Bankas kreditē piesardzīgi
Lai gan bankas turpina izsniegt kredītus, tos saņemt ir daudz grūtāk nekā pirms gada vai diviem. Bankas skrupulozi skatās uz klienta kredītvēsturi un līdzšinējo sadarbību ar banku, spēju pašam ieguldīt, adekvātu nodrošinājumu, kā arī darba pieredzi, izglītību.
Lai gan banku sektora kopējais kredītportfelis jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir samazinājies par 0,7% jeb 114 miljoniem latu, tomēr septiņās bankās un vienā ārvalsts bankas filiālē izsniegto kredītu atlikums jūlijā ir palielinājies, liecina FKTK informācija.
Apjomi sarukuši
Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Fatjanova Neatkarīgajai atzina, ka kopējie banku kreditēšanas tempi ir sarukuši. Tomēr kreditēšana nav pilnīgi apsīkusi. "Kreditēšana turpinās, vienīgi ir pārskatīti kredītu izvērtēšanas principi. Kredītpolitika ir mainījusies atbilstoši notikumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Mainījusies arī cilvēku un uzņēmumu spēja un vēlme uzņemties kredītsaistības," skaidroja I. Fatjanova.
Arī Nordea bankā kreditēšana nav apsīkusi, izsniedzot arī jaunus mājokļu kredītus privātpersonām. Nordea bankas kredītu analīzes daļas vadītajs Rasmuss Pētersons Neatkarīgajai stāstīja, ka kopš šā gada sākuma banka izsniedz kredītus vidēji 100 klientiem mēnesī. "Kopumā no gada sākuma līdz augustam esam izsnieguši mājokļu kredītus 40,8 miljonu latu apjomā. Tomēr salīdzinot ar pērno gadu, apjoms ir samazinājies vairāk nekā trīs reizes," teica R. Pētersons.
Savukārt SEB grupa šā gada pirmajā pusgadā izsniegusi kredītus vairāk nekā 130 miljonu latu apmērā. Kopumā pusgada laikā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 840 privātpersonām un 500 uzņēmumiem, Neatkarīgo informēja SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda.
Arī DnB Nord banka joprojām turpina izsniegt kredītus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – šā gada astoņos mēnešos ir izsniegti vairāk nekā 3000 jaunu aizdevumu, tostarp gan hipotekārie kredīti, gan atvērtas jaunas kredītlīnijas, izsniegti aizdevumi uzņēmumu attīstībai. Aptuveni divas trešdaļas jauno aizdevumu ir aizdevumi privātpersonām, pārējie ir uzņēmējdarbībai paredzētie kredīti. "Tiesa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidēji izsniegto aizdevumu apjoms ir krities par divām trešdaļām," Neatkarīgajai sacīja DnB Nord bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Grabinska.
Kreditē arī lauksaimniecību
No kopējā finansējuma, ko SEB banka piešķīrusi kredītu un kredītlīniju veidā, uzņēmējiem biznesa attīstībai ir piešķirti 86%, savukārt 14% ir saņēmušas privātpersonas. Kopš gada sākuma SEB banka visvairāk ir kreditējusi lauksaimniecību, komunālo pakalpojumu nozari, ražošanu, mazumtirdzniecību, vairumtirdzniecību, arī nekustamo īpašumu nozari, bet šajā kategorijā šobrīd ietilpst SEB bankas finansējums sociālo māju būvniecībai Rīgā. Savukārt jūlijā visvairāk finansēti ražošanas uzņēmumi. Otru lielāko pozīciju veido finansējums komunālo pakalpojumu sniedzējiem, savukārt trešais lielākais finansējums ir piešķirts lauksaimniecībai.
Arī Aizkraukles banka nolēmusi atsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, Neatkarīgajai atzina Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans. Uzņēmējdarbības kreditēšanai tikšot novirzīti 40 miljoni eiro. Šādu kredītu apjomu plānots izsniegt līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām. "Uzņēmējdarbības kreditēšanu plānots uzsākt, sākotnēji fokusējoties uz diviem nozaru blokiem – tranzīts, infrastruktūra, transports un veselības aprūpe, farmācija. Kā maksimālais termiņš ir noteikti trīs gadi, bet maksimālā summa - četri miljoni eiro," stāstīja I. Jargans.
Pamatfaktori
Bankas, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu, katru gadījumu analizē individuāli, taču galvenais, ko bankas cenšas noskaidrot, vai klients spēs nākotnē pildīt uzņemtās saistības. "Uzņēmumu finansēšanas jomā koncentrējamies uz klientiem ar ilgtspējīgu biznesu. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā kreditēšana uzņēmumu gadījumā lielā mērā izpaužas kā esošo limitu pagarināšana. Ja krītas apjomi, īstermiņa limiti jāsamazina, tā ir biznesa aksioma – ja krītas apjomi, saistības jāsamazina, citādi tās biznesu apēdīs," uzsvēra I. Fatjanova. Pēc viņas teiktā, lai saņemtu bankas jauno finansējumu, vajadzīgi četri pamatfaktori, tas ir, laba kredītvēsture un sadarbības pieredze ar banku, pašu ieguldījums, adekvāts nodrošinājums, pierādāms noieta tirgus. "Pierādāmā nākotnes naudas plūsma ir viens no grūtāk nodrošināmajiem faktoriem pašreizējā ekonomikas situācijā. Taču tas ir svarīgs. Pat, ja ideja ir laba, bet pieprasījuma nebūs, tad saistības arvien vairāk var negatīvi ietekmēt pamatbiznesu," skaidroja I. Fatjanova. Arī privātpersonu finansēšanas jomā Swedbank katra klienta situāciju izvērtē individuāli, ņemot vērā esošās kredītsaistības, darba pieredzi, izglītību, kā arī sadarbības pieredzi ar banku.
Noteikumi nemainās
R. Pētersons atzina, ka Nordea bankas kredītpolitika vienmēr ir bijusi konservatīva un mājokļu kredītus banka izsniegusi, vērtējot klienta faktiskos ienākumus. Tāpēc galvenajos vilcienos kredītpolitika nav mainījusies. Arī DnB Nord banka aizdevumu izsniegšanā joprojām ievēro tos pašus stingros principus, kādus tā ievērojusi arī līdz šim – rūpīgi izvērtējot klienta maksātspēju, kā arī uzņēmējdarbības kreditēšanas gadījumā lielu nozīmi piešķirot ne tikai tuvākajā nākotnē paredzamajai uzņēmuma naudas plūsmai un maksātspējai, bet arī izstrādātā biznesa plāna dzīvotspējai un perspektīvām ilgtermiņā.