Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav gatava atkāpties no prasības pedagogu minimālo darba samaksu piecu gadu laikā celt līdz 900 eiro.
Kā aģentūrai LETA pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, patlaban pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā iekļautās summas jau ir kompromiss, no kura arodbiedrība neatkāpsies. Vanaga skaidroja, ka grafikā piedāvātās minimālās darba samaksas likmes pedagogiem nedrīkst tikt samazinātas, jo pretējā gadījumā pedagoga darba samaksa arvien vairāk tuvosies minimālajai algai, savukārt sasniegt un pārsniegt vidējo algu valstī būs arvien grūtāk. Vanaga uzsvēra, ka attīstītajās valstīs pedagogu atalgojums ir virs vidējā algu līmeņa valstī.
Tāpat Vanaga nepiekrīt Finanšu ministrijas uzstādījumam saistībā ar finansējuma proporcijas saglabāšanu izglītībai ekonomiskās izaugsmes gadījumā. Lai gan viņa piekrīt daļai ministrijas argumentācijas, Vanaga pārliecināta, ka no ekonomiskās izaugsmes iegūtie līdzekļu būtu jāiegulda zinātnē un augstākajā izglītībā, kas jau ilgstoši esot nepietiekami finansētas.
Vienlaikus vanaga uzsvēra, ka, ja atalgojuma palielinājumu, pateicoties ekonomikas izaugsmei, saņem ierēdniecība un valsts pārvaldes aparāts, tad atalgojuma automātisks kāpums būtu jāparedz arī citiem publiskajā sektorā strādājošajiem, tostarp pedagogiem.
Vanaga neuzskata, ka, vēl uz divām nedēļām pagarinot diskusijas, Finanšu ministrija varētu mēģināt traucēt modeļa pieņemšanu. LIZDA vadītāja pauda, ka modeļa apstiprināšana valdībā būs politisks lēmums un izšķiršanās.
Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja (MKK) pirmdien lēma vēl divas nedēļas turpināt diskusijas par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas paredz līdz 2022.gada beigām zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem celt līdz 900 eiro.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks izstrādāts laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim, zemāko mēneša darba algas likmi palielinot, ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju un nesamazinot izglītības jomas finansējuma procentuālo apjomu no valsts budžeta.
Galvenie iebildumi pret plāna tālāku virzību pirmdien bija Finanšu ministrijai, kas uzskata, ka jāizstrādā reālistisks plāns ar īstenojamu finansējuma pieaugumu.
Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izstrādes darba grupa piedāvājusi priekšlikumus, viņuprāt, "reāli īstenojamam un sasniedzamam" pedagogu darba samaksas grafikam, iekļaujot vairākas prioritātes - zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu (vispārējā izglītība, pirmsskola, profesionālā ievirze, profesionālā izglītība, interešu izglītība), kā arī augstskolu un koledžu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu.
Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei. Zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiktu paaugstināta pakāpeniski: 2018.gada 1.septembrī alga būtu 710 eiro, 2019.gada 1.septembrī - 750 eiro, 2020.gada 1.septembrī - 790 eiro, 2021.gada 1.septembrī - 830 eiro un 2022.gada 1.septembrī - 900 eiro.