Saeimas komisija informēs premjeru par smago finansiālo situāciju NBS un Ieslodzījuma vietu pārvaldē

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, uzklausot šodien pārstāvjus no Aizsardzības ministrijas (AM), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta, secināja, ka visās šajās iestādēs ir ļoti smaga finansiālā situācija un turpmāki samazinājumi nav iespējami. Par šo situāciju komisija informēs arī valdības vadītāju.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP), komisijas deputāti uzklausījuši minēto institūciju pārstāvjus, kādu viņi saredz nākamā gada budžetu, kādas ir institūciju izvirzītās prioritātes, kādas ir iespējamās problēmas, ja jāatsakās no kādām funkcijām.

Deputāti uzklausīja AM valsts sekretāru Jāni Sārtu un NBS komandieri, ģenerālmajoru Raimondu Graubi un konstatēja, ka aizsardzības sistēmā veiktas plašas strukturālās izmaiņas, izveidojot sistēmu, kurai, pēc Dalbiņa domām, jāļauj beidzot strādāt. Viņš uzskata, ka veiktās reformas bijušas pārdomātas.

NBS par trīs nākamā gada prioritātēm izvirzījuši dalību starptautiskās operācijās, karavīru sagatavošanu dalībai šajās operācijās un Lielvārdes lidlauka būvniecības turpināšanu. Gan komisijai, gan NBS ir vienots viedoklis, ka nedrīkst iznīcināt Zemessardzi un Jaunsardzi, kas esot jauno karavīru kalve. Aizsardzībai nākamajā gadā budžetā jāparedz 153,35 miljoni latu, tā uzskata AM un NBS vadība. Turklāt šajā summā ietverti arī 20 miljoni latu, kas nākamgad jāmaksā par starptautiskajiem līgumiem.

Komisijas deputāti uzklausījuši arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku ģenerāli Visvaldi Puķīti un secinājuši, ka šajā sistēmā ne no kādām funkcijām atteikties nav iespējams. Ja nākamgad finansējums vēl tiks samazināts, ieslodzījuma vietās var izcelties iekšējie nemieri, prognozēja Puķīte.

Tāpat finansiāli smaga situācija ir Valsts probācijas dienestam, un jau iepriekšējie samazinājumi ik dienu rada valstij zaudējumus. Kā teica Dalbiņš, ja šogad dienestam finansējums tika samazināts par vienu miljonu latu, tad faktiskie zaudējumi valstij ir seši miljoni latu, jo par 4% pieaudzis noziegumu recidīvs. Dalbiņš uzskata, ka dienestu pašreizējā līmenī vajadzētu noturēt vismaz līdz 2012.gada beigām, lai iestāde nebūtu jāslēdz vispār.

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais