PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Gudrups: Ikdienā varam būt musulmaņi, kristieši, bet Jāņu naktī esam pagāni

Romantiķis. Cilvēks, kuram ir svarīga noskaņa, pieredze un sajūtas. Vēlme izzināt. Dzīvot bez paviršības un virspusējības izjūtas. Ceļotājs Raimonds GUDRUPS. Meksikas un maiju tradīciju izzinātājs un izdzīvotājs.

Mēs runājam par rituāliem, to nozīmi un būtību. Jā, šis ir žurnāla Jāņu numurs, bet te, lūk, pārdomas par maijiem un Meksiku. It kā metam cilpas, tomēr - ne. «Mēs dzīvojam uz vienas planētas, visi esam vienoti, un maijiem ir skaists teiciens: es esmu cits tu, bet tu - cits es,» saka Raimonds. Latvieši un maiji nemaz tik sveši viens otram nav. Dažādi - gan.

- Tavā dzīvē latviskām tradīcijām un rituāliem ir kāda nozīme?

- Godīgi sakot, tās man ir ļoti svešas. Neesmu neko pētījis, neesmu bijis tādā enerģētiskā vietā kā Pokaiņi.

- Taču uz tavas rokas ir tetovējums ar latviskām zīmēm.

- Tas ir Lielvārdes jostas motīvs, bet ieliku melno krāsu ar nozīmi, ka tas ir nedaudz saraustīts, jo mana saikne ar Latviju ir jau zudusi.

- Tu svini Līgo svētkus, Jāņus?

- Jāņi ir mani mīļākie svētki. Ilgus gadus nesvinēju, bet šogad būšu Latvijā un svinēšu. Man patīk Latvijas cilvēku prasme šos svētkus svinēt tradicionāli - varam apģērbties tautas tērpos, ar dziesmām, dejām. Bērnībā Vecpiebalgā Jāņos pa mājām staigājām, dziedājām. Bērnības atmiņas ir visforšākās.

Uz Raimonda muguras nosēdies svētais putns Ketzals. Reiz šis putns bija ļoti izplatīts un lielā vērtē savu košo spalvu dēļ. To drīkstēja izmantot tikai maiju augstmaņi. Putns tikpat kā nav sastopams, vien Gvatemalas džungļos. / Rūta Kalmuka/F64

- Man ir gadījies Jāņus izjust enerģētiski, pārņem sajūta, ka saplūstu ar apkārtni, ar dabu.

- Mēs, latvieši, esam ar dabu saistīti, tāpat kā maiji. Gribam skaisti izbaudīt gada īsāko nakti, jo Latvijā ir garas ziemas. Mums ir ļoti svarīga uguns, jāņuzāles, smaržas.

- Un mistiskā paparde. Kaut arī leģenda, tā ir daļa no mūsu identitātes.

- Jā, to esam mācējuši saglabāt simtiem gadu garumā.

- Vasaras saulgriežu un citi rituāli ir ne tikai latviešiem. Kāda ir to jēga, būtība? Kāpēc cilvēki cenšas ievērot kaut ko, kas ir tik pirmatnējs? Laikam būtu necienīgi teikt «atavisms».

- Viss ir sācies no pirmatnējā. Jebkura tradīcija, rituāls, kam sekojam, ko mēģinām atdzīvināt, nāk no senseniem laikiem. Sākot ar Saules novērošanu, Mēness cikliem. Maiji uzskatīja, ka divreiz gadā ekvinokcijas laikā no debesīm parādās Kukulkana čūska, kas iezīmēja lietus sezonas sākumu un beigas. Viņi zināja, ka tajā brīdī čūska savai tautai atnes lietu, tātad būs raža un auglība. Tas bija svarīgi, jo pēc tam sekos seši mēneši sausā perioda. Līdz ar to tika svinēts, būvēti jauni tempļi. Meksikā kalendārie svētki vai datums nav būtiski, sajūtas ir enerģētiskas, ar nozīmi. Pieļauju, kad pie piramīdas pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai sagaidītu čūsku no debesīm nokāpjam, tās senajai kultūrai nebija svinības tāpat vien.

- Viņi svin svētkus? Kādus?

- Vieni no svētkiem, kam saknes Meksikā, ir Visu svēto diena jeb halovīns. Tie bija veļu svētki, kā teiktu latvieši. Atcerējās aizgājējus. Šie svētki ir iesakņojušies spēcīgi, un katrā reģionā pastāv niansītes. Bet arī tas ir mainījies, mūsdienās jau ir karnevāla elementi. Bet Svētā Nāve tiek nepareizi interpretēta mūsdienās. Vēsturiski nāvi sāka pielūgt bandīti tikai tāpēc, ka nāvei vajadzēja pielabināties. Mūsdienās tas ir stilīgi, jo neviens nezina aizmugures stāstu un interpretē pa savam. Mūsdienās tā ir komercija, Meksikā viņiem liekas, ka tūristam var nopārdot tādus stāstus, kādus viņš grib dzirdēt. Par desmit peso pēkšņi aizmirst, ka nedrīkst filmēt un fotografēt, jo tas nozogot dvēseli. Bet kāda ir patiesība?

- Rituāls veido drošības izjūtu?

- Noteikti. Maiji dzīvoja saskaņā ar seno kultūru, ticību dieviem. Dievi deva spēku, enerģiju, lietu, kukurūzu un pārticību. Ja nepielūdz dievus, nedod tiem ziedojumus, tad nedabū neko pretim. Tie paši asins rituāli - maiju mītā rakstīts, ka cilvēks tika radīts, sajaucot kukurūzu ar dievu asinīm. Rituāli, upurēšana un asins ceremonijas bija mazākais, ko cilvēks varēja dot dieviem atpakaļ.

- Kālab tieši asinis?

- Tāpēc, ka tās ir dievu asinis. Mazāko daļu no sevis atdodam viņiem kā pateicību par to, ka viņi par mums rūpējas un mēs šeit esam. - Laikam jau nevietā iedomājos par donoru kustību. Ziedošana kādam, kuram vajadzīga palīdzība.

- Nezinu gan, vai Latvijā tādā veidā ir pielūgts kāds dievs.

- Nav nekā dārgāka par asinīm, ja jāglābj dzīvība.

- Jāskatās kultūra kopumā. Latviešiem nav bijuši asins rituāli. Diez vai mēs dzērām kazu asinis kā citas kultūras tepat, netālu Eiropā. Esam laukkopji, mums ir citādāki rituāli, mēs varam ziedot kartupeli vai pupiņas savai dievībai, un tas arī viss.

- Tu esi garšojis dzīvnieku asinis?

- Nē. Nne... Tādi rituāli vairs netiek veikti.

- Bet to nevarētu darīt tāpat vien. Jābūt pārliecībai, sapratnei, kāpēc tā rīkojies.

- Jā, citādi būsi kļuvis par kanibālu. Tā ir robeža starp kanibālismu un reliģiju, un… kulta ticību. Nav oficiāli zināms, ka maiji dzēra asinis, varbūt pielika pie lūpām.

Iespējams, ka katra maiju celtā piramīda ir kalns, kas simbolizē vietu, kur mīt dievi. Maiji tam ticēja. / Privāts arhīvs

- Vai rituāliem ir arī vienojoša nozīme? Ja reiz cilvēki gaida čūsku no debesīm vai gada īsāko nakti, tātad tas vieno daudzus?

- Rituāli un tradīcijas ir svarīgas kultūras kontekstā tādā gadījumā, ja spēj apvienot daudzus cilvēkus un viņi spēj noticēt, ka tas ir svarīgi. Jāņu nakts ir vienīgais, es teiktu, rituāls Latvijā, kad pēkšņi kļūstam par tiem, kas esam - pagāniem. Tā, pa īstam. Mēs atgriežamies pie saknēm. Ikdienā varam būt budisti, musulmaņi, kristieši, bet Jāņu naktī esam pagāni. Pasaulē jebkurā kultūrā un valstī senās tradīcijas ir cieņā un godā, un labi, ka Latvijā ir Jāņi un tie nav kļuvuši komerciāli.

- Kāpēc tevi interesē maiju civilizācijas kultūra?

- Mani interesē visas senās kultūras, sākot no Ēģiptes un Persijas. Bet kādreiz man acteki un maiji bija vienā katliņā, es viņus neatšķīru.

- Kā tagad nereti sajauc latviešus un lietuviešus.

- Arī inkus liek tajā pašā katliņā ar maijiem. Ā, esi bijis Meksikā? Tad jau pie inkiem esi bijis. Kad aizbraucu uz Meksiku, sapratu, ka mani vairāk interesē maiju kultūra. Viņi likās brīvāki. Acteki tomēr dzīvoja 1500 gadu pēc maijiem, līdz ar to bija pārņēmuši ļoti daudz maiju kultūras tradīciju. Maiji dzīvoja brīvāk, valodu un rakstību veidoja niansētāk. Actekiem nav saglabāti tempļi, spāņi tos iznīcināja, bet maiju kultūra bija paspējusi aizaugt džungļos, kad spāņi ieradās. Līdz ar to dabīgais process iekonservējās un saglabāja šo kultūru.

- Ar kādu mērķi tika būvētas maiju piramīdas?

- Viens no stāstiem ir tāds, ka maiji ticēja: dievi dzīvo kalnā. Tāpēc ar šo formu simbolizē vietu, kur dzīvo dievi. Otrs bija rituāli. Augstienē tika veikti rituāli ziedojumi dieviem, tādā veidā maiji nonāca viņiem tuvāk. Tā bija arī saikne ar dabu.

- Vai var pieņemt, ka dievs ir, ja reiz tik daudzas tautas pielūdz ko tādu?

- Nē, maijiem ir interesantāk, viņiem dievi, un to bija diezgan daudz, bija kā reālas personas. Viņiem bija dzimšanas dienas, maiji zināja, kur dievi dzimuši. Ik pa laikam dievi atnāca un cilvēkiem kaut ko iemācīja. Maiji zināja, kad atnāks kāds dievs un ko izdarīs. Maiju bībelē ir smalki aprakstīts, kādas dievības kurai ciltij ko rādījušas un stāstījušas. Brīžiem ir sajūta, ka maiju dievi nav mitoloģiskas personas kā citās reliģijās, tie ir daudz reālāki, viņi atnāk, aiziet. Maiju kalendārā viens no svētajiem cikliem ir piecdesmit divu gadu cikls. Pēc tam viss atkal sākas no nulles. Šajā laikā notiek svinības, tiek gaidītas jaunas dievības, celti tempļi. Arī četrpadsmitajā gadsimtā maiji gaidīja, ka ieradīsies jauni dievi, jo bija apritējis noteiktais cikls, un ieradās Kortess ar četrsimt cilvēkiem un krustiem. Krusts ir viens no maiju simboliem, tas simbolizē vienotību ar dabu, dzīvības koku - seiba koku. Krusta uzbūvē maiji saskata pazemes valstību, tad vietu, kur dzīvojam mēs, un augšā - dievu valstību. Kad nāca spāņi ar krustiem, maiji teica - savējie. Tāpēc viss varēja izvērsties daudz savādāk.

- Bet divpadsmitajā gadā, kad pasaulē trakoja par pasaules galu, jo maiju kalendārs esot beidzies - kas tas bija?

- Tolaik visa Meksika par to smējās. Sāpīgi smējās, jo tika izsmieta, nepareizi saprasta un interpretēta viņu kultūra, tradīcijas, kalendārs. Maiju kalendārs nav lineārs, kā mēs to uztveram, tas ir ciklisks. Viens cikls beidzas, sākas nākamais, un viss turpinās. Maiji to bija aprakstījuši - kādā laikmetā ieejam, kas notiks, kādas būs pārejas.

Bet kas notika pasaulē? Ir rakstnieks, pētnieks Henkoks (Greiems Henkoks, britu rakstnieks, alternatīvās vēstures pētnieks un kontroversiālu teoriju autors - red.), viņš jau septiņdesmitajos gados uzrakstīja, ka būs pasaules gals. Viņš izmantoja maiju kalendāra ciklu, kas noslēdzās 2012. gadā. Visi par to bija aizmirsuši līdz brīdim, kad parādījās internets. Kāds to informāciju pamanīja, ielika internetā, un tā aizgāja sprādzienveidīgā vilnī. Nevienu neinteresēja patiesība.

Leļļu sala (Isla de la Muñecas) Raimondā raisīja pārdomas par elli zemes virsū. Kokos karājas lelles. Simtiem. 1950. gadā pie Santana salas spēlējoties noslīka kāda maza meitene. Lai pielabinātu garus un godinātu mazo meiteni, kāds vietējais vīrs sācis vākt lelles. Līdz mūsdienām koki ir apauguši ar tūkstošiem leļļu un mantiņām. Mistiski, bet 2001. gadā leļļu vīru atrada noslīkušu tieši tajā pašā vietā, kur noslīka meitene. «Bet tur jau… nekā nav. Lelles, mantiņas,» ieminos, pārskatot fotogrāfijas. «Labi - nekā nav. Redzēji šausmu filmu par Čakiju - trako lelli, kas visus galināja? Kaut kas līdzīgs tur ir. Tur tikai lelles cilvēkiem neuzbrūk,» atbild Raimonds. / Privāts arhīvs

- Henkokam ir sava teorija par šamaņiem un šamanismu, par šamaņu vīzijām.

- Viņš ir ļoti gudrs, bet šī bija lielākā kļūda, ko viņš izdarīja - maiji kalendārā nekad nav rakstījuši par pasaules galu. Kā jokā, karikatūrā, kur maiji kaļ kalendārīšus akmenī un beidzas akmens. Kur lai kaļ? Hm, nav vairs kur pierakstīt, tātad - pasaules gals.

- Kādi ir cilvēki, kurus esi sastapis ceļojot? Latvijā varētu būt priekšstats, ka džungļos dzīvo dabas bērni un no civilizācijas neko nesaprot. Varbūt viņi ir tuvāk tam, kā arī mēs savā laikā dzīvojām. Mēs ievērojam tradīcijas, kuru jēgu vairs nesaprotam. Vai Meksikas pamatiedzīvotāji dzīvo ar šo jēgu?

- Meksikā dzīvo apmēram deviņpadsmit miljoni maiju pēcteču. Viņus var iedalīt trīs grupās. Lielākā būs tie maiju pēcteči, kuri dzīvo lielajās pilsētās un strādā ar tūrismu saistītās nozarēs. Daļa jau aizmirsusi maiju valodu, pat nerunā. Viņi dzīvo tāpat kā mēs - laicīgā vidē. Otra grupa, kas dzīvo centrālajā daļā nelielākās komūnās, ir daļēji saglabājusi tradīcijas. Ģērbjas tautas tērpos, nedzīvo tik labi kā Karību krastā, lielajās pilsētās, bet saglabājuši kultūru, arī reliģiju. Senās zināšanas viņiem nedaudz vēl ir. Viņi mēģina dzīvot moderni. Trešā grupa ir indiāņi, kas dzīvo džungļos, kurus laicīgā pasaule vēl nav sabojājusi un viņi nav to pieņēmuši. Ģērbjas tradicionālajos baltajos halātos un dzīvo saskaņā ar dabu un senajiem rituāliem. Viņiem ir skaists teiciens: ja mežā nocērt vienu koku, tad viena zvaigzne no debesīm nokrīt. Man šķiet, tādu ir palikuši tikai daži tūkstoši. Pie viņiem var aizbraukt ciemos, padzīvot, jā, jo no tūrista var nopelnīt. Protams, starp viņiem ir tādi, kas brauc ar džipiem un ģērbjas džinsa biksēs, bet mans draugs Lukass, cik viņu pazīstu, visu laiku ir baltajā ķitelītī. Viņš bija pirmo reizi aizbraucis pie ārsta uz pilsētu un teica, ka otrreiz vairs nebraukšot, jo cilvēki esot ļoti dīvaini skatījušies, nezinājis, kā izturēties, ko darīt.

Vienreiz atbraucu, Lukass saka: nāc! Skatos - lielais televizors un satelīta šķīvis. Džungļos! Prasu: kas tas? Nu, televīzija bija atbraukusi, taisīja par mums sižetu un uzdāvināja. Nākamajā reizē sēžam, dzeram alu, viņam pieder mazs restorāniņš, un ceļa otrā pusē sāk skanēt mūzika, cilvēki dzied, bet nesaprotu, kādā valodā, kas tas ir? Baznīcu uzcēla, Lukass saka. Kristiešu. Kad spāņi ienāca, šie indiāņi aizbēga un paslēpās džungļos, kur spāņi ar savu kristietību viņus nevarēja noķert. Kas notiek pēc tūkstoš gadiem? Noķēra. Kāpēc jābrauc indiānim džungļos baznīcu būvēt?

- Jautājums vietā.

- Tā mēģina uzspiest pasaulīgas lietas. Indiānis dzīvo labi, ar savām tradīcijām un kultūru, bet nē, vajag tā, kā mēs to saprotam. Ir nedaudz skumji redzēt, kā pasaule mainās. «Gudri» cilvēki gribēja šajā reģionā starptautisko lidostu būvēt, tad gan notika plaši mītiņi, un tagad ir liegums - nevar būvēt neko.

- Civilizācijai ir nepārvarama tieksme ielauzties par katru cenu tur, kur tās vēl nav, uzskatot, ka tā ir labāka par esošo situāciju.

- Tādā veidā iznīcināja senās kultūras. Daudz kas ir zudis no maiju kultūras, jo sadedzināja visas grāmatas. Mēs noteikti zinātu daudz vairāk par viņiem.

- Kāpēc mēs Latvijā tik ļoti tiecamies pēc maiju kalendāra? Kālab maiji netulko latviešu rakstus un zīmes, viņi ir pašpietiekamāki?

- Latviešiem nav bijis konkrēta plāna, kā esam dzīvojuši, vai kalendāra. Mums ir daži dievi, bet nav īstas filozofijas it visā. Maijiem bija filozofija, pasaules uztvere, zināšanas par kosmosu, matemātika, rakstība. Viņu kultūra sakņojās dziļāk, viņi zināja, kam ticēja un kā veidoja savu dzīvi. Maijiem ir vairāk nekā divdesmit dažādu kalendāru, kas ir sarežģīti, savstarpēji saskaņoti un katrai dzīves situācijai. Tos izmantoja visa kultūra, visi reģioni. Maijiem bija kalendāra glabātāji, viņiem bijis jāmācās īpašā skolā un jākārto eksāmens par kalendāru un rituāliem. Ja eksāmenu nenokārto, tad tava dzīve beidzas. Tās bija sarežģītas un specifiskas zināšanas.

- Latvijā daži cilvēki stāsta, ka ir maiju vai to pēcteču šamaņi. Vai vismaz kaut kas līdzīgs šamaņiem.

- Kaut kādā ziņā tas ir trends, stilīgi, bet Latvijā ir arī ļoti daudz gudru cilvēku, kas tam seko padziļināti un to uzreiz var atpazīt. Un ir tādi, kas noskatījušies internetā filmiņas un domā, ka ir šamaņi.

- Kā rodas šamanis?

- Par šamani nevari kļūt, tev ir jāpiedzimst par to un tajā kultūrā jādzīvo. Ja kāds Latvijā sevi dēvē par šamani, tad viņš var būt baltu šamanis. Īsti neticu, ka var kļūt pat maiju šamani Latvijā.

- Tie ir izredzēti cilvēki? Kā dalailama, kam jāpiedzimst konkrētā laikā un vietā un jāatbilst sen noteiktiem kritērijiem.

- Maiju kultūrā nevar pēkšņi izdomāt - es šodien būšu šamanis, sākšu mācīties. Kad piedzimsti, dienas enerģija uzreiz pasaka, kas būsi, kādas būs tavas spēcīgās enerģijas un kas tevi vadīs. Ja būs redzams, ka būsi šamanis, tu tas būsi un tiksi vadīts, mācīts. Pēc dzimšanas dienas enerģijas visi zināja, ko kurš spēj darīt, vai būs karavadonis, šamanis vai lopkopis.

- Cilvēkam nebija jāmētājas, meklējot savu vietu dzīvē. Vienkāršāk dzīvot bija.

- Viss bija saprotams. Tāpēc viņi varēja īsā laika sprīdī ļoti spēcīgi, strauji attīstīties. Astronomija, zemkopība, matemātika...

- Esi skatījies savu dzimšanas dienu pēc maiju kalendāra?

- Protams. Ļoti atbilstoši. Man piemērotas radošas profesijas, varu daudz ceļot, esmu brīvs pasaules skatījumā, uzskatos. Pēc tradicionālā horoskopa esmu Ūdensvīrs, kas dzīvo kosmosā. Saliekot kopā ar maiju horoskopu, kosmoss kļūst vēl lielāks.

- Ko maiji saka par manu dzimšanas dienas enerģiju?

- Cilvēki, kas dzimuši šajā dienā, var būt astrologi, skolotāji, režisori, vadītāji, strādāt sabiedriskajās attiecībās, pētīt vēstures tēmas. Atbilst? Jo maiju kalendārs ir daudz specifiskāks.

Maiji zināja, kā Mēness un planētu fons ietekmē cilvēkus. Tiešā veidā to neredzam, bet planētas ietekmē ar savu enerģētisko lauku. No kurienes maijiem šīs zināšanas un sapratne? Ir spēcīgi zinātnieki Krievijā, un viņi uzrakstīja grāmatu un satricināja zināšanas par maijiem, jo pierādīja, ka maiju kalendāra 260 dienu cikls tiek balstīts uz grūtniecības periodu. Sadalot to divdesmit ciklos, katrs periods un cikla nosaukums, enerģija, kas tajā ir un veidojas, ir tieši tāpat kā embrijs veidojas organismā, ar tām pašām enerģijām un vērtībām. Protams, tas nav zinātniski apstiprināts, tās zināšanas ir un paliks mistika, bet tajā kultūrā bija gudri cilvēki un daudz kur pārspēja mūsu zinātni un bioloģisko skatu uz pasauli. Tas man patīk, kad lasu un pētu maiju kultūru, tā ir daudz dziļāka, nekā spēju iedomāties.

- Ja senais ir izdzīvojis, tātad gluži greizs un nepareizs tas nav bijis.

- Pats labākais, skaistākais maiju kultūras uzplaukums ilga trīssimt gadu. Kas tas ir kultūrai? Nekas. Bet maiji izveidoja augsti attīstītu un spēcīgu civilizāciju ar bagātīgu kultūru īsā laikā. Viņiem izdevās noturēt vienotu rakstību, izmantot sarežģītu kalendāru, matemātiku. Kā?

- Pēc maiju kultūras, kas notiek šajā laika periodā? Pašlaik.

- Atgriežamies pie tā pasaules gala. Maiji smējās un teica, ka nekā tāda nebūs, jo nākamais laikmets, kurā ieejam, ir Ūdensvīra laikmets. Šajā laikā cilvēki sāks aktīvi pievērsties augstākām vērtībām, sevis attīstībai, reliģijai, sevis izzināšanai, materiālās vērtības atstājot otrajā plānā. Var redzēt, ka kopš desmitā, divpadsmitā gada, kad sākās pārejas periods, cilvēki pievērsušies meditācijām, sevis izzināšanas kursiem. Sakritības? Hm. Visā pasaulē? Man tā neliekas, jo var redzēt, cik ļoti cilvēki iedziļinās filozofiskos jautājumos par esību. Kādēļ mums vajadzīga joga un meditācija visiem? Esam sākuši interesēties par to, bet viss jau ir uzrakstīts.

- Cik ilgi tas būs?

- Periodi ir ļoti ilgi, maijiem pēdējie datumi ir trīstūkstošie gadi…

- Maiji tic reinkarnācijai?

- Tas atkal ir cikls. Šeit esam vienā ciklā, vienā periodā un aizejam citā. Maijiem nav rakstīts, ka mēs pārvērstos par putniņiem vai lapiņām, bet noteikti turpinām dzīvot citā dimensijā, pasaulē, būtībā. Turpinājums ir viennozīmīgi, jo nekur nekas nebeidzas.

- Vai maiju šamani, gudro, viedo, reģi var pazīt ieraugot?

- Atkarībā no reģiona un kultūras. Pilsētās īpaši neatpazīst, tikai caur sarunām un cilvēkiem, bet indiāņiem uzreiz var redzēt, jo apģērbs citādāks. Baltie halātiņi. Baltos velk parastie cilvēki, brūnos - gaišās maģijas, ārstniecības pārstāvji, cilvēki, kas izzina pasauli. Melnās maģijas pārstāvji velk melnu.

- Melnā maģija ir viena no jomām, no kuras maiji nebīstas?

- Protams. Šamaņi ir spēcīgi katrs savā darbībā, jo dakteris arī ir maģijas daļa - ārstē ar zālītēm un uzlējumiem, rituāliem. Melnā maģija nenozīmē, ka vūdū lellītes taisīs, tās ir citas enerģijas.

Esmu piedalījies vienā rituālā, bet sapratu, ka neesmu tam gatavs. Gribēju iepazīt savu «nahual» - totēma dzīvnieku. Ļoti daudzi dažādos psiholoģijas kursos mēģina šobrīd to atrast, bet kā var sēdēt baltā telpā un atrast totēma dzīvnieku? Rituāli, ko maiji veic, ir dziļi un gari. Cilvēks iziet cauri dažādām stadijām gan psiholoģiski, gan fiziski, lai atrastu patieso dzīvnieku, kas, pēc maiju tradīcijām, vienmēr viņu sargās. Ja ar dzīvnieku kas notiek, tas ietekmē tavu veselību, tāpēc tev tas jāatrod un jārūpējas par viņu. Tas nenozīmē rūpes fiziskā telpā, bet garīgi, jo mēs jau visi esam saistīti. Un tādā veidā caur kontaktiem tiek dibinātas saiknes ar augstākiem prātiem, pasaulēm.

- Kāpēc dzīvnieks?

- Tāpēc, ka esam daļa no dabas. Tas varbūt arī putns, bet katram tas ir savs, unikāls.

- Iniciācija, meklējot savu dzīvnieku vai putnu, ir sarežģīta?

- Tas ir garš process, ar dziesmām, dzērieniem, viss atkarīgs no kultūras, šamaņa, kādas spējas viņam piemīt, kā viņš mēģina tevi aizvest.

- Kāpēc tu nenonāci līdz galam?

- Sapratu, ka neesmu gatavs. Man ir ļoti svarīgi, lai nedaru komercijas pēc vai lai varētu ievilkt ķeksīti, ka esmu izdarījis. Es enerģētiski jūtu un zināšu, kad esmu gatavs. Tad izdarīšu. Pēdējos gados apzinos, ka lēnām nonāku līdz tam. Es gribu satikt savu šamani, lai mēs atrastu kontaktu, man tas ir svarīgi, gribu patiesuma sajūtu. Gribu sajust to, ka tiešām līdz tam nonāku, ka zinu, kāpēc, nevis tāpēc, ka vienkārši gribu to izdarīt.

- Un kāpēc tu atgriezies Latvijā?

- Tas ir jautājums, uz kuru es neesmu vēl atradis atbildi. Tiešām. Man to jautā daudz un dikti. Droši vien vēl nav laiks, esmu daudzus gadus pavadījis Meksikā, braucu prom un atgriežos. Esmu mēģinājis sev to vairākas reizes jautāt.

- Vai tev nešķiet savdabīgi, ka cilvēks, kuru interesē pavisam cita kultūra, ir piedzimis neatbilstošā kultūrvidē - Latvijā?

- Man neliekas, ka Latvija ir neatbilstoša, jo mēs dzīvojam uz vienas planētas, viss ir saistīts. Cilvēki mēs esam vai šeit, Latvijā, vai Krievijā sādžā, vai Tibetā kalnos, vai Indijā, vai Meksikā. Maijiem ir skaists teiciens: es esmu cits tu, tu esi cits es. Visi esam vienoti.

- Nejūties Latvijā kā putns ar apgrieztiem spārniem?

- Jo retāk braucu, jo vairāk izjūtu, es ļoti mīlu Latviju. Ir skaistas vietas, cilvēki forši, bet šeit dzīvot ilgtermiņā neredzu iespēju. Meksikā ir maģiska enerģija, un tā mani baro, tā ir enerģētiski spēcīga, un tas šajā dzīvītē ir svarīgi.

- Tagadējos maijos saskati potenciālu kļūt par ietekmīgu, izglītotu nāciju, kas varētu ietekmēt pārējo pasauli?

- Skumji, bet nē. Maijus vadīja ļoti spēcīgi karaļi. Lielie karaļi apkāva viens otru, un nebija kam vadīt tautu. Ja būtu šāds līderis - iespējams. Bet šobrīd nav. Visi maiji, kas ir Karību reģionā, ir melnstrādnieki. Viņi savā nodabā palikuši slinki.

RAIMONDA GUDRUPA CV

Ceļotājs.

Interesē maiju civilizācijas kultūra.

Par sevi teicis: «Pasaule ir pilna ar izaicinājumiem un apbrīnas pilnām vietām. Un ir dažas, kuras apslēptas tā, lai sasniegtu tās apbrīnam, ir jāmetas piedzīvojumu pilnā izaicinājumā… Maiji allaž ir dzīvojuši harmonijā un dziļā saskaņā ar dabas likumiem - lai tos izprastu, man kaut nedaudz jākļūst par vienu no tiem. Es dziļi ievelku plaušās tumīgo selvas gaisu. To pašu, ko pirms tūkstoš gadiem elpoja šie koki, savvaļas orhidejas, tauriņi un katra dzīvā būtne, kura te reiz mita. Es ļaujos džungļiem. Es ļauju tiem kļūt par mani, sev kļūstot par daļu no dabas.»

Par sevi dzirdējis: ««Tu esi dīvains!» - atkal jau izskan man adresēta piezīme, kuru esmu iemācījies uztvert kā komplimentu. Bieži gan esmu dzirdējis apbrīnu, skaudību un reizē neizpratni par manu patiku ceļot vienatnē.»