KEM brīdina par riskiem gaidāmajā apkures sezonā

Latvijā gaidāmajā apkures sezonā problēmas ar energoresursu fizisko pieejamību nav gaidāmas, taču jārēķinās ar cenu riskiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē norādīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka gan sarunās ar dabasgāzes tirgotājiem un piegādātājiem, gan siltumapgādes nozari nav saņemti signāli par problēmām nodrošināt nepieciešamos energoresursu apjomus. Bažas galvenokārt ir par cenu, nevis pieejamību.

Kurevska norādīja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves aktīvā iesūknēšanas sezona ir noslēgusies un krātuvē patlaban ir 11,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tostarp 1,8 TWh veido valsts rezerves.

KEM valsts sekretāre norādīja, ka valsts dabasgāzes rezerves ziemas apstākļos varētu segt aptuveni viena līdz pusotra mēneša patēriņu, bet mērenākas temperatūras gadījumā - ilgāk. Vienlaikus, ja ziema būs īpaši auksta, varētu būt sarežģītāk noslēgt līgumus par nepieciešamo dabasgāzes apjomu piegādi, tomēr problēmas ar gāzes fizisko pieejamību nav gaidāmas.

Viņa skaidroja, ka ar dabasgāzes tirgotājiem pārrunāta arī iespēja noteikt obligātas gāzes uzglabāšanas rezerves, tomēr tirgotāji šādu nepieciešamību nesaskata. To ieskatā nepieciešamie apjomi ir pietiekami nosegti, bet obligātu rezervju prasība sadārdzinātu dabasgāzes cenu gala lietotājiem.

KEM dati liecina, ka dabasgāzes cena TTF ("Title Transfer Facility") biržā kopš šā gada 27. februāra pieaugusi 2,3 reizes - no 32,34 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 74,15 eiro par MWh 7. septembrī.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss komisijas sēdē norādīja, ka pašreizējā dabasgāzes tirgū izveidojusies specifiska situācija - dabasgāze tūlītējām piegādēm ir dārgāka nekā piegādēm pēc diviem, trim vai vairāk mēnešiem. Atbilstoši pašreizējām tirgus cenām martā un aprīlī dabasgāze varētu būt pat par aptuveni 20 eiro par MWh lētāka nekā patlaban.

Tādēļ komersantiem pašlaik nav ekonomiska pamata iegādāties dārgāku dabasgāzi, iesūknēt to krātuvē un uzglabāt līdz pavasarim, jo ar šādu darījumu saistītās izmaksas galu galā būtu jāsedz klientiem, skaidroja Bariss.

Viņš norādīja, ka dabasgāzes krājumu apjomi reģionā kopumā ir samazinājušies, taču vienlaikus ziemas laikā saglabājas iespēja dabasgāzi piegādāt reģionam caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli Lietuvā un Inko termināli Somijā. Situācija tiek regulāri uzraudzīta sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem.

Bariss pauda, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm Inčukalna krātuve šogad, visticamāk, netiks būtiski iztukšota un ceturtajā ceturksnī vienlaikus notiks gan dabasgāzes iesūknēšana, gan izņemšana. Ja nebūs negaidītu kritisku laikapstākļu, nākamā gada sākumā situācija ar Inčukalna dabasgāzes piepildījumu varētu būt līdzīga pašreizējai.

Viņš arī atzina, ka janvārī un februārī situācija varētu būt saspringta, jo šajos mēnešos dabasgāzes izņemšana no krātuves tradicionāli ir lielāka, tomēr nekas kritisks netiek prognozēts. Fiziskās dabasgāzes piegādes bažas nerada, savukārt būtiskākais risks ir cena, kas ir atkarīga no globālā tirgus un var gan strauji pieaugt, gan samazināties, uzsvēra Bariss.

Vienlaikus Kurevska atzīmēja, ka cenu pieauguma ietekme līdz mājsaimniecībām nonāk ar nobīdi, jo 97% mājsaimniecību dabasgāzes tirgū ir fiksētas cenas līgumi. Elektroenerģijas tirgū fiksētas cenas līgumi ir 85% mājsaimniecību. KEM prezentācijā norādīts, ka jauna dabasgāzes līguma cena patlaban ir aptuveni 56-76 eiro par MWh, savukārt jauna elektroenerģijas līguma cena sākas no aptuveni 95 eiro par MWh.

KEM norādīja, ka arī šķeldas un granulu fiziskā pieejamība netiek uzskatīta par būtisku risku, tomēr situācija ar cenām saglabājas saspringta. Ministrijas vērtējumā šķeldas un granulu ieguves infrastruktūra ir pietiekama Latvijas vajadzībām, bet cenas ietekmē gan vietējais un eksporta pieprasījums, gan degvielas cenu kāpums.

Kurevska skaidroja, ka šķeldas cenu pieaugumu lielā mērā iespējams izskaidrot ar ražošanas un transporta izmaksu kāpumu, kā arī lielāku pieprasījumu kaimiņvalstīs, tostarp Lietuvā. Savukārt granulu cenu kāpumu pilnībā izskaidrot neesot iespējams. To ietekmē izejvielu un energoresursu sadārdzināšanās, izmaiņas globālajās izejvielu piegādēs un pieprasījuma pieaugums citviet Eiropā.

Kurevska norādīja, ka Latvija ir būtiska granulu eksportētājvalsts, tādēļ, ja granulu cena Latvijā ir būtiski zemāka nekā citviet Eiropā, tas ražotājiem rada stimulu produkciju eksportēt.

KEM pašlaik cieši sadarbojas ar Konkurences padomi (KP), lai vērtētu situāciju granulu tirgū un cenu kāpuma pamatotību, un pirmie KP secinājumi gaidāmi šonedēļ.

KP aģentūrai LETA norādīja, ka, reaģējot uz saņemtajiem iesniegumiem un KEM aicinājumu, KP sāka kokskaidu granulu tirgus izvērtēšanu, analizējot kokskaidu granulu cenu veidošanās mehānismus, tai skaitā kokskaidu granulu cenu kāpuma iemeslus, iepirkuma izmaksu dinamiku un konkurences apstākļus šajos tirgos. Sākotnējos secinājumus KP plāno publicēt šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Miķelsons komisijas sēdē arī uzsvēra, ka tirgus ir pietiekami piesātināts un fiziski ierobežojumi kurināmā pieejamībai nav saskatāmi. Galvenais jautājums komersantiem ir, kurā brīdī fiksēt kurināmā cenu.

Miķelsons norādīja, ka šķeldas cena ir būtiski pieaugusi - no aptuveni 19,5 eiro par MWh līdz 30 eiro par MWh. Latvijā dominē fiksētas cenas ilgtermiņa līgumi, bet atsevišķi uzņēmumi kurināmo iegādājas biržā vai kombinē dažādus piegādes veidus. Pašlaik nākotnes darījumi "Baltpool" biržā neliecina par cenu samazināšanos.

Vienlaikus, ja septembrī un oktobrī saglabāsies salīdzinoši silts laiks un apkures sezona sāksies pakāpeniski, Miķelsona vērtējumā biomasas cenas varētu mazināties. Problēmas varētu rasties komersantiem, kuriem beidzas iepriekš noslēgtie kurināmā piegādes līgumi un jauni jāslēdz par pašreizējām augstajām cenām.

Granulu cenas sasniegušas 300-375 eiro tonnā jeb 62-78 eiro par MWh. Arī granulu piegāžu pieejamību SPRK neuzskata par būtisku risku, taču saglabājas cenu nenoteiktība, un nākotnes darījumi "Baltpool" biržā pašlaik neliecina par cenu samazinājumu.

Siltumapgādē situācija kopumā tiek vērtēta kā stabila. Kurevska norādīja, ka augustā notikušajās sarunās ar siltumapgādes nozari nav identificētas problēmas ar kurināmā piegādēm, savukārt vidējais izmaksu pieaugums atkarībā no līgumu noslēgšanas brīža tiek lēsts aptuveni 10-15% apmērā.

KEM vidējo siltumenerģijas tarifu pieaugumu kopumā vērtē kā mērenu, taču atsevišķās mazās siltumapgādes sistēmās pieaugums ir būtisks un atsevišķos gadījumos tarifs tuvojas 150 eiro par MWh.

Miķelsons norādīja, ka Latvijas lielākajās pilsētās situācija ir ievērojami stabilāka - oktobrī siltumenerģijas tarifi lielākajās pilsētās pārsvarā būs aptuveni 75-93 eiro par MWh. Viņa vērtējumā vairumam Latvijas iedzīvotāju tarifu pieaugums nebūs dramatisks.

Elektroenerģijas apgādē KEM arī nesaskata jaudu trūkuma risku - ražošanas jaudas Baltijā ir pietiekamas un darba kārtībā. Tomēr dārga dabasgāze un zems hidroresursu līmenis Skandināvijā ziemā var izraisīt elektroenerģijas cenu pīķus.