Satiksmes ministrija "savās kabatās" atradusi 17,2 miljonu eiro

Nākamgad SM plāno arī daļas VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju kotēšanu biržā, kas valsts budžetā dotu 5,95 miljonu eiro ieņēmumus.

Tādējādi nākamgad kopumā SM pienesums valsts budžetam plānots 23,22 miljonu eiro apmērā, norāda ministrijā.

Ministrijā atzīmē, ka nākamajā gadā resora izdevumu samazinājums plānots, atliekot vairāku autoceļu būvniecības projektu īstenošanu, kas dotu 16,67 miljonu eiro ietaupījumu. Plānots, ka finansējuma samazinājums valsts autoceļiem tiks veikts proporcionāli esošajam autoceļu budžetam.

Tostarp finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai paredzēts samazināt par 12,5 miljoniem eiro, savukārt mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem jeb ielām - par 4,17 miljoniem eiro.

Vienlaikus, turpinot finanšu resursu optimizāciju, SM administratīvās izmaksas tiks samazinātas par 8,6% jeb 607 700 eiro, piebilst ministrijā.

Papildu šiem priekšlikumiem SM virza dzelzceļa nozares reformu, kas paredz uzlabot nozares pārvaldību un optimizēt resursu izmantošanu. Reorganizējot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncernu un samazinot kapitālsabiedrību skaitu par trim, tiks atvieglota pārvaldība un būtiski samazinātas administratīvās izmaksas, uzsver ministrijā.

Plānots, ka pēc padziļināta juridiskā izvērtējuma dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālo ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrēs LDz koncerna sastāvā. Sinhronizējot abu struktūru iekšējos procesus, tiek prognozēti finanšu ietaupījumi, kas pilnā mērā izpaudīsies ilgtermiņā. Atbilstoši ārējo konsultantu sniegtajai informācijai, kāda uzņēmuma pievienošana eksistējošam koncernam parasti sniedz izmaksu ietaupījumu līdz 5% no pievienojamās institūcijas izmaksām, savukārt pilnīga uzņēmumu apvienošanās var rezultēties vēl lielākā izmaksu ietaupījumā, norāda ministrijā.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka nākamajos gados izaicinājumi būs arī pasažieru pārvadājumu un sakaru nozarēs, lai sabalansētu budžeta bāzē pieejamo finansējumu un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) min, ka nākamie gadi nozares darbībai un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai būs ļoti izaicinoši.

"Finansējums nozarei ilgstoši nav bijis pietiekams, piemēram autoceļu būvniecībai finansējumam no Valsts autoceļu fonda būtu jābūt divas reizes lielākam, nekā tas tiek piešķirts. Attiecīgi, ja šo pieeju nemaina, valsts autoceļu kvalitāte kopumā pasliktināsies," piebilst Švinka.

Viņš uzsver, ka arī dzelzceļa infrastruktūra, reģionālais sabiedriskais transports un pasta pakalpojumi ir jomas, kurās nākamgad iespējams būs jāpieņem nepopulāri lēmumi, lai nodrošinātu darbību esošā finansējuma apmērā.

LETA jau ziņoja, ka nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai.

Pirmdien, 30.jūnijā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.

Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.