Rasnačs aicina turpināt Liepājas cietuma projektu

© F64

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicina turpināt jaunā Liepājas cietuma būvniecības projektu, bet, pārdalot finanšu plūsmu, vienlaikus īstenot arī demogrāfijas veicināšanas pasākumus, pastāstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Ministrs uzsvēra, ka demogrāfija un drošība ir divas galvenās prioritātes un abas būtu īstenojamas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmā cietuma būvniecības projekts nekādā mērā nav saistāms ar demogrāfijas jautājumiem, uzsvēra ministrs. Šis ilgtermiņa projekts tika apstiprināts valdībā jau 2013.gadā un tā izpilde bija paredzēta 2019.gadā.

"Mūsu priekšlikums ir pagarināt tā īstenošanu līdz 2023.gadam, sadalot finanšu plūsmu tā, ka fiskālajā telpā būtu iekļautas arī citas jomas, tostarp, demogrāfija," norāda ministrs.

"Ja drošībā neieguldīsim šodien, tad vēlāk tas maksās dārgāk. Mums jārīkojas, jo investīcijas drošībai no gada uz gadu maksā dārgāk," akcentē Rasnačs. Tāpēc pirmā cietuma būvniecības projekta lietderību tieslietu ministrs aicina vērtēt ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Valsts drošība tikai iegūs, ja Latvijā būs mūsdienu drošības standartiem atbilstoša ieslodzījuma vieta.

Tieslietu ministrijā norāda, ka jau šobrīd ievērojami līdzekļi tiek ieguldīti esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt vairāki cietumi atrodas cara laikā būvētajos objektos, to apsargāšana un uzturēšana ir komplicēta. Jauna cietuma būvniecība viennozīmīgi būs ieguvums valsts drošībai, arī valsts budžetam finansiāli tas būs izdevīgi, jo izmaksas tā uzturēšanai un darbinieku personālam būs mazākas. Jaunajā cietumā paredzēts izvietot 1200 ieslodzītos un apkalpojošais personāls būs 460 darbinieki.

Kopējās izmaksas būs mazākas nekā citur Eiropā. Piemēram, Igaunijā top cietums par 110 miljoniem eiro - 1000 ieslodzītajiem un ar lielāku darbinieku skaitu nekā tas ir plānots Liepājā. Eksperti ir pārbaudījuši Latvijas būvnieku aprēķinus iesniegtajos piedāvājumos, un tie atbilst faktiskajām izmaksām pirmā jaunā cietuma būvniecībai.

tm.gov.lv

Vienlaikus Tieslietu ministrija ir gatava koriģēt finanšu plūsmu šogad un turpmākajos gados jaunā cietuma būvniecības projekta īstenošanai un pabeigšanai līdz 2023.gadam, kas ļautu 2018.-2019.gadā fiskālo telpu paplašināt aptuveni par desmit miljoniem eiro gadā.

Jau ziņots, ka demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pagājušajā nedēļā koalīcijas partneri vēl nespēja vienoties par nākamā gada budžetu, jo nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) demogrāfijas jautājumu risināšanai prasīja ap 85 miljoniem eiro. Tomēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš atzina, ka nākamgad demogrāfijas pasākumiem varētu novirzīt 12 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas - "Re&Re" un "UPB". Iesniegtajos pieteikumos norādītā informācija liecina, ka "UPB" darbus piedāvā veikt par kopumā 114 120 357 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt "Re&Re "- par 123 416 618 eiro.

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais