Finanšu ministrija saņēmusi 200 priekšlikumus budžeta izdevumu mazināšanai
Finanšu ministrija (FM) līdz šim saņēmusi 200 priekšlikumus budžeta izdevumu mazināšanai, un plāno tos apkopot un veikt detalizētu analīzi, informē FM pārstāvji.
Lai no 2026.gada nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm - aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai, tiek īstenots mērķtiecīgs un strukturēts valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas process. Tā mērķis ir panākt lielāku publisko līdzekļu efektivitāti, vienlaikus stiprinot valsts noturību ilgtermiņā.
Līdz jūnija beigām FM plāno apkopot priekšlikumus un sagatavot aprēķinus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu izdevumu samazināšanu vismaz 150 miljonu eiro apmērā ik gadu jeb par 450 miljoniem eiro trīs gados. Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā noslēgusies pirmā sarunu kārta ar nozaru ministrijām, kurā veikta programmu izdevumu analīze.
Šonedēļ norisinās otrais sarunu posms ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, kurā tiek vērtēti un diskutēti ministriju iesniegtie priekšlikumi darbības un izdevumu efektivizācijai. Tāpat nākamajam periodam no 2027.gada aktīvi tiek meklētas iespējas strukturālām reformām, funkciju pārskatīšanai, dublējošu darbību novēršanai un administratīvās kapacitātes stiprināšanai.
Līdz šim saņemti teju 200 priekšlikumi izdevumu mazināšanai. FM līdz jūnija beigām plāno apkopot visus priekšlikumus un veikt detalizētu analīzi, tostarp horizontālu izvērtējumu starp nozarēm, iekļaujot iepriekš piešķirtā finansējuma izmantošanas lietderību un sasniegtos rezultātus.
Darbs turpināsies arī jūlijā, lai atbilstoši valsts budžeta sagatavošanas grafikam informatīvo ziņojumu par valsts izdevumu pārskatīšanu iesniegtu Ministru kabinetā (MK) 19.augustā.
Valsts budžeta izdevumu pārskatīšanās otrajā sarunu kārtā jau notikušas sarunas ar astoņām ministrijām, tostarp Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju. Procesā iesaistīti arī valdības sociālie un sadarbības partneri, kopīgi meklējot iespējas pārorientēt esošos resursus uz valsts prioritārajām jomām.
Nozaru ministrijas turpina darbu pie priekšlikumiem izdevumu samazinājumam, nodrošinot, ka samazinātie izdevumi netiek turpmākajos gados pieprasīti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat jāveic precizējumi bāzes izdevumos, lai nodrošinātu pārskatīšanas ilgtspēju.
Šo pieeju atbalsta arī starptautiskās institūcijas. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2025.gada pavasara misijā uzsvēra, ka Latvijai ir jāpārskata izdevumu prioritātes, īpaši akcentējot aizsardzības nozīmi, ņemot vērā reģiona drošības apdraudējumus un fiskālās noturības riskus. Gan SVF, gan Eiropas Komisija (EK) aicina Latviju stiprināt fiskālo ilgtspēju, pārskatot izdevumu struktūru, optimizējot valsts pārvaldes funkcijas un ievērojot budžeta disciplīnu. Valdības lēmums virzīties uz izdevumiem līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai pilnībā atbilst šīm rekomendācijām.
Vienlaikus EK Latvijai ir piešķīrusi fiskālo elastību, ļaujot atkāpties no vispārējiem budžeta deficīta mērķiem tieši aizsardzības izdevumu segšanai. Tas ir būtisks signāls, ka drošības ieguldījumi netiek uzskatīti par pārmērīgiem tēriņiem, bet gan par ilgtermiņa ieguldījumu valsts un sabiedrības noturībā.
Šajos apstākļos Latvijai jābūt to valstu vidū, kas spēj pašas sevi aizsargāt, nepaļaujoties vienīgi uz sabiedrotajiem. Valsts publiskās pārvaldības efektivizācija ir svarīgs solis ceļā uz šo mērķi.
