Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka ir nepieciešams aktivizēt Latvijas-Lietuvas starpvaldību komisijas darbu, lai palīdzētu risināt praktiskus pašvaldību un dažādu dienestu sadarbības jautājumus pierobežas zonā.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, sarunā ar Grībauskaiti Valsts prezidents norādīja, ka pašreiz tik sarežģītajos drošības un ekonomikas apstākļos Baltijas valstu sadarbība ir ievērojami augusi un attīstījusies, kas apliecina, ka grūtībās valstis spēj konsolidēt savus spēkus. Amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja Krievijas sankciju tiešo un netiešo ietekmi uz abu valstu ekonomiku.
Valsts prezidents Lietuvā uzsvēra, ka Latvijas attiecības ar Lietuvu vienmēr ir bijušas un būs īpašas, jo "mēs esam vienīgās brāļu tautas daudzu citu tautu saimē. Latviju un Lietuvu vieno kopīga nākotne, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un interesēm. Mūs saista ne tikai kopīga ģeogrāfija un vēsture, bet arī mūsu šodienas uzdevumi, kurus lielā mērā risinām mūsu dalības dēļ Eiropas Savienībā (ES) un NATO".
Tikšanās laikā ar Lietuvas prezidenti Vējonis kā labas sadarbības piemēru minēja kopīgus militārā iepirkuma projektus, norādot, ka abas puses jau ir vienojušās par šādiem iepirkumiem, un uzsvēra savu pārliecību, ka sadarbībai jāturpinās arī nākotnē. Arī citās militārās sadarbības jomās pastāv labas perspektīvas rast šādu sadarbību. Sarunā ar žurnālistiem prezidents teica, ka katrai valstij ir jāplāno iegādes atbilstoši budžeta iespējām, un cena par militāro tehniku, to pērkot lielākā apjomā, ir daudz zemāka. "Līdz ar to vēlos aicināt veidot kopīgus iepirkumus gan Baltijas valstīm, gan kopā ar Poliju," pauda Vējonis.
Runājot par drošības situāciju, amatpersonas norādīja uz NATO un ES sadarbības nozīmi, lai veidotu efektīvāku stratēģisko komunikāciju. Grībauskaite izklāstīja savu pieredzi, veidojot sabiedrībā apziņu par iespējām stāties pretī dažāda veida dezinformācijai.
Valsts prezidents norādīja, ka īpaši nozīmīga un cieša sadarbība abas valstis vieno reģiona infrastruktūras attīstības jomā - Baltijas valstu transporta un enerģētikas savienojumi ar Poliju un Ziemeļvalstīm ir būtiski Baltijas valstu attīstībai plašā šī vārda nozīmē. Valsts prezidents norādīja arī, ka Baltijas valstīm ir kopīga stratēģiska interese attīstīt "Rail Baltica" projektu, kas dos iespēju Baltijas dzelzceļa infrastruktūras integrācijai ES dzelzceļa tīklā.
Amatpersonas norādīja, ka nepieciešams aktivizēt Latvijas-Lietuvas starpvaldību komisijas darbu, lai palīdzētu risināt praktiskus pašvaldību un dažādu dienestu sadarbības jautājumus pierobežas zonā, kā arī aicināja stiprināt glābšanas un meklēšanas darbu koordināciju gan jūrā, gan uz sauszemes.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pozīciju attiecībā uz Grieķiju, Vējonis uzsvēra, ka Latvija ir spējusi krīzes laikā pieņemt grūtus lēmumus, kas ļāva valstij pārvarēt ekonomiskās problēmas. Latvija uzskata, ka arī Grieķijai ir jāspēj rast risinājumus, lai izkļūtu no "ekonomiskās bedres", kurā tā nokļuvusi. "Protams, šajā situācijā ES ir jābūt solidārai, tomēr vispirms Grieķijai ir jāizpilda būtisks priekšnosacījums - tai jāatjauno uzticība sev kā valstij, pildot uzņemtās saistības. Tas ir būtisks priekšnosacījums, lai Eiropa rastu risinājumus, kā palīdzēt Grieķijai," izteicās Valsts prezidents.
Savukārt tikšanās laikā ar Seima spīkeri Loretu Graužinieni tika apspriesta abu valstu parlamentu savstarpējā sadarbība, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārā sadarbība. Nozīmīga sarunas daļa tika veltīta sadarbībai starp abām valstīm reģiona drošības stiprināšanā, kā arī ES turpmākajai rīcībai Grieķijas ekonomiskās situācijas risināšanā. Amatpersonas pārrunāja aktuālos jautājumus saistībā ar Vidusjūras reģiona bēgļu krīzi.
LETA jau ziņoja, ka Vējonis savā pirmajā ārvalstu vizītē 9.jūlijā apmeklēja Igauniju, kur tikās ar valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu. Tikšanās laikā abi prezidenti rosināja Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem sākt savstarpējo sadarbību, tādējādi veicinot savu konkurētspēju lielo valstu tirgos.