Valsts konsolidētā budžeta izdevumi pieaug, deficīts sasniedz 777,5 miljonus

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 5,451 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi - 6,228 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 777,5 miljonu eiro deficītu, informē Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.

Savukārt pirms gada aprīļa beigās Valsts konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 96 miljonu eiro apmērā.

FM norāda, ka šogad pirmajos četros mēnešos deficītu kopbudžetā lielā mērā ietekmēja deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā bija pārpalikums.

Ja pirms gada kopbudžeta ieņēmumi auga straujāk par izdevumiem, tad šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumu pieaugums bija straujāks, izdevumiem kopumā palielinoties par 620,4 miljoniem eiro jeb 11,1%.

Analizējot kopbudžeta izdevumus šogad pirmajos četros mēnešos, FM akcentē apjomīgas ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) investīcijas, tostarp Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 248,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 204 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, kā arī jaunā plānošanas perioda Kohēzijas politikas fondu projektiem maksājumi no valsts budžeta šogad pirmajos četros mēnešos bijuši par 59,2 miljoniem eiro lielāki nekā pirms gada, veidojot 198,2 miljonus eiro.

Vienlaikus "Rail Baltica" izdevumi 2025.gada pirmajos četros mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 73,2 miljonus eiro, kas ir par 42,7 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada.

Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumi noteica kopbudžeta izdevumus subsīdijām un dotācijām, kas šogad pirmajos četros mēnešos izlietoti 1,5 miljardu eiro apmērā, veidojot pieaugumu par 132,4 miljoniem eiro jeb 10% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

No tiem valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu projektu īstenošanai šogad pirmajos četros mēnešos bija par 132,8 miljoniem eiro lielāki nekā gadu iepriekš, tostarp atbalsta programmām daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības projektiem, industriālo parku izveidei reģionos, kā arī veselības aprūpes un glābšanas dienestu infrastruktūras modernizēšanai.

Tāpat intensīvāka ES fondu projektu īstenošana ietekmēja arī kopbudžeta kapitālos izdevumus, kas šogad pirmajos četros mēnešos bija 455,6 miljoni eiro un pieauga par 67,9 miljoniem eiro jeb 17,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, izdevumiem pamatā kāpjot pašvaldību budžetā, kas veidoja 115,4 miljonus eiro.

Lielākais izdevumu kāpums pašvaldību budžetā bija ES fondu projektu īstenošanai - par 31,5 miljoniem eiro, taču arī pamatfunkcijām šā gada četros mēnešos tērēts par 16,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

FM norāda, ka palielinājās izdevumi par transporta būvēm - par 25,8 miljoniem eiro, tostarp izdevumi Jāņa Čakstes gatves izbūvei, tāpat par 10,1 miljonu eiro lielāki izdevumi bija kapitālā remonta un rekonstrukcijas darbiem, bet par 9,2 miljoniem eiro - būvniecības projektiem.

Valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šogad pirmajos četros mēnešos auguši par 18,4 miljoniem eiro jeb 5,9%, sasniedzot 329,4 miljonus eiro, kur ES fondu projektu īstenošanai izdots par 49,3 miljoniem eiro vairāk, turpretī izdevumi pamatfunkcijām bija par 30,9 miljoniem eiro mazāki nekā pirmajos četros mēnešos pērn.

Kopbudžeta izdevumu pieaugums šogad pirmajos četros mēnešos saistāms arī ar aizsardzības izdevumiem, kur šā gada februārī veikts avansa maksājums 124,6 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei, tādējādi palielinot kopbudžeta izdevumus precēm un pakalpojumiem, norāda ministrijā, piebilstot, ka tie kopumā šogad pirmajos četros mēnešos bija 743,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 131,3 miljoniem eiro jeb 21,4% lielāki nekā pirms gada.

Šogad pirmajos četros mēnešos kopbudžeta izdevumi atlīdzībai veidoja gandrīz 1,3 miljardus eiro, kas bija par 85,4 miljoniem eiro jeb 7,1% lielāki nekā pirms gada.

Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai šogad pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,8%, kur izdevumu kāpums saistāms ar atalgojuma pieaugumu iekšlietu sektorā strādājošajiem, tostarp Valsts policijā strādājošajiem izdevumi atalgojumam bija par 11,6 miljoniem eiro lielāki, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā - par 6,2 miljoniem eiro un Valsts robežsardzei - par četriem miljoniem eiro lielāki.

Savukārt pašvaldību budžetā izdevumos atlīdzībai bija kāpums par 39,6 miljoniem eiro jeb 6,9%, kas lielā mērā ir saistāms ar izmaiņām minimālajā algā un lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kur no 2025.gada 1.janvāra par 2,6% palielināta minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem.

Arī atvasināto publisko personu budžetā šogad pirmajos četros mēnešos izdevumi atlīdzībai bija par 19,7 miljoniem eiro jeb 22,2% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 108,5 miljonus eiro.

Atlīdzības izdevumu pieaugums galvenokārt bija vērojams lielākajās universitātēs, palielinoties atalgojumam doktorantiem jaunā doktorantūras modeļa ietvaros, izveidojot tenūras profesoru amatus un tenūras profesoru grupas, kā arī tiek piesaistīti jauni zinātnes projekti, atlīdzību nodrošinot no projektu līdzekļiem, skaidro ministrijā.

FM norāda, ka šā gada maija svētku brīvdienas ieviesa korekcijas gan atlīdzības, gan pensiju izmaksāšanā, respektīvi, mēneša pirmajos datumos veicamās izmaksas tika izpildītas jau aprīļa beigās, kas ietekmēja atlīdzības un sociālo maksājumu izdevumu pieaugumu aprīlī un attiecīgi pirmajos četros mēnešos.

Aprīlī valsts speciālā budžeta izdevumiem vecuma pensijām pieaugot par 74,6 miljoniem eiro jeb 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, kopumā četros mēnešos izdevumi pieauga par 138,3 miljoniem eiro jeb 14%.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija ar piemaksu šā gada pirmajā ceturksnī bija 604,54 eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2024.gada atbilstošajā periodā, ko FM skaidro ar pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu no 2025.gada 1.janvāra.

Savukārt izdevumi slimības pabalstiem 2025.gada pirmajos četros mēnešos bijuši par 2,7 miljoniem eiro jeb 1,9% lielāki nekā pirms gada, šā gada pirmajā ceturksnī saņēmēju skaitam kopā darba negadījumu un slimības gadījumos samazinoties par 5,2% un tendencei turpinoties aprīlī.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šogad pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,3 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada, galvenokārt pieaugot pabalsta vidējam apmēram par 7,2%. Tādējādi kopumā kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 1,9 miljardu eiro apmērā šā gada četros mēnešos bija par 186,5 miljoniem eiro jeb 10,8% lielāki nekā pirms gada.

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 4,5 miljardu eiro apmērā bija par 61 miljonu eiro jeb 1,1% mazāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

FM min, ka šogad maijā ir saņemts Atveseļošanas fonda trešais maksājums 293 miljonu eiro apmērā, kas būtiski uzlabos turpmāko mēnešu kopbudžeta ieņēmumus.

Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 4,4 miljardus eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti par 256,5 miljoniem eiro jeb 6,2% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, šā gada aprīlī ieņēmumiem būtiski palielinoties salīdzinājumā ar martu.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos tika pārpildīts par 40 miljoniem eiro. Plāna pārpildi sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šā gada četros mēnešos par 80,8 miljoniem eiro jeb 37,2%, kopumā iekasējot 298 miljonus eiro.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 77,8 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk nekā pērn. PVN iemaksas šogad pirmajos četros mēnešos palielinājušās par 2,8% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, kur jāizceļ pieaugums operāciju ar nekustamo īpašumu, būvniecības un tirdzniecības nozarēs.

Savukārt PVN atmaksas, būtiski samazinoties aprīlī pēc pieauguma pirmajā ceturksnī, attiecīgi samazinājušās arī šā gada četros mēnešos - par 4,6%. Lielākas atmaksas veiktas vairumtirdzniecības, būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs. FM norāda, ka atmaksu svārstības pa mēnešiem arī turpmākajos mēnešos ietekmēs PVN ieņēmumus.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi 390,7 miljonu eiro apmērā šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti par 17,4 miljoniem eiro jeb 4,7% vairāk nekā pirms gada. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu atbilstoši VID datiem, lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 9,8 miljoniem eiro jeb 5,4% un tabakas izstrādājumiem - par 7,7 miljoniem eiro jeb 9,1%, kas saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajos četros mēnešos bija 1,5 miljardu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 57,1 miljonu eiro jeb 3,8%. Savukārt IIN ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 816,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23,8 miljoniem eiro jeb 3% lielāki nekā gadu iepriekš.

Darba samaksas fonds, pēc VID datiem, šogad pirmajos četros mēnešos pieauga par 5,7%, kas daļēji saistāms ar minimālās algas paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra no 700 eiro līdz 740 eiro, kā arī atsevišķu resoru atalgojuma pieaugumu publiskajā sektorā, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks kā pirms gada.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos četros mēnešos iekasēti 239 miljonu eiro apmērā, kas ir par 41,6 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk nekā pirms gada. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024.gadā bankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām, norāda FM.

Pērn janvārī banku veiktie nodevas maksājumi bija 24,2 miljoni eiro. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki.