Covid-19 mainījis iedzīvotāju maksājumu paradumus; arvien mazāk norēķināmies skaidrā naudā

© Vladislavs Proškins/F64

Latvijas iedzīvotāji šogad augustā skaidrā naudā nedēļā veica 32% maksājumu, kamēr gadu iepriekš 44% maksājumu tika veikti skaidrā naudā, liecina Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati.

Vienlaikus samazinājies arī vidējais maksājumu skaits, ko iedzīvotāji veic vienā nedēļā skaidrā naudā. Ja 2019.gada augustā vienā nedēļā iedzīvotāji skaidrā naudā veica vidēji sešus maksājumus, tad 2020.gada augustā skaidrā naudā nedēļā tika veikti vidēji 3,9 maksājumi.

Tajā pašā laikā bezskaidrā naudā 2019.gada augustā Latvijas iedzīvotāji vienā nedēļā veica vidēji 7,7 maksājumus, bet šogad augustā - vidēji 8,1 maksājumu.

"Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis izdevumā atzīmē, ka būtu grūti atrast kādu ekspertu, kurš noliegtu Covid-19 globālās pandēmijas ietekmi uz sabiedrisko domu un tradicionālajiem uzvedības modeļiem. Arī "Maksājumu radara" aptaujas rezultāti liecina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma vai izglītības līmeņa arvien vairāk sāk izmantot mūsdienīgus norēķinu instrumentus.

"Augusta aptauja rāda, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši maksājumus ar bezkontakta karti, salīdzinājumā ar 2019.gada augustu pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Augustā jau vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (53%) atzina, ka veic norēķinus ar bezkontakta karti. Salīdzinājumā ar februāra aptauju augustā pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri norēķiniem izmanto viedtālruni, kā arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veic zibmaksājumus," norāda Freimanis.

Viņš arī atzīmē, ka, raugoties uz aptaujas rezultātiem, šķiet, ka tos būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija, tomēr to nedrīkst pārspīlēt.

"Analizējot vairāku gadu aptauju rezultātus, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība norēķinos izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos rīkus ir visai augsta, cilvēki uzticas tehnoloģijām un tātad uzticas arī institūcijām, kuras garantē šo tehnoloģiju drošību. Tāpēc koronavīrusa radītie riski varētu būt papildu faktors, kas ietekmē cilvēku uzvedību, tomēr šo ietekmi uz patērētāju uzvedību nevajadzētu pārspīlēt. Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzīvi ilgtermiņā, vairākums aptaujāto saglabā optimismu un uzskata, ka tās sekas nebūs ilgstošas," pauž Freimanis.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2020.gada pirmajā pusgadā veikts 265,1 miljons bezskaidrās naudas maksājumu 87 miljardu eiro apmērā.

Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē otrdien, 1.oktobrī, deputāti spriedīs par sociālo tīklu vietņu ietekmi uz valsts ekonomiku, liecina apakškomisijas darba kārtība.

Svarīgākais