Vidējais algu līmenis Latvijā ir sasniedzis savu zemāko punktu, taču algu pieaugumu noteiks tas, cik drīz un cik strauji sāksies ekonomikas izaugsme, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina dažādu nozaru pārstāvji.
Vadības risinājumu organizācijas "Hay Group" atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode atzina, ka pēdējo divu gadu laikā organizācijas ir nopietni strādājušas pie darbaspēka optimizācijas, atstājot tikai pašu nepieciešamāko.
Saskaņā ar viņas izteiktajām prognozēm kritums algās vairs nav gaidāms, taču arī uz strauju pieaugumu cilvēki nevar cerēt, jo "pieauguma, kāds bija no 2004.-2008.gadam, manuprāt, vairs nebūs nekad".
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka viņa pārstāvētajā nozarē algu samazinājums vairāk nav gaidāms, bet par to ir jāpateicas ārzemju tūristiem. «No tūristiem iegūst lielās pilsētas un Rīga, bet mazās joprojām grimst ārprātīgā nabadzībā, jo uz turieni neviens nevar aizbraukt un neesam iemācījušies mazās pilsētas pārdot ārzemniekiem,» pauda Naglis.
Savukārt Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» prezidents Bertolts Fliks uzskata, ka iepriekšējo gadu algu pieaugums atgriezīsies, taču viss būs atkarīgs no kopējās ekonomikas attīstības.
"Algas pagaidām paliks zemas, bet, kad atdzīvosies ekonomika, tad tās kāps ļoti strauji. Bet pagaidām mums nedraud, ka ekonomika atdzīvosies. Ne šogad, ne nākamgad nekāds uzlabojums ekonomikā nedraud, kaut arī banku eksperti gandrīz histēriski katru otro dienu runā sākumā par stabilizāciju, tad - par uzlabojumiem. Esam turpat, kur bijām, un krītam joprojām strauji lejā," pārliecināts ir Fliks, kura skatījumā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 0,3% pirmajā ceturksnī nav nekāds pieaugums, bet gan ārprātīgs kritums.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis gan centās iebilst, ka gada griezumā, lai gan IKP kritums ir saglabājies, taču, salīdzinot pa ceturkšņiem, Latvijas ekonomikā ir vērojamas pozitīvas tendences, kas liecina par situācijas stabilizāciju.
«Ja arī aprīlī pret martu bija pieaugums par ceturtdaļu procenta, tad aprīlī gan jau bija par divām darbadienām vairāk,» skeptiski noskaņots bija Fliks, kurš uzsvēra, ka pašlaik nekādu zemāko punktu neesam sasnieguši.
«Tam nav nekādas nozīmes, ka aprīlis bija labāks par martu, jo tā vienmēr ir bijis, un, ja pēkšņi aprīlis būtu bijis sliktāks, tad tas būtu katastrofāli,» sacīja lidsabiedrības prezidents, lai gan atzina, ka «airBaltic» biļešu tirdzniecība vietējiem iedzīvotājiem ir stabilizējusies, taču cilvēki biļetes iegādājas tikai akcijās, kas liecina, ka pirktspēja joprojām saglabājusies zema.
Viņam piekrita arī Naglis, sakot, ka par ekonomikas lejupslīdi liecina tas, ka vietējo cilvēku pirktspēja joprojām ir ļoti zema. «Tikai pēc ekonomikas stabilizācijas notiks augšupvērstas korekcijas algās un tās tiks virzītas, ņemot vērā produktivitāti, jo šo nesabalansētību algās un ražīgumā vēl ilgi atcerēsimies,» sacīja Naglis.
Kā ziņots, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada pirmajā ceturksnī bija 431 lats, kas ir par 2% mazāk nekā 2009.gada ceturtajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn pēdējā ceturksnī darba mēneša vidējā bruto darba alga bijusi 440 lati, kas ir par deviņiem latiem vairāk nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos.
Sabiedriskajā sektorā šajā periodā vidējā darba samaksa samazinājās par 3,8% - no 463 līdz 446 latiem, bet privātajā sektorā par 1% - no 424 līdz 420 latiem.
Salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 8,3% - no 470 līdz 431 latam. Neto darba samaksa šai periodā samazinājās straujāk - par 12,6% no 352 līdz 307 latiem. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pieaugumu no 23% līdz 26% no 2010.gada 1.janvāra, kā arī mēneša neapliekamā minimuma samazināšanos no 90 līdz 35 latiem no 2009.gada 1.jūlija.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni pērn, samazinājās par 14,1% - no 519 līdz 446 latiem, tai skaitā vispārējās valdības sektorā par 16,3% - no 490 līdz 410 latiem, bet privātajā sektorā par 4,7% - no 441 līdz 420 latiem.