RECENZIJA: John Frusciante, "Enclosure”

Kurš gan nezina leģendāro amerikāņu alternatīvā roka komandu „Red Hot Chilli Peppers” (nu, vismaz 1999. gadā izdoto „Californication” pilnīgi noteikti būs dzirdējis katrs, kam saistība ar mūziku ir kaut vai uz galda stāvoša radioaparāta līmenī) un viņu ne mazāk leģendāro ģitāristu Džonu Fruščanti?! Par Fruščantes sologaitām gan mūzikas mīļu ir mazāk informēti, jo tās stilistiski ievērojami atšķiras no „piparu” mūzikas.

Taču, ja ar „RHCP” izdoti pieci studijas albumi, tad solofrontē Fruščante ir bijis nesalīdzināmi ražīgāks: 12 (!) studijas albumi un 6 mazās platītes, turklāt vēl divi ripuļi izdoti kopā ar Džošu Klinghoferu un Džo Lalliju projektā ar nosaukumu „Ataxia”. Ko piedāvā Fruščante? Interesantu miksējumu, kurā dominē ģitāras un elektroniskā mūzika un pavīd arī „new wave” un „ambient”. Kritiķi pie Fruščantes muzikālajām ietekmēm piesauc „New Order”, „The Human Legue” un „Aphex Twin” (dažs kaut kur saklausījis pat „Depeche Mode’). „Enclosure” ir caurcaurēm Fruščantes darbs: viņš sacerējis visas kompozīcijas un tekstus, iespēlējis visus instrumentus un pat strādājis pie mākslinieciskā noformējuma. Šķiet, vienīgais, ko viņš ir uzticējis citiem, tas ir uz CD vāciņa redzamās bildes nofotografēšana un pašu ripuļi fiziska ražošana...

PAR. Iesākumā Fruščantes piedāvājumu ir grūti sagremot, taču beigu galā disks iepatīkas aizvien vairāk. Viņam ir interesants balss tembrs, arī ģitārspēles meistarība, protams, nekur nav zudusi, turklāt kompozīcijas ir iepakotas ļoti intriģējošos elektroniskajos ritmos. Piemēram, „Stage” vai „Crowded” – superīgi darbi!

PRET. Ja kāds no Fruščantes gaidīs kaut ko „Red Hot Chilli Peppers” garā, vilšanās būs pamatīga.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.