Lielākā fizisku personu komercķīlu devēja Latvijā ir nekustamo īpašumu uzņēmēja Larisa Sviridova, pret kurai piederošajiem īpašumiem vērstā maksimālā prasījuma summa sasniedz 121,7 miljonus latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka par lielāko komercķīlu devēju Sviridova kļuva jau 2007.gadā, kad uz viņas vārda Uzņēmumu reģistrā bija reģistrētas ķīlas 71,97 miljonu latu vērtībā.
Kā liecina portālā "Pietiek.lv" šodien publicētais Latvijas lielāko fizisku personu komercķīlu devēju saraksts, otro un trešo vietu dala nepabeigtā daudzstāvu dzīvojamā kompleksa "Panorama Plaza" attīstītāja maksātnespējīgā SIA "Latmes Building" īpašnieki Aivars Balodis un Ainārs Škapars, kuru doto ķīlu maksimālā prasījuma summa katram sasniedz 67,8 miljonus latu.
Ceturtais lielākais ķīlas devējs bijis Edgars Teterovskis ar 63,25 miljonus latu vērtām ķīlām, savukārt ceturto vietu dala Grigorijs Levins, Vladimirs Levins un Jurijs Ščerbakovs, uz kuru vārda Uzņēmumu reģistrā reģistrētas ķīlas 48,7 miljonu latu vērtībā katram.
Septītais lielākais ķīlu devējs ir pazīstamais "Baltkom" koncerna īpašnieks Pēteris Šmidre, uz kura vārda reģistrētas ķīlas ar maksimālo prasījumu summu 43 miljonu latu apjomā.
"Izvērtējot komercķīlas devēju struktūru, var secināt, ka fizisku personu kā komercķīlu devēju īpatsvars pēdējos trijos gados samazinās," datus, kas apkopoti rudens sākumā, raksturo "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Tiesa, lai gan fiziskās personas komercķīlas dod retāk, pašu komercķīlu maksimālā prasījuma summa gadu pēc gada palielinās.
Ja 2008.gadā no kopējo komercķīlu devēju skaita fiziskas personas kā ķīlu devēji bija reģistrēti 56,78% gadījumu, 2009.gadā - tie vairs bija 26,53%, bet 2010.gada 4.novembrī - 23,36%. Savukārt komercķīlu, kurās kā ķīlas devējs reģistrēts fiziska persona, kopējā maksimālā prasījuma summa palielinās: 2008.gadā no kopējā maksimālās prasījuma summas apmēra fiziskām personām reģistrēto komercķīlu prasījumu summas sastādīja 7,85%, bet šogad - jau 9,5%.
"2010.gada pirmajos desmit mēnešos fiksētā statistika liecina, ka kopējās maksimālās prasījuma summas apjoms atgriezies 2005.gada radītāju līmenī - šogad tie 8,32 miljardi lati. Tomēr atšķirībā no 2004. - 2007.gada perioda, šogad reģistrēto komercķīlu skaits ir ievērojami mazāks - 4079 (2004.gadā - 14 518, 2005.gadā - 20 368, 2006.gadā - 22 478) tas nozīmē, ka komercķīlas tiek reģistrētas par daudz lielākām summām," atzīst Lursoft pārstāve.
"Lursoft" apkopojis arī fiziskām personām reģistrēto komercķīlu statistiku un salīdzinājis to ar Maksātnespējas reģistrā esošo informāciju par fiziskām personām reģistrētajiem aktuālajiem maksātnespējas procesiem: rezultāti liecina, ka no 204 maksātnespējas procesiem 22 gadījumos kā parādnieks norādīta fiziskā persona, kurai ir bijušas reģistrētas komercķīlas.
"Savukārt analizējot fizisko personu kā komercķīlas devēju reģistrēto ieķīlāto mantu, var secināt, ka pēdējo trīs gadu laikā notikušas izmaiņas - 2008.gadā populārākais komercķīlu priekšmets bija transportlīdzekļi, bet 2009. un 2010.gadā fiziskas personas galvenokārt kā komercķīlas priekšmetu reģistrē tiem piederošās kapitāldaļas," piebilst Kiopa.
2008.gadā desmit lielāko ķīlas devēju kopējā maksimālā prasījuma summa pārsniedza 144,3 miljonus latu, 2009.gadā sasniedza gandrīz 185,6 miljonus latu, bet 2010.gada desmit mēnešos jau pārsniegti 212 miljoni latu.