PNB banka prasa naudu no valsts

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Maksātnespējīgās PNB bankas administrators Vigo Krastiņš lūdzis Maksātnespējas kontroles dienestam segt izdevumus par bankas darbinieku atlaišanu.

Maksātnespējas kontroles dienests Neatkarīgajai apliecināja, ka 30. oktobrī un 14. novembrī saņēmis V. Krastiņa iesniegumus par kopā 48 PNB bankas darbinieku atlaišanu sakarā ar bankas darbības pārtraukšanu. Maksātnespējas kontroles dienestam tagad jāizdomā, ko ar šādiem iesniegumiem darīt.

Likums dod dienestam mēnesi laika pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, lai izlemtu par naudas izmaksāšanu vai par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus. Konkrētajā gadījumā varētu rasties neskaidrības arī par visu nepieciešamo dokumentu kopumu. Proti, naudu prasa uzņēmums, kam, vismaz pēc V. Krastiņa publiski paustā, nauda atlaišanu izmaksu segšanai esot, bet banka to nedrīkst izmantot. Tas ir jaunievedums Latvijas likumdošanā un konkrēti Kredītiestāžu likumā, kas pielīdzinājis bankas darbiniekus bankas kreditoriem un piešķīris tiem trešo numuru rindā uz bankas atgūtajiem līdzekļiem aiz Noguldījumu garantiju fonda un bankas noguldītājiem. Visticamāk, ka tādā veidā Latvija mēģinājusi izlocīties no pārmetumiem, ka šajā valstī parādniekiem ir dotas praktiski neatņemas tiesības savus parādus neatdot. Teorētiski tagad jebkuram bankā - atlikušajās bankās, ne vairs PNB bankā, kur viss sliktais jau noticis - strādājošajam ir nemitīgi jādomā par bankas kreditoru interesēm tāpēc, ka gadījumā, ja banka izputēs, viņš pats kļūs par bankas kreditoru to izdevumu apmērā, kādus uzņēmumam rada viņa atlaišana. Diez vai to zina un apzinās darbinieku tūkstoši Latvijā vēl atlikušajās bankās. Viņiem visiem vēlams vispirms pašiem izlasīt Kredītiestāžu likuma spēkā esošās redakcijas 139.2 pantu un pēc tam sekot, kā PNB banka ar vai bez Maksātnespējas kontroles līdzdalības īstenībā norēķināsies ar saviem darbiniekiem.

Likuma izprašanai jāņem vērā, ka tas nošķir kredītiestādes likvidāciju no kredītiestādes maksātnespējas, lai gan praktiski maksātnespēja ir tikai etaps likvidācijā. Ja banku likvidē bez maksātnespējas, tad darbojas Kredītiestāžu likuma 134. pants, kas paredz likvidācijas izdevumos iekļaut darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamos atlaišanas pabalstus. Tādējādi nebija un nav par ko uztraukties šobrīd pašlikvidācijas procesā esošās ABLV Bank darbiniekiem. Ja banka pasludināta par maksātnespējīgu, tad darbojas likuma 152. pants, starp kurā uzskaitītajiem maksātnespējas izdevumiem, ko maksātnespējīgā banka drīkst apmaksāt, atlīdzības atlaižamajiem darbiniekiem nav iekļautas.

Izskatās, ka PNB banka no saviem darbiniekiem tiek vaļā gan šā, gan tā. Pēc V. Krastiņa teiktā aģentūrai LETA, līdz šim no darba atbrīvoti aptuveni 200 bankas darbinieku un tikpat vēl turpina bankā strādāt. Iespējams, ka daļa bankā faktiski strādājušo cilvēku bija piesaistīti ar tādiem līgumiem, uz kuriem darbiniekiem paredzētās atlaišanas kompensācijas neattiecas. Tā varētu domāt, vadoties no Maksātnespējas kontroles dienesta sniegtās informācijas par pieteikto atlaižamo darbinieku skaitu.

Maksātnespējas kontroles dienests apsaimnieko darbinieku prasījumu garantiju fondu, kurā tiek iemaksāti 36 eirocenti mēnesī par katru legāli nodarbināto. Caur maksātnespējas procesu Latvijā tiek likvidēti tūkstošiem uzņēmumu gadā, bet garantiju fonda līdzekļu izmantošana notiek daudz retāk. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 154 187 eiro 57 maksātnespējīgo uzņēmumu 805 darbiniekiem. Tādējādi statistiski vidēji prasījumu apmierināšanai bijuši vajadzīgi 1434 eiro. Lielākā naudas smēlēja no fonda šogad bijusi Tosmares kuģubūvētava, kuras 138 darbiniekiem tikuši kopā 359 798 eiro. Izmaksājot atlaistajiem darbiniekiem naudu, Maksātnespējas kontroles dienests pārņem viņu prasījuma tiesības pret izputējušo uzņēmumu un izbauda sūro likteni, kāds Latvijā lemts kreditoriem. Kvantitatīvi to izsaka attiecība starp pusgada laikā izmaksāto vairāk nekā miljonu un atgūtajiem 63 804 eiro.

 

Abonē