Šodien valdība vērtēja izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un mikrouzņēmumu regulējumu. Ministri un nozares pārstāvji apmainījās spilgtiem epitetiem un draudiem ar tiesvedībām, tomēr valdība iebildumus pret izmaiņām tikai uzklausīja, bez izmaiņām virzot šos budžeta likumprojekta paketes jautājumus tālākai izskatīšanai Saeimai otrajā lasījumā.
Uzņēmēju organizācijas iebilda pret grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš protestēja pret grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jo ar tiem tiek paredzēta mikrouzņēmumu likvidēšana, bet netiek vietā piedāvāts jauns mazo uzņēmumu regulējums. Valdības pārstāvji šādu regulējumu sola izstrādāt līdz nākamā gada 1.aprīlim.
Tāpat LTRK aicina pārskatīt pērn apstiprināto un no 1.janvāra piemērojamo minimālās VSAOI noteikšanu visām algām, tostarp arī nepilnām slodzēm, pretējā gadījumā daudzi uzņēmumi plāno nākamgad atlaist darbiniekus. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns piekrita, ka minēto likuma grozījumu rezultātā vairāki uzņēmumi pauduši gatavību atlaist darbiniekus.
Nozares ieskatā tas varētu novest arī pie iesniegumiem Satversmes tiesā.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) paziņoja, ka likumprojekts neatceļ pusslodzes vai ceturtdaļslodzes darbu, bet gan nosaka to, ka ir jāveic minimālā sociālā iemaksa. LTRK savukārt uzskata, ka nevar piemērot vienādu sociālās iemaksas likmi visiem.
Reaģējot uz darba devēju un uzņēmēju iebildumiem par plānotajām izmaiņām, Reirs aicināja Endziņu paanalizēt paziņojumus par draudiem, kādi pēdējo piecu gadu laikā izskanējuši no uzņēmēju puses valsts budžeta gatavošanas laikā. "Ja tie būtu piepildījušies, te vajadzētu būt tuksnesim. Bet mums joprojām ir viens no straujāk augošajiem attīstības tempiem," teica ministrs. Tāpat, viņaprāt, nav pieļaujama situācija, ka vismaz par 70 000 iedzīvotāju netiek maksāts sociālais nodoklis pilnā apmēra, kas nozīmē, ka šie cilvēki pensijas vecumā vērsīsies pie labklājības ministra, vaicājot, kāpēc šāda situācija ir radusies.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka izmaiņas VSAOI regulējumā tika veiktas pērn un visiem bija dots laiks, lai šīm izmaiņām sagatavotos, turklāt likumā ir minēti arī atvieglojumi pensionāriem, invalīdiem un jauniešiem. Tāpat ministre atzina, ka, runājot par VSAOI, tika pieņemts lēmums veikt izmaiņas arī mikrouzņēmumu nodokļa likmē, proti, samazinot to no 9% līdz 5%.
Pieminot valsts konkurētspēju, diskusijā iesaistījās arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNK), aicinot nozares organizācijas savā argumentācijā nebalstīties tikai uz globālās konkurētspējas indeksu kā galveno rādītāju. "Jūs ļoti labi zināt, kā šis indekss veidojas. Ja tajā būtu iekļauta Ziemeļkoreja un Baltkrievija, tās būtu pirmajā vietā," pauda ministrs, aicinot tomēr vadīties pēc "Doing Business" indeksa rādītājiem.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar nelielu humora piedevu minēja, ka viens norādītājiem indeksā ir par to, kā izbraukt cauri valstij ar mašīnu, neko par to nesamaksājot. "Mēs tur esam otrajā vietā. Un, ja mēs vēl piemaksātu mašīnai, kas izbrauc cauri, tad mēs būtu pirmajā vietā," bilda premjers.
Lai gan viņš solīja, ka jebkuras neskaidrības tiks analizētas, tomēr budžeta paketes likumprojektos uz otro lasījumu Saeimā nekādas izmaiņas netiks veiktas.