Aizvien vairāk iedzīvotāju spēj vieglāk norēķināties par ikdienas izdevumiem

Latvijā 2016.gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Arvien vairāk mājsaimniecību Latvijā apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli - 2014.gadā šādi atbildēja 45,6% mājsaimniecību, 2015.gadā - 49,7%, bet 2016.gadā - 52,8% mājsaimniecību. Attiecīgi turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, proti, 2014.gadā šādi atbildēja 50,5% mājsaimniecību, 2015.gadā - 45,1%, bet pērn - 42,1%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, Rīgā (36%) un Kurzemē (38,4%) pagājušajā gadā bija mazākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija lielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8%), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus - viegli vai ļoti viegli.

Toties Zemgalē un Latgalē vairāk nekā puse aptaujāto mājsaimniecību (attiecīgi 51,1% un 50,6%) norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tikai niecīga daļa šo reģionu mājsaimniecību varēja apgalvot, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli (Zemgalē - 3,5% un Latgalē - 2,9%).

Analizējot datus pēc darbspējas vecuma (līdz 64 gadiem) mājsaimniecības galvenā pelnītāja izglītības līmeņa, secināts, ka izglītība būtiski ietekmē mājsaimniecību labklājību. 2016.gadā 62,7% mājsaimniecību, kuru galvenajam pelnītājam bija pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītība, ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, savukārt mājsaimniecībās, kuru galvenajam pelnītājam bija augstākā izglītība, šis īpatsvars bija būtiski zemāks - 22,8%. Turklāt 10,5% šo mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli.

Lielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, un mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem.

Salīdzinot ar 2015.gadu, starp pāriem ar bērniem visstraujāk samazinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kuras ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 2016.gadā starp pāriem ar trim un vairāk bērniem šādu mājsaimniecību īpatsvars bija samazinājies par 8,1 procentpunktu, pāriem ar diviem bērniem - par 5,2 procentpunktiem, bet pāriem ar vienu bērnu - par 3,6 procentpunktiem. Savukārt vienas personas (vecumā līdz 64 gadiem) mājsaimniecībām tikpat kā nemainījās grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus - 2015.gadā 44,7% no šīm mājsaimniecībām ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, bet 2016.gadā - 44,1%.

2016.gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, kas ir par 5,6% jeb 27 eiro vairāk nekā 2015.gadā un par 12,8% jeb 58 eiro vairāk nekā 2014.gadā.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 66,9% trūcīgāko mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kamēr turīgāko mājsaimniecību vidū šāds īpatsvars bija būtiski mazāks - 14,3%. Turklāt, salīdzinot ar trūcīgākajām mājsaimniecībām, turīgākās mājsaimniecības nosauca būtiski lielāku summu ikdienas izdevumu segšanai - vismaz 724 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Salīdzinot ar 2015.gadu, trūcīgākajās mājsaimniecībās par 1,4 procentpunktiem samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kuras ar grūtībām vai ar lielām grūtībām sedza ikdienas izdevumus.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti Centrālās statistikas pārvaldes 2016.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Apsekojumā aptaujāts 6,1 tūkstotis mājsaimniecību un intervēti 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.