FM: valsts budžeta izdevumi pērnā gada nogalē pieauga lēnāk nekā iepriekšējos gados

Lai arī valsts budžeta izdevumi 2011.gada pēdējos mēnešos palielinājās, to kāpums bija lēnāks, nekā novērots iepriekšējos gados, aģentūrai BNS pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš informēja, ka kopumā pērn valsts budžeta izdevumi bija par 163,1 miljonu latu jeb 3,4% mazāki, nekā plānots, veidojot 4,592 miljardus latu.

Jarockis uzsvēra, ka ekonomiskās aktivitātes pieaugums un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi, kā arī budžeta izdevumu izlietošanas disciplīnas stiprināšana pagājušajā gadā sekmēja fiskālās situācijas uzlabošanos. Tā dēļ centrālās valdības budžeta deficīts 2011.gadā bija 426,8 miljoni latu, kas ir par 486,3 miljoniem latu jeb 53,3% mazāk salīdzinājumā ar 2010.gadu un par 66,8 miljoniem latu jeb 13,5% mazāk, salīdzinot ar likumā par valsts budžetu 2011.gadam apstiprināto.

Vienlaicīgi FM norādīja, ka oficiālie dati par 2011.gada konsolidētā kopbudžeta deficīta apmēru un provizoriskie aprēķini vispārējās valdības budžeta deficītam atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, pēc kuras tiek vērtēti Māstrihtas kritēriji, būs pieejami janvāra beigās.

Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts budžeta kopējie ieņēmumi 2011.gadā bija 4,165 miljardi latu, kas ir par 96,3 miljoniem latu jeb 2,3% mazāk, nekā iepriekš plānots, un FM to izskaidroja ar zemākiem ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta iestāžu pašu ieņēmumiem. "Taču ieņēmumu neizpildi daļēji kompensēja ļoti laba nodokļu ieņēmumu izpilde un nelieli virsplāna nenodokļu ieņēmumi," piebilda Jarockis.

Saskaņā ar viņa teikto nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2011.gadam joprojām bija augstāki nekā 2010.gadā, taču attiecībā pret decembra plānu kopējo nodokļu ieņēmumu neizpildi decembrī ietekmēja zemāki atsevišķu nodokļu ieņēmumi. "Salīdzinājumā ar 2010.gada datiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par 16,2%, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5,1% un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) – par 75,1%," informēja FM pārstāvis. Attiecībā pret decembrī plānotajiem nodokļu ieņēmumiem akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpilde pārsniedza plānoto par 8,5% un UIN – 2,2 reizes, savukārt PVN ieņēmumi sasniedza tikai 71,3% no plānotā, ņemot vērā lielākas šā nodokļa atmaksas.

Jarockis informēja, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos 2011.gadā savukārt saņemts nedaudz vairāk par plānoto, bet salīdzinājumā ar 2010.gada apmēru tie samazinājās. "Šie ieņēmumi tika plānoti mazākā apmērā saistībā ar izmaiņām klasifikācijā, transportlīdzekļu ikgadējo nodevu pārceļot uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pozīciju, kā arī netika saņemti sākotnēji plānotie līdzekļi 26,5 miljonu latu apmērā no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības. Turpretī atsevišķās nenodokļu ieņēmumu pozīcijās saņemto līdzekļu apmērs pat pārsniedza plānoto, piemēram, procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem un pārējie nenodokļu ieņēmumi. Attiecībā uz ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, to apmērs 2011.gadā bija lielāks salīdzinājumā ar 2010.gadu, taču ieņēmumu apmērs nesasniedza plānoto," viņš klāstīja.

Neskatoties uz valsts budžeta kopējo izdevumu samazināšanos 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu, tostarp lielajās izdevumu pozīcijās – subsīdijas un dotācijas, valsts budžeta transferti, kapitālie izdevumi valsts pamatbudžetā pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga – par 113,8 miljoniem latu jeb 51,8%, atzina FM pārstāvis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas jau iepriekš tika skaidrots ar aktīvāku Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, pieaugot maksājumiem par faktiski veiktajiem darbiem. "Savukārt decembrī lielāku deficīta apmēru pamatā noteica valsts pamatbudžeta izdevumu palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem," pavēstīja Jarockis. Līdzīgi kā 2011.gada novembrī, arī decembrī saistībā ar ES fondu apguvi pieauga izdevumi subsīdijām un dotācijām, un, salīdzinot ar novembri, tie bija par 63,3 miljoniem latu jeb 58% lielāki, sasniedzot 172,5 miljonus latu, viņš norādīja. Kapitālie izdevumi decembrī pieauga par 47,7 miljoniem latu jeb 2,7 reizēm, veidojot 76,6 miljonus latu.

Sociālās apdrošināšanas budžetā pagājušajā gadā deficīts saglabājās salīdzinoši zems un gada beigās veidoja 124,5 miljonus latu, kas ir par 212,7 miljoniem latu jeb 63% mazāk nekā 2010.gadā. "Šā budžeta labākas izpildes pamatā bija augstāki ieņēmumi gan salīdzinājumā ar 2010.gadu, gan salīdzinājumā ar plānoto. Ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos, būtiski saruka izdevumi, kas saistīti ar bezdarbnieku pabalstu izmaksu," paskaidroja Jarockis.

Jau vēstīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts 2011.gadā bija 426,8 miljoni latu jeb apmēram 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pērn decembrī valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts sasniedza 234,2 miljonus latu saskaņā ar naudas plūsmas uzskaiti, kas ir daudz mazāks nekā 2010.gada decembrī. 2010.gada decembrī deficīts bija 388,2 miljonu latu apmērā.

Līdz ar aprīļa vidū Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem šā gada valsts budžetā ieņēmumi apstiprināti 4,261 miljarda latu apmērā, kas ir par 107 miljoniem latu vairāk, nekā plānots iepriekš, bet izdevumi – 4,755 miljardu latu apmērā, kas ir par 27 miljoniem latu vairāk, nekā sākotnēji apstiprinātajā budžeta likumā.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais