Valsts budžeta deficīts pērn bijis 3,5% no IKP

Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2011.gadā sasniedza 494,1 miljonu latu jeb 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds - 6,028 miljardus latu jeb 42,6% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par 2011.gadu uzrādīja vispārējās valdības budžeta deficītu 444,9 miljonu latu jeb 3,2% apmērā no IKP, budžeta deficīts, kas aprēķināts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas "EKS’ 95" metodoloģiskajām prasībām, ir par 49,2 miljoniem latu jeb 0,3% no IKP lielāks.

Būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ar deficīta palielinājumu ir valdības ieguldījumi finanšu iestādēs un uzņēmumos, kas izraisīja korekciju par 139,5 miljoniem latu jeb 1% no IKP un uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilance, kas izraisīja korekciju par 43,7 miljoniem latu jeb 0,3% no IKP.

Tāpat veikta korekcija par Latvijas Olimpiskajai komitejai piešķirto valsts budžeta dotāciju izlietojumu valsts galvoto aizdevumu atmaksai - par 23,7 miljoniem latu jeb 0,2% no IKP, korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem - par 20,8 miljoniem latu jeb 0,1% no IKP, korekcijas prasībām pret debitoriem - par 18 miljoniem latu jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir arī veiktas korekcijas ar deficīta samazinājumu - ES fondu apguves uzskaites korekcijas - par 139,6 miljoniem latu jeb 1% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi - par 39,7 miljoniem latu jeb 0,3% no IKP un korekcija par iepriekšējos gados biodegvielas ražotājiem neizmaksāto atbalstu - par 20 miljoniem latu jeb 0,1% no IKP.

2012.gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī Rīgas domes dati.

ES Statistikas birojs "Eurostat" ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2012.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem nāks klajā 23.aprīlī.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais