Šobrīd Latvijā cilvēki pelna vairāk kā pirms krīzes

Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, turpretī Lietuvā šis līmenis vēl nav pārsniegts, secinājuši "SEB bankas" eksperti jaunākajā Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Igaunijā un Latvijā bija nepieciešami seši gadi, lai strādājošo reālie ienākumi, ņemot vērā inflāciju, pārsniegtu to ienākumu līmeni, kāds bija pirms krīzes. Savukārt Lietuvā pirmskrīzes līmenis joprojām vēl nav sasniegts un strādājošo pirktspēja joprojām ir mazāka nekā 2008.gadā.

2014.gadā Baltijas valstīs strādājošo reālā neto alga visstraujāk pieauga Latvijā - vidēji par 8%. Lietuvā un Igaunijā strādājošo reālie ienākumi pērn palielinājās par aptuveni 5%.

Latvijā 2014.gadā strādājošo reāla neto alga par 2,3% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. 2014.gada pēdējā ceturksnī strādājošo pirktspēja bija par 3,2% lielāka nekā 2008.gada pēdējā ceturksnī.

Igaunijā pērn reālā neto alga par 3% pārsniedza 2008.gadā sasniegto reālo algu līmeni, turklāt 2014.gada pēdējā ceturksnī strādājošo reālie ienākumi bija par 4,3% lielāki nekā 2008.gada otrajā ceturksnī, kad tika sasniegts pirmskrīzes perioda augstākais algu līmenis.

Lietuva atpaliek no pārējām Baltijas valstīm - pērn reālā neto alga bija par 4,2% mazāka nekā 2008.gadā.

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidroja, ka nominālās algas palielināšanās un zemā inflācija sekmējusi strādājošo pirktspējas uzlabošanos.

"Zemās inflācijas periodā, kad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas pieaug lēnām vai pat samazinās, patērētāji var atļauties iegādāties vairāk preču un pakalpojumu. Protams, ienākumu kāpums un pirktspējas palielināšanās ir atšķirīga dažādās sociālekonomiskajās grupās - daļa mājsaimniecību izjūt dzīves līmeņa uzlabošanos, savukārt daļa mājsaimniecību ekonomikas un algu pieaugumu ietekmi nejūt," norādīja eksperts.

Strādājošo pirktspēja un finansiālā situācija ir būtiski uzlabojusies pēdējo gadu laikā, savukārt pensionāru pirktspējas uzlabošanās ir bijusi lēnāka salīdzinājumā ar izmaiņām strādājošo pirktspējā.

2014.gadā vidējā vecuma pensija visvairāk ir palielinājusies Igaunijā - par 5,6% līdz 349,6 eiro. Latvijā un Lietuvā vidējā vecuma pensija salīdzinājumā ar 2013.gadu pieaugusi par attiecīgi 2,6% un 0,5%. 2014.gada pēdējā ceturksnī vismazākā vecuma pensija bija Lietuvā - 240,6 eiro. Latvijā vidējā vecuma pensija bija 271 eiro jeb par 12,6% lielāka nekā Lietuvā un par 22,5% mazāka nekā Igaunijā.

Latvijā un Igaunijā pensionāru reālā pirktspēja ir tuvu iepriekšējam augstākajam līmenim (2009.gadam Igaunijā un 2010.gadam Latvijā), savukārt Lietuvā vidējā vecuma pensija ir par 7% mazāka, nekā tā bija 2009.gadā.