Iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps kopš marta esot noslīdējis krietni zem inflācijas tempa

Iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps kopš marta noslīdējis krietni zem inflācijas tempa, bet pēdējo mēnešu laikā mājsaimniecību noguldījumi sarūk arī nomināli, vienlaikus mazinoties arī skaidrās naudas emisijai, informēja Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tā kā mājsaimniecību tēriņi nodrošinājuši līdzekļu pārplūdi uzņēmumu kontos, iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps sarucis vien nedaudz, tomēr tas aizvien vairāk atpaliek no gada inflācijas rādītāja (maijā attiecīgi 8,2% un 16,9%, augustā - 8% un 21,5%).

Noguldījumu atlikums absolūtā izteiksmē pēdējos mēnešos gan audzis, tomēr galvenokārt nefinanšu uzņēmumu sektorā, mājsaimniecību noguldījumi vien nedaudz, tai skaitā termiņnoguldījumiem sarūkot - to gada samazinājuma temps augustā veidoja 11%.

Purviņš norāda, ka iedzīvotāju izdevumus turpina palielināt gan augstā inflācija, gan vēlme nepārtrauktā cenu kāpuma apstākļos izmantot iepriekš izveidotos uzkrājumus. Augstā nenoteiktība un karadarbības, inflācijas kāpuma un eiro bāzes procentu likmju paaugstināšanas raisītais noskaņojuma kritums attur uzņēmumus no ilgtermiņa aizņemšanās un kreditēšanā dominē ar energoresursu deficītu un gatavošanos apkures sezonai saistīti īstermiņa kredīti. Stabila joprojām ir mājsaimniecību aizņemšanās izaugsme, tomēr augošo likmju un pirktspējas samazināšanās perspektīva varētu drīzumā šo tendenci mainīt.

Kreditēšana vasaras mēnešos auga - uzņēmumu kreditēšanā kāpumu veidoja īstermiņa aizdevumi enerģētikas nozares uzņēmumiem, savukārt mājsaimniecībām - patēriņa kredīti un kredīti mājoklim. Tomēr, līdzīgi kā ar noguldījumiem, arī nominālais kredītu kāpums atpaliek no inflācijas līmeņa, skaidro Purviņš.

Kopējais iekšzemes kredītportfelis, neskaitot kredītus valdībai, trīs mēnešos palielinājās par 5,7%, mājokļa kredītu portfelim augot par 1,5%, patēriņa kredītiem - par 6% un kredītiem nefinanšu uzņēmumiem - par 10,1%. Līdz ar to Purviņš norāda tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību balstošais reālais kredītportfelis faktiski pat sarūk, jo vienīgais izņēmums ir minētā nefinanšu uzņēmumu īstermiņa kreditēšana.

Īstermiņa kredītportfeļa gada pieauguma temps augustā sasniedza 63%, vasaras mēnešos šiem kredītiem augot par 53%, kamēr ilgtermiņa kredīti nefinanšu uzņēmumiem palielinājās vien par 2%, gada griezumā pat sarūkot. Izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, iekšzemes kredītiem kopumā gada pieauguma temps augustā sasniedza plus 6,7%, kredītiem mājsaimniecībām veidojot plus 4,7% un kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 6,1%.

No jauna izsniegto kredītu apjoms jūnijā - augustā 1,5 reizes pārsniedza pērnā gada atbilstošajā periodā izsniegto, tostarp nefinanšu uzņēmumiem 1,7 un mājsaimniecībām - 1,3 reizes. Tomēr kopumā kreditēšanas nozīme tautsaimniecības attīstības finansēšanā turpināja rukt - kredītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu šā gada otrajā ceturksnī sarukusi līdz 36% (pirmajā ceturksnī 36,5%, otrajā ceturksnī pirms gada - 39,1%.

Purviņš uzskata, ka gaidāmā recesija varētu mazināt reālo ienākumu līmeni, tādēļ akūto izdevumu segšanai tiks izmantoti uzkrājumi banku kontos. Lai gan mājsaimniecību uzkrājumu tērēšana daļēji absorbēs energoresursu cenu krīzes sekas, par ko liecina pašreizējais uzņēmumu noguldījumu kāpums, tomēr tas nebūs ilgstoši.

Centrālās bankas un starpbanku tirgū gūstamie resursi sadārdzinās, jo beigusies atbalstošās monetārās politikas ēra un noteikta, kredītu procentu likmju paaugstināšana. Gan augstākas likmes, gan aizņemšanās risku izvērtējums vismaz tuvāko sešu-deviņu mēnešu laikā, mazinās uzņēmumu un mājsaimniecību vēlmi aizņemties. Purviņš prognozē, ka arī bankas kļūs piesardzīgākas, līdz ar to pašreizējais īstermiņa kredītportfeļa kāpums atkal varētu pierimt.