnums”). Vēl - patīkamas popdziesmiņas sanākušas Tramplīniem un Stūrī zēvelei.

PRET. Kāds taču arī jāpakritizē – apskatnieka izvēle krita uz „gadabalvoto” grupu Gaujarts (absolūti nekāds gabals) un Jūdas grašiem (garīgi atpalicis teksts).

Izklaide

Rīgas Reformātu baznīcā 18. oktobrī pirmo (un acīmredzot arī vienīgo) reizi kopā vienā kvartetā spēlēs “nu jazz” un brīvās improvizācijas meistari Džons Raskins, Stens Sandells, Tims Pērkiss un Vladimirs Tarasovs. “Viņu eksperimenti un novatoriskās idejas ir atstājušas dziļas pēdas džeza attīstībā, bet meistarība bijusi paraugs un iedvesmas avots daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem.”

Svarīgākais