Kas notiek “Rail Baltica” projekta iepirkumos; vai mūsu valstī ir iespējams noregulēt lietas tā, lai valsts kapitālsabiedrību vadītāji rīkotos kā labi saimnieki un iepirkumos nedotu priekšroku neizdevīgam piedāvājumam – saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Kvalitatīvs kokmateriāls, rūpīgs darbs un augsta kvalitāte – vai tik klasiska produkta kā priedes materiāla līstes ražošanu var padarīt mūsdienīgu? Automatizācija un digitalizācija pēdējos piecus gadus bijis stratēģisks attīstības virziens arī kokapstrādes uzņēmumā AS "Hornbaek Baltic", stāsta ražotnes direktors Jānis Dišlers. Ražošanu krietni efektīvāku palīdz padarīt ne tikai jaunākās paaudzes optimizācijas līnija, ēveles un citas iekārtas, bet arī digitālās uzskaites sistēma. Kādu tieši risinājumu ieviesis Ādažu uzņēmums?
SIA “Lux Express Latvia” ir iesniegusi pieteikumu administratīvajā rajona tiesā pret Satiksmes ministriju un VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD), lūdzot uzlikt valstij par pienākumu atlīdzināt uzņēmumam izmaksas par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanu starppilsētu komercreisos, informē Ieva Lapiņa Ennīte, komunikācijas konsultante.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un Latvijas uzņēmēji šodien dosies tirdzniecības misijā uz Zviedriju, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
“Es “airBaltic” vērtēju kā Latvijas lepnumu. Tas ir vienīgais, kas mums ir atšķirīgi labāks nekā lietuviešiem un igauņiem,” tā uz jautājumu, kā vērtē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, intervijā “Nra.lv TV sarunas” atbildēja zvērināts advokāts, nodokļu eksperts Jānis Zelmenis.
Kritiskā masa ir sasniegta – ar “RB Rail” iepirkuma gadījumu nesamierināsimies, sāksim valdībā diskusiju par to, ko darīt ar Satiksmes ministriju, tā jālikvidē vai kardināli jāpārveido – intervijā “nra.lv” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) (ZZS) intervijā “nra.lv TV sarunas” atklāja, cik piemaksās pie pensijām nākamgad saņems cilvēki Latvijā, kas ir vecāki par 85 gadiem.
Saskaņā ar Cietumu un probācijas dienesta 2025. gada gadagrāmatu, Somijas ieslodzīto skaits pagājušajā gadā turpināja pieaugt, vēsta “Yle”. Tajā norādīts, ka 2025. gadā vidēji bija 3545 ieslodzītie, kas ir par 189 (par 5,6%) vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Ir priekšvēlēšanu laiks, politiķi par to nerunā, bet vai Latvijā ir nepieciešams celt nodokļus? Zvērināts advokāts, nodokļu eksperts Jānis Zelmenis intervijā “Nra.lv TV sarunas” pauda viedokli, ka mūsu valstī ir jēdzīga nodokļu politika. Par nodokļiem J. Zelmenis gribētu atbildēt optimistiski, bet tas būtu tāpat, kā domāt, ka zemes pievilkšanas spēks varētu mazināties – vienu brīdi palēksies un aizlidosi Visumā.
Vidējais invaliditātes pensijas apmērs Latvijā šā gada martā bija 342,85 eiro, kas, salīdzinot ar februāri, ir par 69 centiem mazāk, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija.
Mūsu valstī pieaug pensionāru skaits un samazinās jauniešu un strādājošo skaits – šobrīd, pēc Latvijas Bankas datiem, uz diviem pensionāriem ir trīs strādājošie. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) intervijā “nra.lv TV sarunas” apstiprināja prognozi, ka tuvākajā laika varētu būt viens strādājošais uz trim pensionāriem.
Šodien Rīgā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) telpās, tika parakstīts saprašanās memorands starp Abū Dabī bāzēto, biržā kotēto globālo ostu un loģistikas uzņēmumu “AD Ports Group” un Rīgas brīvostas pārvaldi, iezīmējot jaunu posmu sadarbībā ostu attīstības, loģistikas, industriālo projektu un digitālo risinājumu jomās. “AD Ports Group” ir viens no straujāk augošajiem infrastruktūras operatoriem Tuvajos Austrumos ar būtisku starptautisku klātbūtni.
Siguldas novadā ir pabeigta Inčukalna pazemes gāzes krātuves vērienīgā modernizācija. AS "Conexus Baltic Grid" vadība norāda, ka kopš 2018. gada īstenotā projekta ietvaros pārbūvēti gāzes savākšanas punkti, atjaunoti desmitiem urbumu un modernizēti pārsūknēšanas agregāti. Šie uzlabojumi ne vien paaugstina tehnoloģisko drošību, mazinot atteiču riskus, bet arī ļauj uzņēmumam daudz elastīgāk pielāgoties mūsdienu mainīgajiem tirgus apstākļiem, vēsta 360TV Ziņas.
Neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko spriedzi Tuvajos Austrumos un augstajām energoresursu cenām, aprīlis pasaules finanšu tirgos noslēdzās pozitīvā noskaņojumā – akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pēdējo gadu laikā. Īpaši spēcīgs pieaugums bija ASV un attīstības valstu tirgos. Vienlaikus inflācijas kāpums un augstās naftas cenas saglabāja centrālo banku piesardzību un ierobežoja obligāciju tirgus izaugsmi, vēsta Kārlis Purgailis, bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.
Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons pēc "Lido" akciju pārdošanas reģistrējis jaunu uzņēmumu kafejnīcu tīkla "Daba" izveidei, aģentūrai LETA apliecināja Ķirsons.
Vai mūsu Saeimas deputāti saprata, vai sapratīs, ka valsts ekonomiku ir iespējams dubultot ar konkrētām metodēm un kādas tās būs – saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini.
Konflikts Tuvajos Austrumos un spriedze ap Hormuza šaurumu pēdējās nedēļās izraisījusi straujas svārstības naftas un dabasgāzes tirgos, raisot bažas arī Latvijā par nākamās apkures sezonas izmaksām. Tomēr SIA “Ignitis Latvija” vadītājs Kristaps Muzikants intervijā aģentūrai LETA aicina nesteigties ar dramatiskām prognozēm.
Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas vēlēšanu gads, jaunus lēmumus par izmaiņām šobrīd paredzētajā minimālās algas apmērā, kā arī to ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, vajadzētu vērtēt un pieņemt jaunajai valdībai, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijā kopējais valsts aizdevumu portfelis 2025. gada beigās bija 2,423 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, teikts Valsts kases gada pārskatā.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja peļņu ar 92,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.