Gadu mijā tiks piedāvāta detalizētāka informācija par Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" organizētajiem "Rail Baltica" projekta iepirkumiem un to norises laikiem, aģentūru LETA informēja projekta "Rail Baltica" pārstāve Ilze Rassa.
Šonedēļ, 7.septembrī, "RB Rail" padome apstiprināja "Rail Baltica" projekta iepirkuma modeļa pamatprincipus. Iepirkumu modelis ir "Rail Baltic/Rail Baltica" projekta finansēšanas un izpildes modeļa kodols. Lai juridiski apliecinātu, ka visas puses piekrīt šim modelim, līdz 30.septembrim Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijai, Latvijas Satiksmes ministrijai, Lietuvas Satiksmes ministrijai, Igaunijas Tehniskajam regulatoram, "RB Rail", "Rail Baltica OU", SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", "Rail Baltica Satybas UAB" un "Lietuvas geležinkeliai" ir jāparaksta "Rail Baltic/Rail Baltica" līgums par projekta finansēšanas un izpildes modeli. Lai līgumu sagatavotu, septembra laikā visām iesaistītajām pusēm ir vēl jāpanāk vienošanās par detalizētiem juridiska rakstura jautājumiem.
Kad būs parakstīts "Rail Baltic/Rail Baltica" līgums par projekta finansēšanas un izpildes modeli, visiem iepirkumiem tiks izveidots vienots standarts un tie sekos noteiktām vadlīnijām, kuras izdos "RB Rail" kopā ar vienotām iepirkumu dokumentācijas veidlapām un minimālajām prasībām piegādātāju kvalifikācijai.
Savukārt gadu mijā tiks piedāvāta detalizētāka informācija par "RB Rail" organizētajiem projekta iepirkumiem un to norises laikiem. Izejot no līguma vajadzībām, tiks uzsākta "RB Rail" organizācijas struktūras plānošana, meklējot darbiniekus Baltijas valstīs.
Padomes sanāksmē tika lemts viena mēneša laikā uzsākt profesionālu valdes locekļu personāla atlases procesu Baltijā. Drīzumā "RB Rail" plāno izsludināt iepirkuma procesu personāla atlases kompānijas atrašanai. Process varētu ilgt aptuveni mēnesi.
Kā ziņots, šā gada 7.spetmebrī Briselē kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta "Rail Baltica" realizēšanā.
Kā aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā, padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar "RB Rail" centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga "RB Rail" un kas tiek veikti pēc "RB Rail" izstrādātiem iepirkuma principiem.
Iepriekš vēstīts, ka EP Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Intervijā portālam "15min.lt" viņš pauda neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" starpniecību.
Pēc Krāmera iepriekš teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. "Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai," viņš sacīja.
Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par "Rail Baltica" darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums "RBRail". Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.
Domstarpības raisījis arī jautājums par "RB Rail" valdes locekļu iecelšanu.
Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par "RB Rail" pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādīja, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) pārmetumi Lietuvai par kavēšanos viest skaidrību "Rail Baltica" projekta tālākajā virzībā ir pamatoti.