Pirmdien notiks valdības ārkārtas sēde, kurā iecerēts apstiprināt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2012.-2014.gadam, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.
Otrdien, 6.decembrī, budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus finanšu ministrs Andris Vilks iesniegts Saeimā.
Paredzēts, ka 2012.gada valsts budžeta projektu Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs trešdien, 7.decembrī, bet pirmajā lasījumā Saeimas plenārsēdē to iecerēts izskatīt ceturtdien, 8.decembrī.
Finanšu ministrs Andris Vilks iepriekš intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja, ka nākamā gada valsts budžets 6.decembrī tiks iesniegts Saeimā un tuvākajās dienās arī tiks panākta vienošanās ar aizdevējiem, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu.
"Ar aizdevējiem mēs runājam, un viņi ar izpratni uztver pēdējos, teiksim tā, izaicinājumus, kas ir "Latvijas Krājbanka", varbūt "airBaltic". Līdz ar to mēs nākamā gada budžetu turpinām virzīt esošo lēmumu kontekstā. Gan mūs, gan aizdevējus interesē, lai nākamajā gadā budžeta deficīts nepārsniedz 2,5% no iekšzemes kopprodukta," uzsvēra finanšu ministrs.
Pēc Vilka paustā, vienošanās noslēgšana ar aizdevējiem ir tuvāko dienu jautājums. "Mums ir jāatrod abām pusēm pieņemamākais variants, lai viņiem nākamgad nebūtu bažu un interpretācijas par kaut kādiem notikumiem un skaitļiem. Mēs tagad vairs nevaram paspēt kaut ko vēl panākt ar konsolidāciju. Turklāt tas nav nepieciešams. Lielākās problēmas un tēriņi ir šā gada budžetā, nevis nākamgad. Mēs garantijas par "Latvijas Krājbankas" depozītiem maksājam šogad, arī "airBaltic" ieguldījumi, visticamāk, tiks veikti šogad," klāstīja finanšu ministrs.
"Mums ir jāatrod formulējumi par "Latvijas Krājbanku" un "airBaltic", jo par citām jomām lielu izmaiņu nebūs. Kas attiecas uz "airBaltic", tad šis jautājums nav nekas jauns arī aizdevējiem, jo viņiem visu laiku bija bažas par privāto akcionāru spēju ieguldīt uzņēmumā. "Latvijas Krājbanka" šo procesu paātrināja un ieviesa arī skaidrību. Tomēr tas viss kopā vēl prasa korektus formulējumus," par sarunu gaitu ar aizdevējiem pastāstīja Vilks.
Jau ziņots, ka valdība 15.novembrī apstiprināja nākamā gada budžeta papildu konsolidācijas pasākumus 29 miljonu latu apmērā, kas piedāvāti izvērtēšanai starptautiskajiem aizdevējiem. Kopumā nākamā gada budžetā valdība paredzējusi konsolidācijas pasākumus 156 miljonu latu apmērā.
Latvija starptautiskā aizdevuma programmu plāno pabeigt 22.decembrī.