Valdība apstiprina klimata fonda plānu par gandrīz 600 miljoniem eiro
Valdība otrdien apstiprināja Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032.gadam, kas paredz finansējumu 595,813 miljonu eiro apmērā.
Tostarp 446,86 miljonu eiro finansējums paredzēts no Eiropas Savienības (ES) Sociālā klimata fonda, bet 148,953 miljoni eiro būs nacionālais līdzfinansējums.
Sociālā klimata fonds veidots, lai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un palīdzētu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.
Sociālā klimata plānā paredzētas darbības divās jomās - ēku sektorā un transporta sektorā. Tostarp no Sociālā klimata fonda finansējuma ēku sektoram paredzēts finansējums 61,1% apmērā, bet transporta sektoram - 36,4%. Vēl 2,5% paredzēti tehniskajai palīdzībai.
Transporta sektorā ieplānots atbalsts autotransportam pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos, atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām. Tāpat paredzēta mikromobilitātes attīstība, piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās un atbalsts bateriju elektrovilcieniem.
Transporta sektoram plāna darbības periodā paredzēts finansējums 216,778 miljonu eiro apmērā. Tai skaitā 162,283 miljoni eiro plānoti no Sociālā klimata fonda, bet 54,194 miljoni eiro būs nacionālais finansējums.
Savukārt ēku sektorā ieplānota daudzdzīvokļu ēku atjaunošana, atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai, kā arī energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.
Šim sektoram no 2026. līdz 2032.gadam paredzēts finansējums 363,14 miljonu eiro apmērā, tostarp 273,105 miljoni eiro būs Sociālā klimata fonda finansējums, bet 91,035 miljoni eiro - nacionālais līdzfinansējums.
Tehniskajai palīdzībai no 2026.gada līdz 2032.gadam plānoti 14,895 miljoni eiro.
Ministru kabineta (MK) rīkojumā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) noteikta par atbildīgo institūciju plāna iesniegšanā un saskaņošanā ar Eiropas Komisiju (EK), kā arī turpmākā plāna izpildes koordinēšanā un pārraudzībā.
Savukārt Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai uzdots pēc KEM lūguma iesaistīties plāna precizēšanā līdz EK pozitīvam novērtējumam par KEM iesniegto plānu.
Tāpat KEM uzdots līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par plāna administrēšanai un Sociālā klimata fonda vadības informācijas sistēmai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, paredzot resursu nodrošināšanu plāna tehniskās palīdzības finansējuma ietvaros.
Iepriekš KEM skaidroja, ka Latvijai ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti klimata pārmaiņu seku mazināšanai un ekonomikas virzībai uz klimatneitralitāti, kas ir domāti, lai veicinātu valsts konkurētspēju, samazinātu izmaksas, paaugstinātu produktivitāti un atbalstītu aktivitāti vietējā ekonomikā. Pārējā uz ilgtspējīgu tautsaimniecību, īpaši svarīgi ir nodrošināt atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, veidojot iekļaujošu un sociāli taisnīgu pārejas procesu.
Fonds ir jauns finanšu instruments, kas ES izveidots 2023.gadā. Latvijai pieejamais finansējuma apjoms ir 617 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu - 595,8 miljonus eiro - plānots iekļaut Sociālā klimata plānā, kamēr atlikusī daļa tiks novirzīta uz ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam pasākumiem, lai īstenotu pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektus.
Plāna ietvaros paredzēts sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, īstenojot pasākumus un investīcijas, piemēram, ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, ēku siltumapgādes sistēmu dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju mobilitātes paplašināšanā un transporta pieejamības palielināšanā.
