Kamēr Vācijas un visas Eiropas autobūves simbols "Volkswagen" (WV) nonācis līdz jautājumiem par uzņēmuma tālāko pastāvēšanu, tikmēr Latvija iespraucas divās specializētās sauszemes transporta līdzekļu ražošanas nišās.
VW palicis uz pasaules ekonomisko ziņu skatuves arī pēc tam, kad pacentās vismaz no žurnālistiem noslēpties nakts melnumā. Tas gan nebija pats nakts vidus, bet tomēr neparasts un negaidīts brīdis plkst. 20.44 pagājušajā ceturtdienā, kad uzņēmums paziņoja vēl neparastākus un negaidītākus jaunumus. Pirmo, ka uz pagājušo piektdienu izziņotā uzņēmuma padomes sēde ir jau notikusi. Otro, ka padome vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, pret kuru padomes locekļu vairākums iestājās vēl ceturtdienas rītā. Bet vakarā viņi mainījuši savas domas un apvienojušies zem lozunga, kas oriģinālvalodā skan “Einigkeit durch Notvendigkeit”. Tas vācu valodā vācu valstī, kuras himnā pirmais vārds skan “Einigkeit", piešķirot papildu patētiku vārdiem, kas tulkojami kā “vienotība nepieciešamības dēļ”. Par nepieciešamu atzīts atlaist 100 tūkstošus VW darbinieku un slēgt četras rūpnīcas. “Neatkarīgā” jau ir rakstījusi par to, kādā veidā VW īpašnieki un valde bija nonākuši līdz lēmumam sekot “airBaltic” piemēram, ka “jālikvidē un jāsamazina”. (https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/529170-volkswagen-seko-airbaltic-piemeram-ka-jalikvide-un-jasamazina.htm)
Nepilnu nedēļu pēc aprakstītajiem notikumiem jau radušās aizdomas, ka padome vienojusies nevis atlaist darbiniekus un slēgt rūpnīcas, bet tikai paziņot par šādu vienošanos, kas nekādas saistības īstenībā neuzliek. Proti, sāpīgie pasākumi solīti pēc 2030. gada, līdz kuram vēl dzīvot un dzīvot ar cerībām, ka īstenībā nekas tāds nenotiks. Pagaidām VW situācijas stabilizēšanai pietiek ar paziņojumu par vienošanos. Pirmajā brīdī viss tik vienkārši, kā VW akciju cenas pieaugums biržā - pirmo reizi piecu gadu laikā kaut tikai par pāris eiro un vismaz uz dažām dienām, nevis uz stundām:
Raugoties uz šo situāciju pavisam ciniski, vācieši šķiet samācījušies no ASV prezidenta Donalda Trampa, kurš, visticamāk, pamatoti tiek turēts aizdomās, ka ar saviem paziņojumiem ietekmē vērtspapīru cenas, uz kuru svārstību rēķina pelna tie, kuri zina vai ietekmē Trampa paziņojumus.
Viedokļi par to, ka VW padomes paziņojums nenozīmē neko vairāk par VW paziņojumu, radušies to atrunu dēļ, ar kādām radikālie mēri apkrāmēti. Galvenais, ka tie netiek veikti tūlīt un pieteikti ar pieļāvumu, ka tie var mainīties. Arodbiedrību funkcionāri šo pieļāvumu traktē kā neizbēgamību, jo VW valdei uzdots izskatīt iespējas, kā darbiniekus neatlaist un uzņēmumus neslēgt. Citiem vārdiem sakot, lēmumos iestrādāti iegansti par tiem strīdēties tikpat skaļi, cik skaļos strīdos VW pavadīja vairākus iepriekšējos gadus.
Tka jau nu nav, ka strīdi VW un ap to izcēlušies tāpēc, ka cilvēkiem gribētos strīdēties. Strīdus izraisījis VW koncernā ražoto automobiļu pārdošanas apjoma kritums no 11 miljoniem gadā līdz 9 miljoniem gadā. Tādā gadījumā ieņēmumi pamanāmi samazinās, bet daudzas ražošanas izmaksas paliek nemainīgas vai pat pieaug, ja ražošanas (iepirkumu, darba u.tml.) apjoms samazinās. Proti, izmaksas nesamazinās pašas par sevi, ja tās speciāli nesamazina. Savukārt izmaksu samazināšana nozīmē lēmumus, kuri izraisa pretdarbību.
Principiālais, uz ko var cerēt VW, ir problēmas Ķīnā. Tātad Ķīnas automobiļi ar elektromobiļiem priekšgalā izkonkurē VW produkciju cenas ziņā noteikti un ar kvalitāti laikam tā, kā kuram paveicas. Ja ļoti gribas, tad var noticēt nostāstiem, ka Ķīnas automobiļu zemās cenas esot ne tikai dempings, bet arī blefs, ko Ķīna nevarēs uzturēt vēl ilgus gadus. Šī blefa sabrukumam jāpienāk jo ātrāk, jo vairāk Ķīna eksportē, jo tādā gadījumā Ķīnai jāiegulda aizvien lielāka naudas summa eksporta uzturēšanā. Citiem vārdiem sakot, Ķīna pārkrāmē savus reālos ienākumus no kaut vai rotaļu mašīnīšu un visu citu krāmu eksporta uz elektromobiļu eksporta zaudējumu segšanu. Ķīna esot atradusi daudzus veidus, lai eksporta subsidēšana nekristu acīs, ja raugās no ārzemēm. Piemēram, automobiļu ražotājiem esot atļauts gandrīz gadu, bet īstenībā vēl ilgāk nenorēķināties ar saviem autodetaļu vai pakalpojumu piegādātajiem. Esot ražotāji, kas gada laikā noformē bankrotus, atstājot piegādātājus pilnīgi bez atlīdzības, t.i., radot sociālas problēmas, kuru mazināšana jāuzņemas valstij. Var ticēt vai neticēt, ka vēl četrus gadus Ķīna tādā veidā nenovilks.
Te gan jautājums, cik ilgi novilks Vācija, ja saimniekos tā, kā saimnieko tagad. VW mērogā aprēķināts, ka tagadējā peļņa, ja tā saruks tā, kā sarūk pēdējos gados, zaudējumu līniju sasniegšot 2030. gadā. Tas gads tāpēc izmantots par robežu, ka tad nu gan nāksies darbiniekus atlaist un uzņēmumus slēgt. Notikumi pasaulē var šo robežu pārbīdīt gan uz vistuvāko, gan uz nesaskatāmi tālu nākotni.
VW dēļ sakāpinātā interese par autobūvi Eiropā un pasaulē attiecas arī uz Latvijas rūpniecību. Nepilni desmit gadi pagājuši, kopš “Neatkarīgā” 2017. gada 5. janvārī novērtēja Centrālās statistikas pārvaldes sniegtos datus tā, ka “Latvija kļūst par autobūves gigantu”. Proti, ka automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas pieaugums Latvijā par 46,6% nodrošinājis rūpniecības kopapjoma pieaugumu par 11%: “Latvija atkarojusi pasaules autobūves giganta lomu, kādā savulaik gozējās ASV pilsēta Detroita, kad tajā dzīvoja apmēram tikpat daudz cilvēku, cik tagad dzīvo Latvijā. Tagad tur dzīvo apmēram tikpat cilvēku, cik Rīgā. Protams, ka svēta vieta nevar mūžīgi palikt tukša. Ir bijuši arī citi gribētāji kļūt par pasaules autobūves līderiem, bet visi japāņu un korejiešu, vāciešu un joprojām amerikāņu centieni ir izrādījušies niecība pret Latvijas autobūves izrāvienu par 46,6% gada laikā.”
Arī šādā veidā bija iespējams pavēstīt, ka īstenībā Latvijā saražotas labi ja desmitos skaitāmas auto piekabes. Tobrīd vēl atmiņā bija "Amo Plant" liktenis - mēģinājums ražot Jelgavā autobusus, kas sākās 2010. gada jūnijā un noveda lūdz maksātnespējas procesam kopš 2015. gada jūlija. Nācās samierināties, ka ar auto būvi jāsaprot auto detaļu piegādāšana tiem, kuri ražo automobiļus. Praktiski tas nozīmēja atkarību no vāciešiem, kuru autobūvētāju problēmas tagad uzmanības centrā.
Pagājušo desmit gadu laikā piedzīvoti vairāki pavērsieni pasaulē un Latvijas metālapstrādē, tajā skaitā tajā metālapstrādes sadaļā, kas vērsta uz auto detaļu (mezglu, sagatavju) ražošanu. Labā ziņa tāda, ka pilnīgi atkarīga no ārējā pieprasījuma Latvija vairs nav. Latvija ir iespraukusies divās specializētās sauszemes transporta līdzekļu ražošanas nišās.
Pirmkārt, tā ir komunālās tehnikas ražošana divos uzņēmumos. “Bucher Municipal Latvia” piesakās par Latvijas lielāko mašīnbūves uzņēmumu: “Ventspilī ražotā produkcija tīra ielas visā pasaulē” utt. Pēc tam uzradās "Karcher", kas dažādu tīrīšanas iekārtu ražošanai atvēra ražotni Jelgavas novadā.
Otrkārt, līdz redzamam un taustāmam rezultātam nonākusi kaujas mašīnu ražošana kaut vai tā, kā vēstīja LETA šā gada 6. jūnijā: “Gadu pēc līguma parakstīšanas par kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" piegādi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Spānijas uzņēmums "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" ir piegādājis pirmo mašīnu "Patria Latvia" ražotnei, lai Valmierā sāktu kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" komplektāciju.” Latvijas aizsardzības budžeta pieaugums garantē šādas ražošanas apjomu. Aizsardzības ministrija pasūtījusi 84 kaujas mašīnas par nepilnu miljardu eiro.
Apkopojot gan detaļu, gan gatavās produkcijas ražošanu, statistika Latvijas metālapstrādi 2025. gadā parāda ar pietiekamu apjomu, lai nebūtu nekāda pamata mītam par rūpniecības likvidēšanu Latvijā:
| Produkcijas izlaide | milj. eiro | Eksports % |
| Metālu ražošana | 226,9 | 83,0 |
| Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas | 738,9 | 64,1 |
| Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana | 507,7 | 89,3 |
| Elektrisko iekārtu ražošana | 461,4 | 83,1 |
| Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana | 337,6 | 88,5 |
| Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana | 292,4 | 93,9 |
Šajā gadā nozares attīstība ir sekmīgi turpinājusies par spīti ekonomiskajām vētrām pasaulē:
| Produkcijas izlaide miljonos eiro | 2025. g. 2. cet. | 2026. g. 2. cet. |
| Metālu ražošana | 57,9 | 62,0 |
| Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas | 180,1 | 212,6 |
| Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana | 115,7 | 141,9 |
| Elektrisko iekārtu ražošana | 114,6 | 121,3 |
| Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana | 86,7 | 93,1 |
| Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana | 78,9 | 79,3 |
| Citu transportlīdzekļu ražošana | 0 | 27,03 |
