Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā darbu plānojusi sākt nākamā gada pirmajā ceturksnī, ieguldot tās izveidē 8-9 miljonus eiro. Ir saņemti visi ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumi un saskaņojumi, lai nodrošinātu, ka rūpnīca neatstās nelabvēlīgu ietekmi ne uz gaisa kvalitāti, ne Lielupes ekosistēmu. Rūpnīcā paredzētas 45 darba vietas.
Pirms nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecības tika veikts plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, kurā detalizēti vērtēta sagaidāmā ietekme uz vidi un sabiedrības veselību. “Ietekmes uz vidi novērtējumā tika analizēti dažādi tehniskie risinājumi nolietoto svina akumulatoru pārstrādei, lai izvēlētos to tehnoloģiju, kas rada mazāku ietekmi uz vidi un veselību, kā arī noteiktu obligātos pasākumus un tehniskos risinājumus emisiju samazināšanai vai novēršanai. Ietekmes uz vidi novērtējuma process noslēdzās ar obligātiem nosacījumiem šīs ražotnes būvniecībai un darbībai, tai skaitā arī attiecībā uz iekārtu un tehnoloģiju izvēli. Tie ietver prasību uzstādīt emisiju attīrīšanas iekārtas visiem ražošanas procesiem, tai skaitā ražošanas starpproduktu uzglabāšanas telpām. Izvēlētie tehniskie risinājumi un iekārtas atbilst nozares labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru primārais mērķis ir nodrošināt videi un sabiedrības veselībai drošu ražošanas procesu,” informē topošās rūpnīcas īpašnieka SIA Ecolead valdes priekšsēdētājs Deniss Uļjanovs.
Lai nepieļautu ar svinu piesārņotu lietusūdeņu vai ražošanas notekūdeņu novadīšanu uz Kalnciema sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ir nodrošināta dalīta apsaimniekošanas sistēma, kur gan lietus ūdeņus, kas var saturēt svinu, gan ražošanas ūdeņus savāc un attīra uz vietas ražotnē, lai šo ūdeni izmantotu atkārtoti ražošanas procesā. Ražošanas notekūdeņi netiks novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Tikai tīri lietus ūdeņi pēc to sastāva pārbaudes tiks novadīti uz Kalnciema sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Gan pārstrādājamie nolietoti svina akumulatori, gan citas izejvielas un gatavā produkcija tiks uzglabāta tikai iepakotā veidā slēgtos apstākļos vai nojumēs, kur nodrošināta lietus ūdeņu savākšana un to novadīšana ražošanas ūdeņu plūsmā.
Ražotnē ir plānots veikt gan nepārtrauktus, gan periodiskus mērījumus, lai kontrolētu emisijas un sekotu līdzi, ka tiek ievēroti noteiktie emisiju lielumi. Tāpat ražotnes teritorijā tiks veikts grunts un gruntsūdeņu monitorings.
Projektējot un būvējot nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, ir izvēlēti modernākie ražošanas procesa un emisiju attīrīšanas risinājumi, kas atbilst IVN noteiktajām obligātajām prasībām, nacionālo normatīvo aktu prasībām un Eiropas komisijas noteiktajiem nozares labākajiem pieejamiem tehniskajiem risinājumiem.
Sagatavojot iesniegumu A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai, atkārtoti ir vērtēta sagaidāmā ietekme uz gaisa kvalitāti. Veiktie aprēķini un novērtējums parāda, ka tiks nodrošināta gaisa kvalitātes robežlielumu un mērķlielumu ievērošana, kuri ir noteikti cilvēku veselības un ekosistēmas aizsardzībai. Līdz ar to nav bažas, ka ražotnes darbības rezultātā tiks pasliktināta gaisa kvalitāte Kalnciemā vai radīta nelabvēlīga ietekme uz Lielupes upes ekosistēmu. 140 - 190 m attālumā uz austrumiem no plānotās svina akumulatoru rūpnīcas atrodas Lielupes kreisais krasts.
Ņemot vērā to, ka savāktie lietusūdeņi no jumtiem un teritorijas tiks novadīti uz attīrīšanas iekārtām, netiek prognozēta Lielupes ūdens objekta ūdens kvalitātes pasliktināšana. Tā kā lietusūdeņi no cietajiem segumiem un neitralizētais ūdens pēc neitralizācijas iecirkņa, kā arī notekūdeņi no automašīnu mazgāšanas, dušas telpām un veļas mazgātuves, tiks savākti atsevišķā krājtvertnē un šie ūdeņi pēc attīrīšanas tiks atkārtoti izmantoti tehnoloģiskajā ciklā, tad nav paredzams virszemes ūdeņu piesārņojums no rūpnieciskajiem notekūdeņiem.
Paredzētās rūpnīcas ekspluatācijas rezultātā nav prognozējama būtiska negatīva ietekme uz virszemes ūdeņiem.
Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma aprēķiniem nav paredzētas nekādas problēmas ar pastiprinātu troksni vai smakām.
Līdzīgas rūpnīcas ir lielākajā daļā pasaules valstu, tai skaitā Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Slovēnijā un citviet Eiropā, kā arī ASV, Ķīnā, Brazīlijā, Austrālijā, Japānā u.c. “Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, avārijas situāciju ar nopietnām sekām pareiza menedžmenta ietvaros nav bijis,” norāda Uļjanovs.
Rūpnīcas īpašnieki ir Deniss Uļjanovs, kuram pieder puse kapitāldaļu, bet otri 50% pieder Igaunijas kompānijai Unmet Estonia OU.
