Latvijai vajadzīga bezskaidras naudas valsts stratēģija

Priekšvēlēšanu laikā tradicionāli daudz diskutējam par nodokļiem, veselības aprūpi, drošību un valsts pārvaldi. Taču ir vēl viena tēma, kas varētu vienlaikus uzlabot visas šīs jomas – Latvijas pāreja uz pilnībā bezskaidras naudas ekonomiku.

Šī diskusija vairs nav par to, vai bezskaidras naudas norēķini ir ērti. Latvijā tas jau sen ir pierādīts. Šodien ir laiks runāt par nākamo soli un līdztekus investīciju piesaistei un mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanai, ekonomikas politikas veidotāju prioritātei tuvākajiem gadiem vajadzētu būt bezskaidras naudas valsts stratēģijas izstrādei un ieviešanai. Tā var kļūt par būtisku katalizatoru valsts konkurētspējas uzlabošanā, it sevišķi ņemot vērā lēno ekonomikas izaugsmi Eirozonā.

Mēs jau dzīvojam gandrīz bezskaidras naudas ekonomikā

Patiesībā Latvija jau šobrīd ir ļoti tuvu tam, lai kļūtu par pilnībā bezskaidras naudas valsti - mēs jau esam tuvāk šim mērķim, nekā ikdienā pieņemts par to domāt.

Lielu darījumu veikšana skaidrā naudā jau ir ierobežota. Nekustamo īpašumu iegādē skaidra nauda vairs nav pieļaujama. Bankas sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), finanšu dati tiek analizēti (piemēram, VID analizē katra nodokļu maksātāja kredītiestāžu kontu apgrozījumu), darbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas sistēmas, un valsts rīcībā jau šodien ir ievērojams informācijas apjoms par finanšu plūsmām.

Tāpēc pāreja uz pilnībā bezskaidras naudas ekonomiku nav revolucionārs pavērsiens un atlikušais solis ir daudz mazāks, nekā sabiedrībā bieži tiek pieņemts.

Jautājums nav par kontroli

Bieži tiek apgalvots, ka bezskaidras naudas ekonomika nozīmē lielāku valsts kontroli pār cilvēku finansēm. Manuprāt, tas nav pareizais skatpunkts, jo lielā mērā finanšu sistēmas pārredzamība jau šodien pastāv. Turklāt, argumentēt, ka skaidra nauda ļauj saglabāt privātumu nav pamatoti - lielākā daļa mūsdienu cilvēku transakciju notiek tiešsaistē un tieši tiešsaistē ir jāsargā privātums. Un tieši tiešsaistes darījumos jau šobrīd pastāv faktiski pilna finanšu plūsmu uzraudzība. Skaidra nauda noder ēnu ekonomikā - taču šāds arguments, protams, nav leģitīms.

Tāpēc galvenais jautājums nav par kontroli. Galvenais jautājums ir par ekonomikas efektivitāti. Kāpēc mēs joprojām uzturam paralēlas sistēmas, kurās maksājumi, grāmatvedība, nodokļu administrēšana un valsts informācijas sistēmas bieži darbojas atsevišķi un prasa vienu un to pašu informāciju ievadīt vairākas reizes?

Valsts bezskaidras naudas stratēģijas patiesais mērķis

Tieši šeit sākas nākamais attīstības posms. Valsts bezskaidras naudas stratēģijas mērķim nevajadzētu būt tikai atteikumam no skaidras naudas - tās mērķim vajadzētu būt pilnīgi integrētas finanšu ekosistēmas izveidei.
Iedomāsimies vidi, kur maksājums automātiski nonāk uzņēmuma grāmatvedībā, nepieciešamie nodokļi tiek aprēķināti reāllaikā, deklarācijas veidojas gandrīz automātiski, bet uzņēmējam atliek pievērsties savam biznesam, nevis birokrātijai. Tas pats attiecas uz nodokļu uzraudzību - arī šeit vairs nebūtu jāiegulda milzīgi resursi nodokļu nomaksas kontrolei.
Tehnoloģiski tas vairs nav neticamas nākotnes scenārijs, bet gan kļūst par nākamo jau pavisam reālas un laika ziņā netālas digitalizācijas posmu.
Mazāk birokrātijas, vairāk produktivitātes

Digitalizācijas mērķim nevajadzētu būt papildu administratīvam slogam. Tieši pretēji - tās uzdevums ir novērst “berzi” ekonomikā. “Berze” ir termins, ko mēs zinām no fizikas stundām un tā rodas, saskaroties dažādiem priekšmetiem vai vielām - un palēnina kustību un zaudē enerģiju.

Ekonomikā ir līdzīgi - lieka uzkaišu vešana, saziņa un kontrole ir “berze”, kas prasa resursus. Ja finanšu informācija sistēmā pārvietojas automātiski, uzņēmumiem būtu nepieciešams mazāk laika grāmatvedībai, mazāk resursu administrācijai, mazāk kļūdu un mazāk manuāla darba. Savukārt valsts var atteikties no virknes procesu, kuros viena un tā pati informācija tiek pieprasīta atkārtoti. Tieši tā izskatās moderna, efektīva valsts.

Mazāka ēnu ekonomika - ieguvums visiem

Latvijas ēnu ekonomika joprojām ir viena no būtiskākajām mūsu konkurētspējas problēmām. Profesora Arņa Saukas pētījumi rāda, ka tā joprojām veido vairāk nekā piekto daļu no valsts ekonomikas. Protams, neviena sistēma pilnībā neizskaudīs ēnu ekonomiku.

Taču pilnībā digitāla un integrēta finanšu vide būtiski samazina iespējas slēpt darījumus un vienlaikus padara godprātīgu uzņēmējdarbību vienkāršāku nekā negodīgu un no tā iegūst visi.

Lielākais ieguvums ir konkurētspēja

Ja ēnu ekonomika samazinās, valsts iegūst papildu ieņēmumus. Tos var ieguldīt veselības aprūpē, izglītībā, drošībā un infrastruktūrā vai arī izmantot nodokļu sloga mazināšanai.

Taču vēl svarīgāks ieguvums ir konkurētspēja. Proti, valsts pievilcību investoriem nenosaka tikai nodokļu likmes. To nosaka arī tas, cik vienkārši ir dibināt uzņēmumu, pārvaldīt finanses, kārtot grāmatvedību un pildīt nodokļu saistības. Jo mazāk “berzes” ekonomikā, jo vairāk laika uzņēmēji var veltīt tam, kas rada vērtību.

Ieguvumi ir praktiski katram iedzīvotājam

“Konkurētspēja” vai “efektivitāte” izklausās kā no reālās dzīves atrautas koncepcijas - kaut kas teorētisks un netverams. Taču aiz šīm idejām slēpjas pavisam īsti ieguvumi katram iedzīvotājam. Pirmkārt, ieguvums ir ērtība un drošība. Jau šobrīd, piemēram, Lielbritānijā jūs daudzviet nemaz vairs nevarat samaksāt ar skaidru naudu - ne kafejnīcās, ne veikalos. Tas veido jaunu ieradumu, ko cilvēki patiesībā pieņem ļoti ātri. Pāreja uz bezskaidras naudas ekonomiku patiesībā ir tikai nākamais solis naudas evolūcijā un visdrīzāk pēc desmit vai divdesmit gadiem, atskatoties atpakaļ, mums skaidra nauda var likties tikpat jocīga ideja kā dzīve bez kredītkartēm vai interneta. Citiem vārdiem sakot, ieradumi rodas ātri un ērta, namanāmi ātra un efektīva finanšu vide kļūs par ikdienu.

Līdztekus ērtībai, ieguvumi būs arī ekonomiski. Konkurētspēja rada vērtību - lielākus ieņēmumus vai mazākas izmaksas. Šī vērtība, savukārt, neizbēgami tiek vismaz daļēji nodota iedzīvotājiem caur zemākām produktu vai pakalpojumu cenām, labākiem produktiem vai augstākām algām darbiniekiem uzņēmumos, kas iegūst no efektīvākas ekonomikas. Tas šķiet nemanāmi, taču turības pieaugums no konkurētspējīgākas ekonomikas ir pavisam īsts un praktisks.

Latvija var kļūt par pirmo

Daudzās jomās Latvija cenšas panākt citas Eiropas valstis, bet šajā jomā mēs varam būt pirmie. Mums jau ir moderna banku infrastruktūra, augsta digitālo pakalpojumu izmantošana, viens no attīstītākajiem bezskaidras naudas norēķinu līmeņiem Eiropā un sabiedrība, kas tehnoloģiskām pārmaiņām pielāgojas salīdzinoši ātri. Mums atliek savienot šos elementus vienotā sistēmā.

Jaunās Saeimas uzdevums

Tāpēc uzskatu, ka pēc oktobra vēlēšanām jaunajai Saeimai būtu jāizstrādā Latvijas bezskaidras naudas stratēģija - nevis kā aizliegumu izmantot skaidru naudu, bet kā valsts konkurētspējas projektu.

Valstis, kas uzvarēs nākamajā desmitgadē, nebūs obligāti tās, kurās būs viszemākās nodokļu likmes. Tās būs valstis ar vismazāko “berzi” ekonomikā un izglītotiem cilvēkiem. Tās būs vietas, kur uzņēmuma dibināšana, algu izmaksa, maksājumu veikšana, grāmatvedība un nodokļu saistību izpilde notiks gandrīz nemanāmi - kā viens nepārtraukts, savstarpēji savienots process.

Latvijai lielākā daļa šo priekšnoteikumu jau ir. Nākamās Saeimas un vēlāk valsts pārvaldes un pašu nodokļu maksātāju uzdevums ir savienot tos vienotā, nevainojami funkcionējošā sistēmā. Jo valsts bagātību nosaka ne tikai tas, cik daudz mēs strādājam. Tikpat svarīgi ir tas, cik gudri mēs organizējam savu ekonomiku. Un nākamais Latvijas konkurētspējas stāsts var būt nevis vienkārši bezskaidras naudas ekonomika, bet gan moderna ekonomika bez liekas “berzes”, kas tāda var būt pirmā Eiropā. Būtu patīkami būt pirmajiem ar kaut ko inovatīvu, gudru un mūsdienīgu.