Bez papildu finansējuma Latvijas Slimnīcu biedrība neredz iespēju pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā. Tāpat slimnīcām nav skaidrs, kā šādu sistēmu vispār nodrošināt.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, bez papildu finansējuma šāda ideja ir neizpildāma. Viņš skaidroja, ka jau šobrīd pieraksts uz pakalpojumiem tiek veikts trīs mēnešus uz priekšu, līdz ar to jūlijā, kad šādai sistēmai būtu jāsāk darboties, rinda būs izveidojusies jau uz septembri un oktobri. "Un ko mēs darīsim, kad kāda paciente pateiks, ka viņa ir grūtniece un viņai ir prioritāte, ko mēs darīsim? Vai mēs metīsim kādu ārā no rindas vai atliksim?" vaicāja Kalējs. Slimnīcas arī paredz, ka šādā gadījumā no pacientiem saņems ļoti daudz sūdzību.
Kalējs atzīmēja, ka aptuveni puse no visiem pacientiem pierakstu veic pa tālruni, bet vēl 15% to izdara internetā, līdz ar to nav iespējams diagnosticēt, vai pacientam ir slimības lapa, vai tā ir grūtniece. "Pa telefonu var pateikt, vai pēc balss tā ir sieviete vai vīrietis, bet nevar pateikt, vai tā ir grūtniece. Līdz ar to no šī aspekta tas jautājums arī ir neizpildāms," rezumēja slimnīcu biedrības vadītājs.
Ārsts arī stāstīja, ka no 1.janvāra valstī ir ieviesta elektroniskā slimības lapa, kuru no nākamā gada ārstiem būs jāizmanto obligāti, līdz ar to slimības lapas papīra formātā vairs netiks lietotas. Šajā gadījumā reģistrators, kurš pieraksta pacientus rindā, nevarēs noteikt, ka cilvēkam ir slimības lapa un viņam rindā ir prioritāte, uzsvēra Kalējs.
Viņš arī atzīmēja, ka slimnīcu skatījumā šādu sistēmu, kur atsevišķām pacientu grupām ir priekšroka uz izmeklējumiem, var izmantot arī ļaunprātīgi. "Atliek aiziet pie ārsta, paklepot, un ģimenes ārsts iedod slimības lapu, un tagad šim pacientam ir priekšrocība pierakstīties rindā."
Kalējs pastāstīja, ka arī Nacionālais veselības dienests piekrīt slimnīcu viedoklim, ka šie noteikumi nav izpildāmi, ja vien iecerei neiedos papildu finansējumu.
Viņš norādīja, ka tādā gadījumā būtu rinda, kurā pacienti ir pierakstījušies jau trīs mēnešus iepriekš, bet ar piešķirto papildu finansējumu pakalpojumu nodrošinātu grūtniecēm, cilvēkiem ar slimības lapu, kā arī citiem, kuriem Veselības ministrija (VM) ir paredzējusi prioritāti.
Biedrība gan šādas izmaksas aprēķinājusi nav, tomēr Kalējs norādīja, ka to nebūtu grūti izdarīt.
Nobeigumā Kalējs prognozēja, ka 1.jūlijā, kad sāks darboties šāda sistēma, bez papildu finansējuma gaidāms "ugunsgrēks".
Savukārt, kā aģentūrai LETA īsumā sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova, "šis ir krīzes risinājums, un kā krīzes, nevis ilgtermiņa risinājums tas ir atbalstāms".
Kā ziņots, VM iecerējusi no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr esot skaidrs, ka, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, un "nav tik izšķiroši, vai izmeklējums tiek saņemts februārī vai maijā", skaidroja Šneiders.
Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā", ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko "citas personas".
Šneiders piebilda, ka grozījumu ideja ir ārstniecības iestādēm noteikt nepieciešamību rindas "vadīt" atkarībā no pacienta vajadzībām. Viņš gan atzina, ka cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām uz pakalpojumiem būs jāgaida ilgāk, tomēr tie ir tie pacienti, "kas var gaidīt". "Pacients no tā nekādā veidā neciešs, jo nav izšķiroši, vai saņem pakalpojumu februārī vai aprīlī," izteicās ministrijas pārstāvis.
Viņš atzina, ka kopumā šāda sistēma pašu rindu jautājumu nerisinātu un tās īsākas nekļūtu, tomēr tā ļautu pakalpojumu nodrošināt tiem pacientiem, kuriem pakalpojums nepieciešams ātrāk.
Šneiders pastāstīja, ka Nacionālais veselības dienests vēl tiksies ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu tehniskos risinājumus.
Plānots, ka šāda prioritāro pacientu izdalīšana slimnīcām būs jāsāk no 1.jūlija.