Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība: Valsts uzņēmumu pārdošana – bīstams solis

LBAS vērš uzmanību, ka tas attiektos arī uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.

LBAS īpaši uzsver, ka nedrīkst pieļaut privatizācijas aizlieguma atcelšanu tām kapitālsabiedrībām, kam tas noteikts normatīvajos aktos.

LBAS norāda, ka AS "Latvenergo", AS "Augstspriegumu tīkls", VAS "Latvijas pasts", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un AS "Latvijas valsts meži" ir stratēģiskas nozīmes kapitālsabiedrības, kas pilda ne tikai ekonomikas funkcijas, bet vienlaikus arī sociālās un drošības funkcijas.

LBAS uzsver, ka izmaiņas regulējumā, kas nosaka aizliegumu minēto kapitālsabiedrību daļu atsavināšanai publiskajā piedāvājumā, veidotu riskus kapitālsabiedrībās, kuru būtiskākie uzdevumi ir nodrošināt energoapgādi, drošību, mobilitāti, komunikācijas, valsts dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, sociālo funkciju izpildi, kā arī vides aizsardzības funkcijas. LBAS ieskatā ilgtermiņā var tikai zaudēt no šo kapitālsabiedrību daļu privatizācijas.

Īstermiņa finanšu ieguvumi, kas pamatojami ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem ar mērķi samazināt valsts bruto parādu un novērst deficīta veidošanos budžeta izpildē pret iepriekšējā termiņā noteiktajām prognozēm un vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu saistību izpildi, ilgtermiņā veido riskus Latvijas valstij stratēģiski svarīgu kapitālsabiedrību pārvaldībā, kā arī atver ceļu turpmākai stratēģisko uzņēmumu privatizācijai, savu pozīciju pauž LBAS.

Arī FM ziņojumā atspoguļotais ekonomisko ieguvumu un risku novērtējums nav viennozīmīgs un vērtējams kā vēlamais scenārijs, norāda LBAS. Vērtējot ilgtermiņa zaudējumus par ieņēmumiem no kapitālsabiedrību dividendēm pret īstermiņa ieguvumiem no kapitālsabiedrību daļu atsavināšanas publiskā piedāvājumā, nav viennozīmīgi prognozējams, ka ieguvumi būtiski attaisnos zaudējumus ilgtermiņa perspektīvā, uzskata LBAS.

LBAS ieskatā finansiālā kapacitāte iegādāties akcijas sākotnējos publiskajos piedāvājumos primāri būtu starptautiskajiem investoriem, nevis Latvijas investoriem vai kapitāla tirgus dalībniekiem. LBAS uzsver, ka starptautisko investoru intereses nav saistāmas ar Latvijas nacionālajām interesēm, bet tikai ar peļņas gūšanu, tādējādi atkārtoti izceļot stratēģiski svarīgu kapitālsabiedrību pārvaldības risku.

Eiropas mežu apsaimniekošanas politika balstās uz to, ka valsts meži nav pakļaujami tirgus mehānismiem. LBAS norāda, ka tie ir kopējs sabiedrības resurss. LBAS pievienojas Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrības (EPSU) paustajam viedokli, ka dabas resursiem un to pārvaldībai ir jābūt sabiedrības kontrolē. Privatizācija rada riskus ne tikai nodarbinātībai un darba tiesībām, bet arī pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai. Tāpēc nav pieļaujama "Latvijas valsts mežu" daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā, uzsver LBAS.

LBAS atgādina, ka Baltajā grāmatā Eiropas Komisija norāda uz pēdējo desmitu gadu laikā nepietiekamajām investīcijām aizsardzībā, kas novedis pie tā, ka esošās aizsardzības spējas nespētu pietiekami atturēt no pilna mēroga iebrukuma Eiropā. LBAS vēlas uzsvērt, ka enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrības nodrošina kritiskās infrastruktūras sekmīgu darbību un pēc būtības ir valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, tās ir pašpietiekamas, strādā efektīvi un ar peļņu, un to darbības nodrošināšanai netiek prasīta nauda no valsts budžeta.

LBAS uzsver, ka tieši pretēji - "Latvenergo" katru gadu valsts budžetā kopumā iemaksā vairākus simtus miljonu eiro dividendēs un vairākus desmitus miljonu eiro nodokļos. LBAS norāda, ka Latvijas energosistēma ir sinhronizēta ar kontinentālo Eiropu, mūsu enerģētiskās sistēmas ir savienotas, drošība Latvijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumos ir ļoti būtiska un no tās ir atkarīga visas Eiropas enerģētiskā drošība. Turklāt LBAS norāda, ka "Latvenergo" gadījumā ETUC un arodbiedrību pārstāvniecības visās Eiropas dalībvalstīs ir izstrādājušas rezolūciju, kuras ietvaros pieeja elektroenerģijas pakalpojumiem mūsdienu sabiedrībā un dzīves apstākļos ir atzīstama par cilvēktiesību.

Tāpat LBAS skaidro, ka argumenti par efektivitātes uzlabošanu enerģētikas nozares valsts kapitālsabiedrībās ar privātā investora piesaisti nav faktos pamatoti, jo, piemēram, 2024.gadā "Latvenergo" koncernā bija lielākā EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) un mazākais darbinieku skaits starp Baltijas valstu lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem.

Latvijā jau šobrīd ir uzskatāms piemērs stratēģiski nozīmīgu kapitālsabiedrību pārvaldības riskiem, ja akcionāru intereses nesakrīt ar valsts interesēm, skaidro LBAS. Kopš 2013.gada ir notikušas pārrunas par SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošanu ar mērķi padarīt efektīvāku sakaru nodrošināšanu Latvijā.

Neskatoties uz atšķirīgo iesaistīto pušu nostāju par minēto uzņēmumu apvienošanu, starptautiskā akcionāra "Telia" līdzdalība kapitālsabiedrībās būtiski ietekmē šo lēmumu pieņemšanu un izsvēršanos par "Telia" daļu apmēru uzņēmumu apvienošanas gadījumā, norāda LBAS. Pēc šobrīd publiski pieejamās informācijas, lai Latvijas valsts spētu sasniegt uzstādītos mērķus, LMT un "Tet" izpirkšana izmaksātu ap 550-600 miljoniem eiro.

Tādējādi LBAS iebilst pret valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem, atsavinot publiskajā piedāvājumā valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, līdz 2029.gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums.'

Jau ziņots, ka FM pēc visu iesniegto iebildumu saņemšanas un apspriešanas vērtēs vai ir nepieciešams turpmākajā saskaņošanas gaitā papildināt un precizēt informatīvo ziņojumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas akciju sākotnējam publiskam piedāvājumam.

FM atgādina, ka ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" ir apskatīta turpmākā rīcība valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, ņemot vērā Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts līdzdalības pārvērtēšanu arī tām kapitālsabiedrībām, kurām šobrīd noteikts daļu atsavināšanas aizliegums.

FM uzsver, ka tikai pēc šo Valsts kancelejas izstrādāto grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā būs iespējams noteikt turpmāko rīcību, tostarp kurām no šīm sabiedrībām veicama līdzdalības pārvērtēšana un mazākuma daļas atsavināšana, īstenojot sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Jau vēstīts, ka Saeimas opozīcijas partijas - Apvienotais saraksts, "Latvija pirmajā vietā", Nacionālā apvienība un "Stabilitātei" neatbalsta FM priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

Tāpat koalīcijas partija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pauda, ka kategoriski iebilst FM ierosinājumiem attiecībā uz valsts uzņēmumu daļēju pārdošanu un norādīja, ka aicinās finanšu ministru tuvākajā laikā nākt klajā ar savu skaidrojumu ZZS un sabiedrībai.

ZZS paziņojumā paudusi, ka kategoriski iebilst pret FM ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem - AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži".

Tāpat arī kokrūpnieku organizācijas paudušas iebildumus par iespējamu "Latvijas valsts mežu" daļas pārdošanu biržā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš žurnālistiem pauda, ka diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt.

FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam".

Ziņojumā spriests - dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.