1995.gadā Latvijas Bankas toreizējais vadītājs Einars Repše valdību informējis, ka "Bankā Baltija" (BB) konstatēts 25 miljonu latu iztrūkums, taču vēlāk izrādījies, ka faktiskais iztrūkums bija 200 miljoni latu, par ko valdība nebija informēta. Par to šodien tiesas sēdē par BB likvidatora un valsts strīdu par 238 miljonu latu piedziņu teica ekspremjers Māris Gailis.
Gailis sacīja, ka valdība uzņēmusies garantēt noguldījumu saglabāšanu BB un bankas likviditāti, taču Repše, pārkāpjot iepriekšējās norunas, apturējis BB darbu.
Gailis šodien turpina liecību sniegšanu, savukārt Repše liecību sniegšanai aicināts plkst.13.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien turpina izskatīt "Bankas Baltija" (BB) likvidatora un valsts strīdu par 238 miljonu latu piedziņu.
Rīgas apgabaltiesa 22.jūnijā sāka pēc būtības izskatīt vērienīgo 2005.gadā ierosināto BB likvidatoru AS "BDO" prasības lietu pret valsti Latvijas Bankas (LB) un Finanšu ministrijas (FM) personā par 238 miljonu latu piedziņu.
Tiesa iepazīstināja procesa dalībniekus ar prasību un uzklausīja abu pušu viedokļus. BB likvidatoru pārstāvji norādīja, ka uztur prasību, bet atbildētāja puse apgalvoja, ka to neatzīst.
2005.gadā Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā BB likvidators, ko tolaik sauca "BDO Invest Rīga", bet tagad mainīts nosaukums uz "BDO", lūdza piedzīt 185,6 miljonus latu, taču šī gada 21.janvārī prasība grozīta. Pašlaik no valsts un LB solidāri tiek lūgts piedzīt 238 miljonus latu.
Šā gada janvārī tika mainīts šajā lietā trešās persona statusā esošās FM procesuālais statuss. Ministrija no trešās personas šajā lietā kļuva par atbildētāju.
LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.
Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī.
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.
Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.
Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" - 12 miljonus latu.