Uldis Cērps: Par banku solidaritāti maksā iedzīvotāji un uzņēmumi

Aizejošās Saeimas laikā Latvijas finanšu nozarei uzlikti papildu pienākumi un nodokļi, kas kavē tās spēju finansēt tautsaimniecību, intervijā aģentūrai LETA norāda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Viņš solidaritātes iemaksu sauc par politisku nodokli, kuru patiesībā maksājot Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi.

Finanšu nozare ir viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem, tomēr aizejošās Saeimas laikā šajā dzinējā esot “sabērts diezgan daudz smilšu”, uzskata Cērps.

Viņš norāda gan uz bankām noteikto solidaritātes iemaksu, gan papildu administratīvajiem pienākumiem un prasībām atvērt filiāles ārpus Rīgas. Cērpa vērtējumā finanšu sektora regulējuma apjoms Latvijā kļuvis lielāks nekā citviet Eiropā.

“Tās smiltis ir jāiztīra,” uzsver asociācijas vadītājs, piebilstot, ka nākamajai valdībai būtu jāmazina nodokļu un birokrātiskais slogs, jāveicina konkurence un jāpanāk, lai finanšu pakalpojumi būtu drošāki, lētāki un pieejamāki.

Īpaši asi Cērps kritizē solidaritātes iemaksu, kas bankām tiek piemērota jau otro gadu. Viņš uzskata, ka nodoklis sākotnēji ieviests bez pietiekami visaptverošas analīzes, lai gan pret šādu risinājumu iebildusi Eiropas Centrālā banka un no tā ieteikuši atturēties arī starptautiskie padomdevēji, tostarp Starptautiskais Valūtas fonds.

2025. gadā bankas solidaritātes iemaksā samaksājušas 74 miljonus eiro, bet šogad līdz šim - vēl 40 miljonus eiro.

Valsts šajā nodoklī paņem sev vairāk nekā 7% no uzņēmumu un iedzīvotāju maksātajiem kredītu procentu maksājumiem,” norāda Cērps.

Viņa ieskatā šī nauda pretējā gadījumā varētu tikt izmantota kreditēšanai un dot labumu arī kredītu procentu maksātājiem.

“Tas viennozīmīgi ir politisks, nevis ekonomisks nodoklis. Pozitīvais efekts, protams, ir papildu nauda budžetā, bet diemžēl ir daudz būtiskāki negatīvie efekti. To sauc par banku solidaritātes iemaksu, bet īstenībā tas ir nodoklis iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” uzskata Cērps.

Solidaritātes iemaksa, pēc viņa teiktā, samazina arī Latvijas konkurētspēju, jo Lietuvā un Igaunijā šāda nodokļa neesot. Četrām lielākajām bankām kredītkomitejas esot kopīgas visām Baltijas valstīm. Ja līdzīgiem projektiem Latvijā nodokļu slogs ir augstāks nekā kaimiņvalstīs, bankām var būt izdevīgāk finansējumu novirzīt citur.

Finanšu nozares asociācija cer, ka vismaz jaunajiem kredītiem solidaritātes iemaksu varētu atcelt jau no nākamā gada. Savukārt 2028. gadā nodoklim būtu jāpazūd pilnībā, kā pašlaik paredzēts politikas plānošanas dokumentos.

Cērps arī uzskata, ka pašreizējā situācijā vairs nav pamata diskusijām par banku tā dēvēto virspeļņu. Banku pelnītspēja pašlaik tikai nedaudz pārsniedzot 10% gadā un neatbilstot akcionāru gaidām. Tas savukārt varot mazināt īpašnieku vēlmi ieguldīt banku pakalpojumu attīstībā.

Vienlaikus kreditēšana Latvijā attīstās straujāk nekā ekonomika kopumā. Uzņēmumu kreditēšanas apjoms gada laikā pieaudzis gandrīz par 15%, bet mājsaimniecību segmentā - gandrīz par 11%.

Cērpa vērtējumā tas liecina, ka iedzīvotāji ir atguvuši pārliecību par nākotni un arī uzņēmēji uz to raugās arvien optimistiskāk. Kreditēšanu veicina arī noguldījumu pieaugums - uzņēmumu segmentā tie gada laikā auguši par 16%, bet mājsaimniecībām par 9,4%.

Tomēr starp reģioniem saglabājas ievērojamas atšķirības. Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms atbilst aptuveni 8-10% no attiecīgā reģiona kopprodukta, bet Kurzemē un Latgalē tie ir tikai 4-6%.

Cērps uzsver, ka situāciju nevar vienkāršoti raksturot kā Rīgas un pārējās Latvijas pretnostatījumu. Piemēram, Vidzemē kreditēšana attiecībā pret reģiona ekonomikas lielumu esot pat aktīvāka nekā Rīgā. Tikmēr Latgalē kreditēšanas pieaugums bijis ļoti lēns, Zemgalē apjoms praktiski nav mainījies, bet Kurzemē vērojams neliels samazinājums.

Par vienu no neatrisinātajām finanšu nozares problēmām asociācijas vadītājs sauc arī krāpniecību. Bankām pēdējo četru gadu laikā izdevies palielināt novērsto krāpniecisko darījumu īpatsvaru no 63% līdz 80%, taču krāpnieku rokās joprojām ik mēnesi nonāk aptuveni miljons eiro.

Tie ir cilvēki, kuri katru dienu iet uz darbu, lai apkrāptu Latvijas iedzīvotājus,” krāpniecības apmērus raksturo Cērps.

Viņš brīdina, ka pēc datu noplūdes no Ceļu satiksmes drošības direkcijas cilvēki varētu saņemt arvien precīzāk konkrētajai personai pielāgotus krāpnieciskus ziņojumus. Finanšu iestādes gatavojoties arī sliktākajam scenārijam - iespējai, ka noplūdušie dati nonāks krāpnieku rokās.

Nesenā vētra savukārt atklājusi trūkumus finanšu pakalpojumu pieejamībā krīzes situācijās. Latvijā pašlaik ir 94 kritiskie bankomāti, bet drīzumā to skaitu plānots palielināt līdz 106. Bankām jānodrošina to prioritāra apgāde ar skaidru naudu, taču neatrisināts paliek jautājums par elektrības piegādi.

Ja nauda bankomātā ir, bet strāvas nav, tad tas savu funkciju nepilda,” atgādina Cērps.

Viņš uzskata, ka likumos būtu precīzāk jānosaka kritisko bankomātu telpu īpašnieku un pirmās nepieciešamības preču tirgotāju pienākumi nodrošināt alternatīvu elektroapgādi.

Lielākajos pārtikas, aptieku un degvielas tirdzniecības tīklos ar Latvijā izdotām “Visa” un “Mastercard” kartēm par pirmās nepieciešamības precēm līdz 200 eiro iespējams samaksāt arī tad, ja nedarbojas internets vai mobilie sakari. Tomēr arī šī sistēma darbojas tikai tad, ja ir elektrība.

Cērps atgādina, ka iedzīvotājiem pašiem jādomā par gatavību ārkārtējām situācijām - mājās jābūt skaidrai naudai mazās banknotēs vismaz nedēļas patēriņam, uzlādētam ārējam akumulatoram, ar baterijām darbināmam radio un, ja iespējams, arī alternatīvam elektroenerģijas avotam.

Viņa ieskatā nākamajai valdībai finanšu nozare būtu jāuzlūko ne tikai kā instruments dažādu politisko mērķu sasniegšanai, bet kā stratēģisks Latvijas ekonomikas attīstības katalizators.

“Mēs gribētu redzēt, ka tiek novērstas barjeras finanšu sektora veiksmīgai darbībai,” rezumē Cērps.