Konkurences padome: tirgus dalībnieki brīdinājumus un rekomendācijas uztver nopietni
Valdībā nupat apstiprinātie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz palielināt sodus par negodīgu komercpraksi no līdzšinējiem 0,2% līdz 4% no uzņēmuma apgrozījuma, varētu preventīvi atturēt uzņēmumus no šādas prakses, intervijā aģentūrai LETA saka Konkurences padomes (KP) Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane un KP Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.
Sanita Uljane (S.U.) precizē, ka iepriekš Latvijā spēkā esošais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums attiecās tikai uz mazumtirgotāju darbībām. Taču pašreizējais Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums aptver visus piegādes ķēdes posmus - no ražotājiem līdz mazumtirgotājiem. Šis regulējums vairs nav ierobežots tikai mazumtirgotāju uzraudzībā, bet attiecas arī uz ražotājiem, kuri iegādājas izejvielas no saviem piegādātājiem. Tāpēc maldīgs ir priekšstats, ka KP visa uzmanība tiek vērsta tikai uz mazumtirdzniecības ķēdēm, kuras ir pastiprināti visu laiku jāuzrauga un rīkojas neadekvāti.
Būtiski ir norādīt, ka šī likuma mērķis ir regulēt attiecības un novērst negodīgu tirdzniecības praksi starp visiem piegādes ķēdes dalībniekiem - gan iepircējiem, gan piegādātājiem, bet šis regulējums neregulē gala cenas, kuras redzam veikalu plauktos. Mazumtirgotājiem ir izvēles brīvība noteikt preču cenu un veidot savu piedāvājumu.
Novērojam, ka tirgus dalībnieki KP brīdinājumus un rekomendācijas uztver nopietni un pārskata sadarbības nosacījumus. Pēcuzraudzībā arī pārbaudījām, kā mazumtirgotāji ir mainījuši sadarbības nosacījumus. Lai to izvērtētu, mazumtirgotājiem tika lūgts veikt pašnovērtējumu, vai spēkā esošie sadarbības nosacījumi atbilst Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteiktajam un, ja neatbilst, tad mainīt to. Tos pašus jautājumus uzdevām arī piegādātājiem, kā viņi vērtē, vai tirdzniecības tīkli ir uzlabojuši un pārskatījuši sankciju piemērošanas aspektus vai palikusi vecā pieeja.
Atbildes atšķīrās. Redzējām to, ka daļa tika ņemta vērā, daļa - daļēji, kā arī daļu no aicinājumiem mazumtirgotāji neattiecināja uz sevi. Jāsaka gan, ka brīdinājumos un aicinājumos mēs norādām uz lietām, kas nav tiešs likumpārkāpums, bet ilgtermiņā var radīt riskus un veicināt likumpārkāpumu.
Ražotāji ir teikuši, ka par tirgotāju negodīgu rīcību neviens ražotājs nevērsīsies KP, jo baidās no tam sekojošām sankcijām. Ražotāji saka - varot sūdzēties anonīmi, bet tāpat, ja KP tirgotāju pārbaudīs, būs skaidrs, kurš un par ko ir sūdzējies, līdz ar to ražotājs riskē zaudēt vietu veikalu plauktā. Ja ražotājam 30-40% no realizācijas ir kādā konkrētā veikalu tīklā, tad ir saprotams, ka negribēs ar to riskēt. Kā to mainīt?
S.U.: Šis jautājums ir dienaskārtībā un būs šī gada prioritāte. Esam plānojuši pie tā vairāk strādāt, vairāk izglītot asociācijas par aizsardzības rīkiem, kas ir jau šobrīd iestrādāti Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Likums nosaka to, ka piegādātājam ir tiesības iesniegt sūdzību, un vienlaicīgi arī likums paredz to, ka, ja iesniedzējs ir vērsies pie mums kā uzraugošās institūcijas ar sūdzību un, ja gadījumā, tirgotājs draud konkrētam piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem vai īsteno tos, tad tiek piemērota atbildība jau kā par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu.
Saprotam, ka šis jautājums ir vairāk jāaktualizē arī no mūsu, KP, puses, un to plānojam darīt šogad - esam ieplānojuši tikties ar dažādām asociācijām, lai vairāk informētu par šo jautājumu un akcentētu, ka arī asociācija kā piegādātāja pārstāvis var iesniegt sūdzību, neatklājot konkrēta piegādātāja vārdu. Jāpiekrīt, ka šis jautājums ir atstāts nostāk.
Vienlaikus ir jāatceras, ka Negodīgas tirdzniecības prakses direktīva paredz, ka, ja kādā izpētes brīdī tiek riskēts ar to, ka tiek atklāta sūdzības iesniedzēja identitāte un viņš ir lūdzis to aizsargāt, tad lieta ir izbeidzama.
Grozījumos Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā paredzēts papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu. Tam vajadzētu nodrošināt, ka importa un vietējām precēm tiek piemērots vienāds uzcenojums. Vai likuma grozījumi spēs risināt šo problēmu?
S.U.: Mums kā KP un tirgus uzraudzības iestādei galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iepircēji attiektos vienlīdzīgi pret salīdzināmiem piegādātājiem. Tas nozīmē, ka sadarbības nosacījumiem ir jābūt līdzīgiem, lai piegādātājiem būtu vienādas iespējas konkurēt un izvairītos no diskriminācijas, kas varētu radīt priekšrocības atsevišķiem dalībniekiem tirgū. Šāda pieeja veicina godīgu konkurenci, kas ir būtiska nozares attīstībai.
Runājot par uzcenojumiem, likuma grozījumos arī tas ir iekļauts. Tomēr jāuzsver, ka uzcenojumu atšķirības, piemēram, 1-2% apmērā salīdzināmos darījumos, mēs kā konkurences uzraugošā iestāde neuzskatīsim par pārkāpumu. Konkurencei uzcenojuma ziņā ir jābūt un jāpastāv arī turpmāk. Uzcenojumu variācijas ir daļa no konkurences, un to pilnīga izlīdzināšana varētu novest pie tik lielas tirgus caurskatāmības, kas savukārt var ierobežot konkurenci.
Māris Spička (M.S.): Svarīgi, ka vienlīdzīga attieksme attiecas ne tikai uz uzcenojumiem, bet arī uz citiem sadarbības aspektiem, piemēram, loģistikas maksu, sankcijām un piegādes nosacījumiem. Šiem aspektiem ir jābūt līdzīgiem attiecībā uz savstarpēji salīdzināmiem piegādātājiem un to piegādātajām precēm. Taču jāatzīst, ka tik detalizēti noteikumi, kas aptvertu katru iespējamo gadījumu, likumdošanā praktiski nav iekļaujami. Tādēļ pēc likuma pieņemšanas ir paredzēts turpināt diskusijas ar piegādātāju un tirgotāju organizācijām, lai precizētu normas piemērošanu. Skaidri nosacījumi tiks iekļauti arī vadlīnijās, lai abām pusēm - gan piegādātājiem, gan tirgotājiem - būtu skaidrs, kā rīkoties dažādās situācijās.
Kā jūs vērtējat pārējos ekonomikas ministra priekšlikumus pārtikas cenu samazināšanai, piemēram, maksimālā uzcenojuma noteikšanu?
S.U.: Mums ir bijušas diskusijas un skeptiski raugāmies uz uzcenojuma regulēšanu un uzcenojumu griestu noteikšanu, jo tas var radīt konkurences ierobežojumus. Vienīgais labums ir tas, ka šobrīd šāds risinājums ir plānots īstermiņā. Vienlaikus pozitīvi vērtējam priekšlikumus par pārtikas atlikumu neiznīcināšanu, jo arī mūsu tirgus uzraudzībā secinājām, ka pārtikas iznīcināšanas īpatsvars kopējā pārtikas cenu komponentē ir salīdzinoši augsts. Ja tiek atrasts risinājums, kā nenotirgoto pārtiku un lauksaimniecības preci nodot tālākai realizācijai, tad tas noteikti ir solis uz labāku un sakārtotāku vidi.
Tāpat, protams, mēs arī atbalstām jau iepriekš minētā cenu digitālā rīka ieviešanu, kas ļautu patērētājiem pieņemt vēl pārdomātākus lēmumus. Piemēram, ja patērētājs redz, ka tā iecienītajam produktam ir būtiski palielināta plaukta cena un izvēlas nepirkt konkrēto produktu, viņš palīdz veidot konkurētspējīgāku tirgu, parādot savu attieksmi. Patērētājs var nepirkt produktu ar būtiski palielinātu plaukta cenu un izvēlēties alternatīvu produktu. Ja patērētājs turpina pirkt minētos augstās cenas produktus, tad nav ko brīnīties, ka mums Latvijā ir augstākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas patērētājs, iespējams, izdara gudrākas izvēles.