Valsts budžetā ir lieli robi

Ieņēmumi sarukuši, un gandrīz puse no gada deficīta jau izsmelta – tādi ir valsts budžeta izpildes rezultāti šā gada 1. ceturksnī.

Finanšu ministrija informē par valsts ieņēmumiem un izdevumiem šā gada 1. ceturksnī: iekasēti 837,5 miljoni latu, izdoti 1,08 miljardi latu un valsts budžetā veidojies 240 miljonus latu liels finansiālais deficīts, kas jau tuvojas pusei no visam gadam atļautā budžeta deficīta.

Salīdzinot vienu un to pašu laika posmu šajā un iepriekšējā gadā, kaut kur pazuduši izrādās 837,5–954,7= –117,2 miljoni latu.

Likumsakarīgs rezultāts ieņēmumu kritumam ir tāds, ka 1. ceturkšņa deficīta 240 miljoni tuvojas pusei no visam gadam atļautā deficīta 583 miljoniem; labi, nav tā puse, bet tomēr tālu virs 1/4 daļas, kā tas šķiet normāli, jo gadam tomēr ir četri ceturkšņi.

Ko valdība darīs nākamās ziemas sākumā, kad gada pēdējie mēneši valstij būtu jāpavada ar reālu bezdeficīta budžetu? Pagaidām valsts un pašvaldību iestādes dzīvo ar cerību uz pērnā gada beigu atkārtošanos. Proti, valdība decembrī iztērēja 726 miljonus latu, ar kuriem dzēsa vismaz daļu no parādiem, kādus bija uzkrājušas valsts iestādes, pašvaldības un valsts pasūtījumus pildoši uzņēmumi. Lielākā daļa šo miljonu bija aizlienēta nauda, kas palielināja 2010. gada budžeta deficītu no likumā atļautajiem 524 miljoniem līdz 917 miljoniem. Līdz ar to valsts finansētās iestādes un/vai programmas turpina pastāvēt un krāt jaunus parādus. Vismaz publiski valdība izvairās apstiprināt, ka šos parādus apmaksās. «Budžeta deficītam šogad jābūt 4,2% no iekšzemes kopprodukta,» vakar Neatkarīgajai teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Ja tā, tad valdība nevarēs palikt parādā gandrīz miljardu latu, kas tiek uzskatīts par 7,6% no IKP. Līdz ar to atkārtojas tas pats jautājums, kurus mēnešus un kā valdība šogad pavadīs ar bezdeficīta budžetu. V. Dombrovskis kā parasti atsaucās uz Finanšu ministrijas spēju vadīt un finansēt valsts parāda pieaugumu.

«Valsts budžeta izpildes pirmā ceturkšņa rezultāti ir vērtējami ar piesardzīgu optimismu – tie mums ir ļāvuši palielināt 2011. gada valsts budžeta grozījumos nodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī apliecina, ka ekonomikā ir atsākusies augšupeja,» skaitļus komentē finanšu ministrs Andris Vilks. Viņa teiktais izraisa neizpratni, tiklīdz šā gada 1. ceturkšņa rezultāti tiek salīdzināti ar pagājušā gada 1. ceturksni un straujo deficīta limita izsmelšanu.

Salīdzinot vienu un to pašu laika posmu šajā un iepriekšējā gadā, kaut kur pazuduši izrādās 837,5–954,7= –117,2 miljoni latu. Tas ir pārsteidzoši triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, kopš šā gada sākuma valsts ir noteikusi augstākas nodokļu un nodevu likmes un/vai skarbāku naudas ievākšanas kārtību pārdesmit pozīcijās.

Otrkārt, valdības politika ir izraisījusi inflācijas lēcienu. Patērētāju cenas šā gada 1. ceturksnī ir pārsniegušas pagājušā gada 1. ceturkšņa līmeni, bet valsts taču iekasē procentus no katra darījuma. Jo vairāk lata pirktspēja krīt attiecībā pret precēm un pakalpojumiem, jo vairāk mazvērtīgu latu jānonāk Valsts kasē.

Centrālā statistikas pārvalde uzrāda cenu indeksa pieaugumu no 136–137 punktiem pagājušā gada pirmajos mēnešos līdz 141–143 punktiem šogad.

Treškārt, visas valsts amatpersonas kā vienā balsī atkārto to pašu, kas te jau rakstīts ar atsauci uz A. Vilku: «ekonomikā ir atsākusies augšupeja, ekonomikā ir atsākusies augšupeja, ekonomikā ir atsākusies augšupeja...»

CSP vēl rēķina šā gada 1. ceturkšņa iekšzemes kopproduktu, bet pagājušā gada pēdējiem diviem ceturkšņiem tika aprēķināts IKP pieaugums attiecībā pret 2009. gada otro pusi. No amatpersonu teiktā izriet, ka šā gada 1. ceturkšņa IKP ir jābūt lielākam par pagājušā gada 1. ceturkšņa IKP, kas atkal nozīmētu lielākus ienākumus valstij.

Finanšu ministrija atbildēja Neatkarīgajai, ka visi šie apstākļi patiešām ir palielinājuši valsts nodokļu ieņēmumus, bet tikai par 1,8 miljoniem latu pamatbudžetā un 21,7 miljoniem latu sociālajā budžetā. Šogad valsts 1. ceturksnī saņēmusi par 88,5 miljoniem latu mazāku ārvalstu finanšu palīdzību un par 38,3 miljoniem latu mazākus nenodokļu ieņēmumus. Piemēram, pagājušā gada 1. ceturksnī valsts sekmīgi pārdevusi siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības par 23,6 miljoniem latu, bet šādu gaisa tirdzniecību nevar turpināt neierobežoti.

Valsts ieņēmumu dienests piebilst, ka februārī veicis rekordlielu pievienotās vērtības nodokļa atmaksu uzņēmējiem. Šogad februārī VID atmaksājis 72 miljonus, bet pagājušā gada februārī – 37 miljonus. Turpmākajos mēnešos VID atmaksās mazāk, un tas tiks atspoguļots kā lielāki ieņēmumi.

Skaidrojums par naudas nesaņemšanu neaizvieto naudu, ko valsts pagājušogad varēja laist apgrozībā un nodrošināt gan pieklājīgu attiecību starp ieņēmumiem un izdevumiem, gan ekonomisko aktivitāti. Valsts izdevumu sarukums salīdzinātajos laika posmos no 1,13 miljardiem latu pērn līdz 1,08 miljardiem šogad izraisīs tālākas sekas. Latvijā nevis valsts ieņēmumi diktē valsts izdevumus, bet gan aizlienētas naudas izdevumi daļēji notur ieņēmumu apjomu. Naudu gan var aizvietot (vismaz mēģināt aizvietot) ar labiem vārdiem, kā to darīja Ekonomikas ministrija atbildē uz Neatkarīgās jautājumu par ekonomikas izredzēm līdz ar budžeta deficīta izsmelšanu: «Par ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu jāuzsver, ka šobrīd tiek īstenota virkne aktivitāšu un atbalsta programmu, kas vērstas uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, jaunu uzņēmumu veidošanos un līdz ar to jaunu darba vietu rašanos.»

Aina kļūst vēl bēdīgāka, atceroties par 726 miljonu latu iztērēšanu decembrī. Pagājušā decembra tēriņi bija par 176 miljoniem lielāki nekā 2009. gada decembrī, kam sekoja valsts ieņēmumi 2010. gada 1. ceturksnī. Ja pagājušā gada beigās valsts iztērēja vairāk un šogad atpakaļ nedabūja proporcionāli vairāk, tad kaut kur pastāv jaudīgs kanāls naudas aizplūdei citā virzienā.

Likumsakarīgs rezultāts ieņēmumu kritumam ir tāds, ka 1. ceturkšņa deficīta 240 miljoni tuvojas pusei no visam gadam atļautā deficīta 583 miljoniem; labi, nav tā puse, bet tomēr tālu virs 1/4 daļas, kā tas šķiet normāli, jo gadam ir četri ceturkšņi. Tagad iestādes var norādīt uz saviem papildu tēriņiem sakarā ar auksto ziemu, bet jāseko taču ceļu savešanai kārtībā pavasarī, dažādiem būvdarbiem vasarā un apkures sezonas sākumam šā gada beigās. Ja valdība naudu tērēs līdzīgi kā 1. ceturksnī, septembrī vai oktobrī valstij būtu jāpāriet uz reālu bezdeficīta budžetu, kas nozīmētu arī to, ka centralizētās apkures sezona Latvijā nesāktos.

Latvijas valdība cer uz kreditoru atļauju gada beigās parādu palielināt uz tās naudas rēķina, kas jau aizdota Latvijai ar nosacījumu, ka naudu drīkst iztērēt tikai un vienīgi banku glābšanai. Kopš pagājušā gada beigām šķiet, ka neviena komercbanka Latvijā izputēt negrasās. Vakar V. Dombrovskis stāstīja, ka kreditori atļaušot lielu daļu no bankām rezervētā pusmiljarda latu novirzīt valsts parādu segšanai apmaiņā pret plānu, kā valsts tiks vaļā no bankas Citadele.

***

VIEDOKLIS

Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists:

– Ir jānošķir nodokļu ieņēmumi no ārvalstu palīdzības apjoma svārstībām. Ietekmē uz nodokļu ieņēmumiem citi faktori netiek līdzi iekšzemes pieprasījuma kritumam, kas ieņēmumus samazina. Mājsaimniecību sadaļā pieprasījumu neitralizē nodokļu un inflācijas kāpums, kā arī emigrācija – mājsaimniecību skaita samazināšanās. Uzņēmumiem nauda ir, bet nenoteiktība par valdības pasākumiem budžeta konsolidācijai attur no investīcijām.