Dzīvojamo ēku apsaimniekotāju lielākā problēma ir tā, ka viņu rīcībā nav efektīvu instrumentu, lai cīnītos ar parādniekiem, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par parādiem un namu apsaimniekošanu sacīja namu apsaimniekotāja AS "Māju serviss KSA" valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa.
"Visi līdz šim izmantotie instrumenti - parādnieku sarakstu izvietošana kāpņu telpās, solījumi neiekasēt soda naudu, parādu piedzinēju iesaistīšana, iesniegumi tiesās, pat karikatūru zīmēšana - izrādījušies bezmērķīgi un nav devuši rezultātu. Ar katru gadu sākt apkures sezonu kļūst arvien grūtāk, jo problēmai nav risinājuma," uzsvēra Pļaviņa.
Viņa piebilda, ka, ja katru gadu debitoru parāds apsaimniekotājiem uz vasaras beigām samazinājās, tad šogad šis samazinājums "Māju serviss KSA" ir tikai par 4%.
Pļaviņa skaidroja, ka šis gads nav īpašs, jo parādu problēma pastāvējusi vienmēr. To ļoti ietekmējis, ka 2007./2008.gada apkures sezonā apkures tarifi pieauga par 68%. "Ja Rīgas dome visus šos gadus savām namu pārvaldēm devusi bezprocentu overdraftus, lai namu pārvaldes varētu norēķināties par parādiem, privātie namu apsaimniekotāji vienmēr ņēmuši kredītus un maksājuši par tiem procentus no savas peļņas," uzsvēra Pļaviņa.
Pļaviņa uzsvēra, ka ikviens apsaimniekotājs, ja varētu aiziet uz banku un paņemt naudu, to izdarītu, jo apsaimniekotājs vēlas nodarboties ar savu biznesu. Patlaban šādas iespējas apsaimniekotājiem nav, jo bankas kredītus nedod.
Tiesas Pļaviņa neuzskata par efektīvu instrumentu cīņā ar parādniekiem. "Apsaimniekotājam, iesniedzot pieteikumu tiesā, jāmaksā valsts nodeva, kas atkal nozīmē tēriņus, turklāt nav zināms, kad šī nauda tiks atgūta, jo tiesas procesi ilgst divus līdz trīs gadus. "Māju serviss KSA" šogad parādnieku lietas sāka pa tiešo iesniegt parādu piedzinējiem, jo tiem jāsamaksā pēc parādu atgūšanas," sacīja Pļaviņa.
Vēl viens iemesls, kāpēc apsaimniekotāji nesniedz prasības tiesā, ir tas, ka tiesas spriedumi tiek pārsūdzēti. "Mums kopš 2006.gada ir tiesvedība ar vienu parādnieku, kurš nepārtraukti pārsūdz tiesas lēmumus, bet parāds šo gadu laikā turpina palielināties," skaidroja Pļaviņa.
Atgūt parādus apsaimniekotājiem traucē arī bankas, kurās dzīvokļu īpašnieki ņēmuši hipotekāros kredītus. "Piemēram, mēs iesniedzam prasību tiesā, sagaidām brīdi, kad notikusi tiesa un tiesu izpildītājs vēlas rīkot īpašuma izsoli - banka neļauj šo izsoli rīkot. Mums ir konkrēti piemēri, kad "DnB Nord" banka un "Aizkraukles banka" nav ļāvušas rīkot izsoli. Tas nozīmē, ka parādnieks veselu gadu var turpināt dzīvot dzīvoklī, nemaksāt un šo uzkrāto parādu neviens neatgūs," sacīja Pļaviņa.
Tikpat liela apsaimniekotāju problēma ir banku pārņemtie dzīvokļi, piemēram, gatavojot pieteikumu tiesai, tiek pārbaudīta zemesgrāmatas informācija un konstatēts, ka konkrēto dzīvokli jau gadu ir pārņēmusi banka, taču šajā laikā tā pat nav noslēgusi apsaimniekošanas līgumu, lai gan likums to uzliek par pienākumu, skaidroja "Māju serviss KSA" valdes priekšsēdētāja.
"Daudzi parādnieki patlaban sāk fiziskas personas maksātnespējas procesu, taču kreditoru sarakstā apsaimniekotāji vispār nav ierakstīti. Apsaimniekotāji šādus gadījumos nekādi nevar ietekmēt. Vēl viena liela problēma ir valsts īpašumā esoši dzīvokļi, par kuriem netiek maksāti rēķini. Tikpat liela problēma ir bezmantinieku dzīvokļi. Tajos parādi uzkrājas tūkstošos, un mēs taču nevaram pārējiem iedzīvotājiem ierosināt to nomaksāt. Kurš par to maksās? Vienmēr par šiem parādiem ir maksājuši apsaimniekotāji no saviem līdzekļiem," uzsvēra Pļaviņa.
Jau ziņots, ka pēdējo divu līdz trīs sezonu laikā parādi par apkuri Latvijā pieauguši aptuveni par 30%, norādīja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās diskusijas par namu apsaimniekošanu dalībnieki.
Visu diskusiju par namu apsaimniekošanu lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".