Vladimira Antonova tēvs baņķieris Aleksandrs Antonovs var atskaitīties par katru latu, eiro vai dolāru, par kuriem tiek pārmests, ka tā ir no "Latvijas Krājbankas" (LK) izvesta nauda.
To Antonovs norādījis otrdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena". "Bankas organisms ir uzbūvēts tā, ka bez pēdām izzagt no tās naudu – vēl jo vairāk summas, kas tika sauktas, ir nereāli," uzsvēra banķieris.
Viņš stāstīja, ka LK problēmas radīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" finansēšana. "Varu pateikt, no kā tas sākās, jo tika veikti noteikti soļi, kurus var vērtēt kā prudenciālo prasību pārkāpumu. 2008. gada krīzes fonā, kad bija cietusi visas banku sistēmas likviditāte un arī LK, vienlaikus notika procesi, kas ir saistīti ar lielu sistēmveidojošu uzņēmumu darbību, piemēram, "airBaltic". Kompānija "airBaltic" tolaik atradās ļoti intensīvas – pareizāk gan būtu teikt ekstensīvas – attīstības posmā. Uz līzinga tika pirktas lidmašīnas, tika palielināts personāls, "airBaltic" apguva jaunus maršrutus. Vienlaikus kompānija līdz zināmai pakāpei darbojās kā diskaunters. Proti, lai piesaistītu pasažieru plūsmu, biļetes tika tirgotas ārkārtīgi lēti, kas radīja operacionālus zaudējumus. Mēs to sapratām, jo pie mums vērsās ar piedāvājumiem kreditēt šo kompāniju. Cik es to zinu, mēs neizrādījām īpašu entuziasmu tūlīt kreditēt. Taču tajā laikā Latvijā tolaik pietiekami autoritatīvu cilvēku darbību rezultātā mēs bijām spiesti sākt "airBaltic" kreditēšanu, jo bažījāmies, ka no bankas tiks izņemti nozīmīga apjoma depozīti, kas krīzes laikā nebūtu labi. Turklāt kredīta apjoma summa nemitīgi auga, jo vajadzēja kompensēt operacionālos zaudējumus, vajadzēja fondēt kompānijas attīstību. Mēs atdūrāmies pret normatīvu, kas ierobežoja apjomu vienam aizņēmējam. Turklāt regulators, saprotot, ka mēs finansējam aizņēmēju, kura finansiālais stāvoklis nav sevišķi labs, bankai lika izveidot papildu rezerves. Bet tas nozīmē vēl vairāk samazināt bankas kapitālu, kas draudēja ar to, ka mēs nokristu līdz līmenim, kad tiek pārkāpts kapitāla pietiekamības normatīvs. Vērsāmies pie regulatora, lai uz mums attiecina īpašu politiku, ņemot vērā mūsu bankas attiecības ar tādu sistēmveidojušu aizņēmēju, kāds ir "airBaltic". Taču sapratni neradām. Vēl vairāk, mums pateica, ja turpināsim vēl vairāk kreditēt "airBaltic", bankas darbībai tiks uzlikti ierobežojumi. Rezultātā bijām spiesti "airBaltic" finansēt no cita avota, bet ar bankas naudu. Tas ir – mēs veicām fiduciāros darījumus, kuri galarezultātā atgriezās "airBaltic" bilancē, bet no citiem avotiem, citiem aizņēmējiem. Ārpusbankas aizdevējiem, bet tā bija bankas nauda. Lūk, šo naudu tagad uzskata par izvestu no bankus. Tika palielinātas banku pamatkapitāla prasības, un mēs pēc šādas pašas shēmas palielinājām arī bankas kapitālu, lai mums būtu iespēja ievērot normatīvus," stāstīja Antonovs.
Viņš piebilda, ka šādi darījumi atsevišķās valstīs ir atļauti likumdošanā. "Šveicē fiduciārie darījumi nav nekas nosodāms, un bankas tādā veidā pelna. Citās valstīs, kurās regulācija ir stingrāka, tie nav atļauti," teica banķieris.
Viņš piekrita, ka, tā kā LK ir reģistrēta Latvijā, šādi darījumi pārkāpj Latvijas likumdošanu. "Jā, šeit, bez šaubām, ir noticis prudenciālo prasību pārkāpums. Bet saprotiet, ko gan mums nozīmētu "airBaltic" krahs? Kredītos bija izsniegta nozīmīga summa, kas pēc būtībā līdzinās bankas kapitālam. "airBaltic" krahs nozīmētu vajadzību izveidot 100% rezerves. Tas nozīmē, ka bankas kapitāls automātiski nokrīt līdz nullei, kas savukārt nozīmē automātisku licences zaudēšanu. Mēs to nevarējām pieļaut. 2008./2009. gada pasaules likviditātes krīze iebelza arī mums. Mēs ar saviem aktīviem atradāmies trijās valstīs – Krievijā "Investbank", Lietuvā "Snoras", kas bija mūsu pati lielākā banka, un Latvijā LK. Visas trīs bankas sajuta likviditātes krīzi. Bet visvairāk cieta "Investbank". Krievijā pretēji visam gaidītajam valdīja īsta likviditātes bakhanālija. Cilvēki ņēma naudu ārā, sabruka nopietnas bankas. Mēs visiem spēkiem centāmies saglabāt likviditāti. Krievijas kompānijas, īpaši no izejvielu nozares, aktīvi atradās gan "Snoras", gan LK. Tās nosacīti skaitījās ofšoru kompānijas, jo atradās ofšoru jurisdikcijā, taču tajās bija skaidri redzami beneficiāriji, neviens neko neslēpa. Šo kompāniju nauda, pateicoties mana dēla darbībai, bija uzticēta mums. Viņš ir personiski pazīstams ar šo kompāniju īpašniekiem, augstākajiem vadītājiem. Viņi viņam uzticas. Šī nauda pašā krīzes pīķa stundā tika izvietota LK un "Snoras", bet pamatā LK. Tieši ar šo naudu mēs turējām visu savu banku likviditāti. Un noturējām – mēs pārdzīvojām krīzi. Bet radās mūsu Krievijas bankas "Investbank" parāds LK. Tas saglabājās kādu laiku, bet pakāpeniski mazinājās, līdz sasniedza 13,6 miljonus eiro un sešus miljonus dolāru LK apturēšanas brīdī. Ja viss notiktu tā, kā tas bija pirms LK darbības apturēšanas, nākamā gada pirmajā pusgadā šī nauda būtu atgriezta, parāds dzēsts. Bet, redziet, arī šāda nauda tagad skaitās izvesta," stāstīja Antonovs.
"Ja savilktu bilanci, mēs varam atskaitīties par katru latu, eiro vai dolāru, par kuriem mums tagad pārmet, ka tā ir izvesta nauda," uzsvēra banķieris.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.