Jau tagad zināms, ka nākamā gada budžets raisīs asas domstarpības valdošo partiju vidū, tomēr ceturtdien parlaments strīdīgo dokumentu nodeva izskatīšanai komisijās. Koalīcijas vadošā partija Vienotība ar neslēptu gandarījumu to sauc par pirmo izaugsmes budžetu, kuru Latvijai «ir atļauts» veidot bez starptautisko aizdevēju uzraudzības, taču nebūt ne visi politiskie spēki uz topošo budžetu raugās ar tik rožainu skatienu.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) vakar Saeimas debatēs uzsvēra, ka pēdējo četru gadu laikā šis ir pirmais budžets, ko valdība sagatavojusi patstāvīgi, bez tiešas starptautisko aizdevēju līdzdalības. «Tātad šis budžets apstiprina mūsu valsts finanšu neatkarību. Turklāt jau šogad esam sasnieguši to izaugsmes rādītāju, kādu starptautiskie aizdevēji Latvijai prognozēja tikai 2017. gadā. Šis ir arī pirmais gads, kad nav bijusi doma par budžeta samazināšanu, bet ir izdevies paredzēt 147 miljonus latu papildu finansējumu valsts prioritāriem mērķiem,» uzsvēra deputāts. Tīksminoties par Latvijas sasniegumiem, J. Reirs debatēs atļāvās izteikt arī nekorektu piebildi par citām krīzes nomāktām Eiropas Savienības valstīm, par ko izpelnījās skaļu ūjināšanu no zālē sēdošajiem kolēģiem. «Pirms trim četriem gadiem mēs bijām vienā čupiņā ar tādām valstīm kā Grieķija... Tās tiešām ir bēdu čupiņas – Grieķija, Spānija, Portugāle. Taču Latvijas valdības politika, kas bija virzīta uz sabalansētu budžetu, ir novedusi pie tā, ka mēs esam viena no straujākas attīstības valstīm Eiropā,» sacīja J. Reirs. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka valdība nākamgad joprojām ignorē pensionārus un negrasās indeksēt pensijas. Nacionālā apvienība nepiekrīt valdības redzējumam par demogrāfijas problēmu risināšanai atvēlamo finansējumu. Apvienība VL!-TB/LNNK, lai arī būdama valdības spēks, tomēr ir ultimatīvi iestājusies, ka nākamgad dzimstības veicināšanai papildus nepieciešami vēl vismaz apmēram 16 miljoni latu. Ceturtdien Vienotības līderis J. Reirs no Saeimas tribīnes gan mēģināja kolēģus uzrunāt, apliecinot, ka demogrāfija ir nākamā gada prioritāte. Tomēr nacionāļi vēlas panākt budžetā ieplānoto pasākumu auditu un neveiksmīgāko iniciatīvu aizstāšanu ar viņu priekšlikumiem. Gan J. Reirs, gan NA Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Raivis Dzintars izteica cerību, ka demogrāfijas jautājuma dēļ valdība nekritīs, jo pirmais solis kompromisu virzienā jau ir.